Pēcpusdiena

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi rosinājumu palielināt minimālo biedru skaitu, lai partijas varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Patlaban Latvijā līdzdalība valsts politikā un pārvaldē ir zema, tādēļ arī politoloģes Leldes Metlas-Rozentāles ieskatā grozījumi varētu veicināt partiju aktivitāti biedru piesaistē.

Saeimas vēlēšanu likumā otrajā lasījumā kopumā tika iesniegti 38 priekšlikumi. Tostarp rosinājums sākot ar 2030.gadu Saeimas vēlēšanās ļaut startēt tikai partijām ar vismaz 1000 biedriem līdzšinējo 500 vietā.

Sagatavotie likuma grozījumi vēl paredz arī citas izmaiņas Saeimas vēlēšanu norisē. Tostarp iepriekšējā balsošanā, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, nedēļu pirms vēlēšanu dienas nodot balsi glabāšanā varēs visos vēlēšanu iecirkņos. Tāpat pārskatīts un palielināts arī drošības naudas apmērs, kas ir jāsamaksā, iesniedzot kandidātu sarakstu.

Un pēc plašākām diskusijām atbalstu guva aicinājums palielināt iesniedzamās priekšvēlēšanu programmas apjomu, kas līdz šim noteikts līdz 4000 zīmēm, bet turpmāk nevarēs pārsniegt 10 000 zīmes.

Lai grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā varētu stāties spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 29. maijam.

Pašvaldība nav valsts valstī. Ar šādu norādi Satversmes tiesa lēmusi, ka Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišana bija tiesiska. Demokrātiskai tiesiskai valstij bija pienākums rīkoties, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.

Lietu Satversmes tiesa ierosināja pēc pašas Rēzeknes valstspilsētas domes iesnieguma, ko tā pieņēma savā priekšpēdējā sēdē. Satversmes tiesa pārbaudē secināja, ka Rēzeknes dome 2023. gada un 2024. gada budžetu veidojusi nemākulīgi un visam gadam nenodrošinot nepieciešamos līdzekļus pašvaldības pamatizdevumiem. Vēlāk pašvaldība arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.

Būvējot bēdīgi slaveno SPA centru, pašvaldība uzņēmās papildu saistības, lai arī jau bija pietiekami lielās finansiālās grūtībās, skaidroja Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede.

95% Latvijas iedzīvotāju rūp dabas aizsardzība, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes veiktais pētījums. Cilvēkus visvairāk uztrauc mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas, apbūve dabas teritorijās un arī līdzcilvēku bezatbildīgā rīcība. Neraugoties uz to pētījumā arī secināts, ka cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās.

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā projektā "LatViaNature" kopumā trīs reizes plānots apzināt sabiedrības viedokli par dabas aizsardzību. Tas jau darīts pirms četriem gadiem, kā arī pērn klātienē un tiešsaistē aptaujāti vairāk nekā 1000 dalībnieki visos reģionos un vecuma grupās. Teju visi aptaujātie pauž, ka viņiem rūp dabas aizsardzība un ap 60% savas zināšanas par dabu novērtē kā labas.

Vienlaikus iedzīvotāji aptaujā norāda, ka publiskajā telpā ir daudz "zaļmaldināšanas" no sociālo mediju influenceriem, bet trūkst izglītojošs darbs no dabas ekspertu puses.

Satversmes tiesa: Rēzeknes domes atlaišana bijusi tiesiska.

Tapusi Latvijā pirmā studiju programma mākslīgā intelekta vadībai.

95% Latvijas iedzīvotāju rūp dabas aizsardzība un visvairāk cilvēkus satrauc mežu izciršana, liecina Vidzemes Augstskolas veiktais pētījums.

Ukraina aicinās pertnerus Eiropas Savienībā noteikts bargākas sankcijas Krievijai.

Sākas „Rīgas ūdens” obligāciju publiskais piedāvājums.

Bērnu tiesības ir galvenais temats, kam pērn pievērsies Tiesībsarga birojs. Tas sniedzis kopumā vairāk nekā 400 dažādu ieteikumu. Tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar veikumu vēl pirms gada. Tas izriet no biroja pārskata ziņojuma, ar ko plašāk 20. maijā iepazinās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

Tiesībsargs ik gadu atskaitās Saeimai par pērnā gada veikumu, pirms tam arī par to notiek saruna Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Vēstījumu sniedza viņa vietniece Ineta Piļāne. Galvenais uzsvars arī pagājušajā gadā likts uz bērnu tiesību jomu. Pērn aktualizēts temats par speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā zvērinātiem advokātiem, tiesu izpildītājiem un zvērināta notāra palīgiem. Palīdzība bērniem un jauniešiem, kuri lieto atkarību raisošas vielas, saistībā ar ko Saeima arī izstrādā likuma grozījumus.

Latvijas izlase tomēr neizcīna uzvaru pret Austriju, tādēļ Latvijas cīņa pasaules čempionātā ir noslēgusies.

Eiropas Savienība (ES) 20. maijā oficiāli apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret tā dēvētās ēnu flotes tankkuģiem.

Ukrainā Nobela miera prēmijas laureāti sāk kampaņu, aicinot Krieviju atbrīvot visus ieslodzītos civiliedzīvotājus un kara gūstekņus, kā arī atgriezt mājās nozagtos bērnus.

Zemnieki šodien Briselē un arī vairākās citās Eiropas pilsētās rīko protesta akcijas, jo iebilst pret iespējamo Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta apvienošanu ar kohēzijas un citiem fondiem.

Bērnu tiesības ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kam pērn pievērsies Tiesībsarga birojs.

Latvijas hokeja izlase 20. maijā pēdējā apakšgrupas spēlē ar 1:6 smagi zaudēja Austrijas valstsvienībai un 2025. gada pasaules čempionātā netika ceturtdaļfinālā, turnīru noslēdzot grupas kārtā. Iespēju turpināt cīņu par medaļām nodrošināja Austrijas hokejisti.

Par attiecību restartu vienojušās Eiropas Savienība un Lielbritānija.

Polijas prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā sacentīsies valdošās „Pilsoniskās koalīcijas” atbalstītais Rafals Tšaskovskis un opozīcijas partijas „Likums un taisnīgums” atbalstītais Karols Navrockis.

Tuvojas mācību gada noslēgums - laiks, kad daudzi vecāki izjūt nerakstīto tradīciju spiedienu apdāvināt skolotājus. Bet vai to vispār drīkst darīt un ko par to domā paši skolotāji?

Latviešu hokejists Uvis Balinskis un viņa pārstāvētā Floridas "Panthers" turpinās cīņu par otro Stenlija kausu pēc kārtas.

Rīgā, Ķīpsalas peldvietā, 19. maijā norisinājies Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas organizētais peldsezonas atklāšanas pasākums.

Veicot importa kontroles, aprīlī Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāta augu veselībai bīstamā slimība – tumšā gredzenpuve. Tā sastopama arī atsevišķās Eiropas valstīs, bet Latvijā audzētos kartupeļos šī slimība nekad nav konstatēta. Inficētā krava iznīcināta un importu arī turpina regulāri laboratoriski pārbaudīt, tomēr atbildīgie dienesti aicina arī iedzīvotājus stādīšanai neizmantot veikalā iegādātus pārtikas kartupeļus. Tikmēr vietējie audzētāji atzīst, ka riskus rada ne vien ievestas slimības, bet patlaban arī ilgstoši mitrais un aukstais laiks.

Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele stāsta, ka kartupeļi ir kultūra, kurai ir visvairāk karantīnas slimību un jāpievērš īpašu uzmanību arī stādāmajam materiālam. Aprīļa nogalē no Ēģiptes ievesto kartupeļu paraugos konstatēta kartupeļu tumšā gredzenpuve. Tā ir viena no bīstamākajām kartupeļu slimībām, kas vēlāk izraisa kartupeļu bumbuļu puvi uz lauka vai glabāšanas vietā. Ražas zudumi var būt līdz pat 50% apmērā. Tāpat slimība var skart arī citas kultūras, kā tomātus un baklažānus.

Turcijas lielpilsētā Stambulā 16. maija pēcpusdienā notika Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas, kurās tiek apspriesti iespējamie soļi ceļā uz mieru. Krievijas rīcībā līdz šim nav manāmas nekādas pazīmes, ka Maskava patiešām vēlētos mieru, tādēļ no Stambulas sarunām nekāds būtisks progress netiek gaidīts.

Ukrainas delegāciju vada aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, savukārt Krievijas delegācijas vadītājs ir Kremļa padomnieks Vladimirs Medinskis. Sarunās piedalās arī Turcijas pārstāvji.

Plašāk par sarunu norisi no Stambulas stāsta Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš.