Pēcpusdiena

Valdība ir atbalstījusi ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu. Tas nozīmē, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

Atbildīgā - Ekonomikas ministrija (EM) saka, ka ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav bijis lietderīgs. Un tieši šīs prasības atcelšana mazināšot administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.

Līdz šim mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem verificēšana bija jāveic reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas skaitītājiem - reizi sešos gados. Dati liecina, ka trīs gadu laikā tika verificēts gandrīz viens miljons ūdens patēriņa skaitītāju, kas iedzīvotājiem izmaksāja vairāk nekā 19 miljonus eiro.

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veicis kontrolpirkumus un rezultāti parādīja, ka verificētāji lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par lietošanai derīgiem. Faktiski 70% gadījumu neatbilstošie skaitītāji nonākuši atpakaļ dzīvokļos. Līdz ar to EM secinājusi, ka līdz šim pastāvošā kontroles sistēma nav lietderīga, jo tajā netiek saņemts pakalpojums, kas nodrošinātu skaitītāju atbilstību prasībām.

EM saka, ka atceļot prasību ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu, samazināsies pieprasījums pēc šāda pakalpojuma un uzņēmējiem, kas sniedz šāda veida pakalpojumus, esot laicīgi jādomā par savas darbības pārorientāciju

Šo lēmumu par nepārdomātu sauc "OB serviss" valdes loceklis Vladislavs Eidimts. Viņš saka, ka šāds lēmums pieņemts bez nozares iesaistes.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis šodien, 3. jūnijā, balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā. Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis šodien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā. Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas.

Divās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 3,51% vēlētāju.

Ukrainas delegācija Vašingtonā lūko nodrošināt militāro atbalstu un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu Alūksnes puses narkotiku ražotnes lietā.

Onkoloģijas centra ēkas rekonstrukcijas projektu noteikti īstenos – tā 3. jūnijā pauda Veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība), tiekoties ar Austrumu slimnīcas darbiniekiem.

Augstākās tiesas plēnums neredz pamatu ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai.

Šodien sākas iepriekšējā balsošana pirms pašvaldību vēlēšanām, kuru galvenā diena būs 7. jūnijs.

Polijā ar 50,89% balsu prezidenta vēlēšanās uzvarējis konservatīvā opozīcijas spēka „Likums un taisnīgums” atbalstītais Karols Navrockis.

Bērnu aizsardzības centra Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 2.jūnija uzsāk akciju "Atpazīsti savu spēku".

Ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar apgalvojumiem trauksmes cēlējas ziņojumā paustiem apgalvojumiem nav atbrīvojams no amata – tā šodien pēc pārbaudes izvērtēšanas teju vienbalsīgi lēmis Augstākās tiesas plēnums. Līdz ar to arī atsāks ģenerālprokurora izraudzīšanas konkursu, kurā piedalās arī Stukāns. Viņš sev virzītos pārmetumus noraida.

Trauksmes cēlēja ziņojums, saistībā ar kuru sāka šo pārbaudi, ir par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamo rīcību tā sauktajā "Kariņa lidojumu" lietā par toreizējā premjera, "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa izmantotajiem privātajiem avioreisiem. To iepriekš apstiprināja šīs lietas prokurore Viorika Jirgena, kurai jau kopš janvāra aizvien spēkā darba nespēja.

Augstākās tiesas plēnums šodien izvērtēja pārbaudes materiālus par to, vai Stukāns varētu būt pārkāpis ģenerālprokurora pilnvaras, ietekmējot zemākstāvošu prokuroru un devis norādījumus pretēji uzraugošā prokurora pārliecībai. Secinājums ir, ka pilnvaras nav pārkāptas, stāsta Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

2. jūnija pēcpusdiena sāksies Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana. Tāpat, kā vēlēšanu dienā 7. jūnijā, arī iepriekšējās balsošanas laikā vēlēt var jebkurā savas pašvaldību iecirknī. Šoreiz uz 731 deputāta vietu pašvaldībās visā Latvijā kandidē teju 6000 cilvēku, kas ir ap astoņiem kandidāti uz vienu vietu. Vidējais kandidātu vecums ir 47 gadi un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati liecina, ka 61% kandidātu ir vīrieši un augstākā izglītība ir ap 70% no visiem kandidātiem.

Kopumā 948 vēlēšanu iecirkņi visā Latvijā šodien, 2. jūnijā, būs atvērti no pulksten pieciem līdz astoņiem vakarā, bet turpmāk katrā darba dienā šis darba laiks atšķirsies par ko informāciju var meklēt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.

Vēlētājiem līdzi jāņem derīgu personu apliecinošu dokumentu – ID karti vai pasi un iecirkņa darbinieki pie ieejas šo dokumentu noskenēs, lai pārliecinātos, ka persona nav nobalsojusi jau citā iecirknī. Tāpat no šodienas var pieteikt balsošanu mājās tie iedzīvotāji, kuriem veselības stāvoklis liedz nokļūt vēlēšanu iecirknī.

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikusi mazliet vairāk nekā nedēļa. Turpinoties priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis vairāk nekā 400 signālu par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un īpaši rūpīgi seko līdzi arī pašvaldību rīkotajiem svētkiem un koncertiem. Vai vietvarām pareizāk nebūtu šādas aktivitātes atlikt pēc vēlēšanām?

Izpētot pašvaldību mājaslapas, redzams, ka šogad neilgi pirms vēlēšanām vairākās vietvarās paredzēti pilsētas vai novada svētki. Tos gan, jāteic, arī citus gadus rīko maija beigās un jūnija sākumā. Piemēram, Grobiņas pilsētas svētki pērn rīkoti no 23. līdz 26. maijam, šogad - no 29. maija līdz 1. jūnijam, vai Jelgavas pilsētas svētki norit šajās dienās maija beigās un jūnija sākumā, citus gadus – dažas dienas ātrāk maijā. Savukārt, piemēram, Salaspils novada svētki notiks pēc vēlēšanām, no 8. jūnija, bet Bauskas novadā – jūlija vidū.

Atrodami arī gadījumi, kad pilsētas vai novada svētki šogad uzskatāmi organizēti ātrāk kā citus gadus. Tā Ķekavas novada svētki pēdējos gados notikuši jūnija vidū vai pērn – tieši pirms Jāņiem, bet šogad – no 5. līdz 8. jūnijam – tieši ap vēlēšanu laiku. Aizkraukles pilsētas svētki pērn notika jūlijā, šogad Aizkraukles novads svin maija beigās.

Tāpat Daugavpils 750. gadskārtas svētki ir no 29. maija līdz 1. jūnijam. Pēdējos gados šie pilsētas svētki Latvijas otrajā lielākajā pilsētā arī notikuši jūnija sākumā. Daugavpils medijs „Chayka.lv” iepriekš gan atgādināja, ka citkārt šos svētkus pašvaldība pārcēla pēc vēlēšanām – tā notika gan 2021., gan 2017., gan 2013. gadā.

Vēlēšanu gadā vairākās pašvaldībās pilsētas svētki notiek agrāk nekā iepriekš.

Latvijā pie ģimenes ārsta pērn nav bijuši 32% no visiem praksēs reģistrētajiem iedzīvotājiem.

“Nav zelta risinājuma!” Dziesmu un deju svētku organizatori aicina sabiedrību ar sapratni lūkoties uz biļešu tirdzniecību.

Baltijas valstu premjerministri Rīgā spriež par drošību un "Rail Baltica" virzību.

Latvijas sieviešu futbola izlase turpina labi sākto Nāciju līgu.

Izglītības nozares pārstāvji – skolu vadītāji, pedagogi un politikas veidotāji – 29. maijā pulcējās bulingam veltītā konferencē "Par drošu un cieņpilnu vidi skolās". Dati liecina, ka vairāk nekā 40% skolēnu vismaz pāris reizes mēnesī piedzīvo dažāda veida pāridarījumus, tādēļ daļā skolu patlaban tiek īstenota arī starptautiska programma, lai mazinātu emocionālas un fiziskas vardarbības riskus.

Bulings ir skolēnu savstarpēja ņirgāšanās, iebiedēšana, pazemošana, kā arī pakļaušana ar vardarbības draudiem. Ap 40% skolēnu Latvijā ik mēnesi saskaras ar šiem pāridarījumiem, liecina 2023.gada dati. Tādēļ jau divus gadus 176 skolas Latvijā īsteno Somijā radīto starptautisko bulinga novēršanas programmu "KiVa". Projektā iesaistītajās skolās izveidotas īpašas komandas un nodarbības skolēniem, kā arī notiek praktisks darbs ar skolotājiem. Programmas ieviesēju pārstāve, "uzvedība.lv" vadītāja Līga Bērziņa norāda, ka pozitīva ietekme jūtama gan skolēnu savstarpējās attiecībās, gan kopējā skolu atmosfērā, bet netrūkst arī izaicinājumu darbā ar skolām un vecākiem.

Izglītības nozares pārstāvji – skolu vadītāji, pedagogi un politikas veidotāji – 29. maijā pulcējās bulingam veltītā konferencē "Par drošu un cieņpilnu vidi skolās".

Saeima konceptuāli atbalsta ostu reformu, piedāvātās izmaiņas Liepājā piebremzē Zaļo un zemnieku savienība.

Valsts kontrole: Valsts nav sekojusi līdzi Covid laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai