Pēcpusdiena

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. Sankciju sarakstā iekļauts gan pats uzņēmums, kas pārvalda „Mere” veikalus, gan tā īpašnieki brāļi Šnaideri. Arī Latvijā darbojas „Mere” veikali un to īpašnieki atver jaunus.

Šobrīd Latvijā darbojas 11 „Mere” veikali – gan Rīgā, gan Ogrē, Tukumā un Liepājā.

Šie zemo cenu veikali darbu Latvijā sāka pirms četriem gadiem, un tos pārvalda uzņēmums "Latprodukti". Jaunākie finanšu dati par pagājušo gadu nav zināmi, bet 2023.gadā "Latprodukti" strādāja ar 20,6 miljonu eiro apgrozījumu un tas ir par 89 % vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza vairāk nekā 700 simt tūkstošus eiro. Tātad tā darbība ir bijuši ļoti veiksmīga.

"Latprodukti" kapitālā 61% pieder Krievijas pilsonim Sergejam Šnaideram. Tāpat kompānijas līdzīpašnieks ir arī Andrejs Šnaiders (12%), un vēl vairākas personas. Brāļiem

Ja sākumā šajos veikalos pārsvarā bija Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces, tad pašlaik tās ir mazākumā, bet tomēr ir. Kā es pārliecinājos šodien, vienā no „Mere” veikaliem Rīgā bija Krievijas izcelsmes gumijas čības un laša ikri, melnie ikri un Baltkrievijas izcelsmes sīrupi, kukurūzas nūjiņas , sausās brokastis, galda spēles un citas preces.

„Lursoft” valdes loceklis Ainars Brūvelis saka riski ir vairāki – gan juridiskie, gan morālie. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmums spējis dažu gadu laikā no nulles spējis sasniegt vairāk nekā 20 miljonu eiro apgrozījumu un ievērojamu peļņu, tāpat valsts budžetā nomaksāti četri miljoni eiro. Taču jāapzinās, ka tas ir tīrs Krievijas uzņēmums un izņemtā peļņa nonāk Krievijas pilsoņu rīcībā un atgriežas viņu maciņos. Tāpat bažas ir par preču izcelsmi. Un tikpat svarīgs ir juridiskais aspekts, proti, jāizšķiras, cik lielā mērā mums ir svarīga sadarbība ar Poliju vai Krieviju,

8. maijā aprit 80 gadi kopš Eiropā noslēdzies viens no 20. gadsimta traģiskākajiem posmiem – Otrais pasaules karš. Latvijā un citviet Eiropā šajā dienā piemin nacisma sagrāvi un godā Otrā pasaules kara upurus. Viens no atceres brīžiem notika arī Rīgā, Brāļu kapos.

Piemin 80 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā.

Ukrainas Augstākā rada 8. maijā sākusi darbu pie Ukrainas un ASV vienošanās par kopīga investīciju fonda izveidi un ASV piekļuvi Ukrainas dabas bagātībām ratifikācijas procesa.

Saeimā otro reizi norit ekonomikas debates. Augstas nenoteiktības apstākļos galvenie mērķi saglabājas tie paši – papildu finansējums valsts aizsardzībai, kreditēšanas veicināšana, ārvalstu investoru intereses vecināšana.

Parlamentārieši nav gatavi noraidīt ieceri par brīvdienu Lāčplēša dienā, lai arī skaidrs, ka Saeimā šim priekšlikuma trūkst vairākuma atbalsta. Atbalsta nav arī piedāvājumam 11. novembrī noteikt saīsinātu darba dienu. Par šo tematu šodien kārtējo reizi diskutēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, vienojoties frakcijām dot mēnesi laika jautājuma atkārtotai izvērtēšanai.

Latvijas Radio jau iepriekš vēstīja, ka Saeimā nav vairākuma atbalsta nu jau vairāk nekā 12,5 tūkstošu iedzīvotāju parakstītajam aicinājumam par svētku dienas un brīvdienas noteikšanu 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Ar šādu vēstījumu sākās arī šīsdienas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, apkopjot frakciju viedokļus. Atbalstu šai idejai pauž Nacionālās apvienības un „Stabilitātei” frakcijas.

Jaunais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzskata, ka Vācijai un Francijai vajadzētu detalizēti izpētīt jautājumu par kopīgā Eiropas kodollietussarga izveidi.

No jauna diskutē par Ukrainas bēgļu integrēšanu Latvijā.

Parlamentārieši nav gatavi noraidīt ieceri par brīvdienu Lāčplēša dienā, lai arī skaidrs, ka Saeimā šim priekšlikuma trūkst vairākuma atbalsta.

Latvija un Lietuva aizliegušas Serbijas prezidenta lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu ceļā uz Maskavu.

Latvijas valstsvienība uz pasaules čempionātu Zviedrijā dosies ar 25 hokejistiem. Oficiālu hokejistu reģistrāciju turnīram Latvijas komanda veiks īsi pirms turnīra sākuma. Par komandas kapteini ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts Kaspars Daugaviņš, bet viņa asistenti šajā pasaules čempionātā būs aizsargi Kristaps Zīle un Kristiāns Rubīns.

Pieci no spēlētājiem būs debitanti, kuri līdz šim pasaules čempionātos nav spēlējuši - tie ir vārtsargs Mareks Mitens, aizsargs Mikus Tumānovs un uzbrucēji Anrī Ravinskis, Gļebs Prohorenkovs un Filips Buncis. Kopumā sastāvā iekļauti trīs vārtsargi, astoņi aizsargi un 14 uzbrucēji.

 Uz čempionātu nebrauks aizsargi Nauris Sējējs, Arvils Bergmanis un Ralfs Bergmanis, kā arī uzbrucēji Kristaps Skrastiņš, Rainers Rullers un Raimonds Vītoliņš.

Izlases mērķis arī šogad paliek nemainīgs – iekļūšana ceturtdaļfinālā, un pēc tam cīnīties par uzvaru katrā spēlē.

Ostu pārvaldības reformu plānots attiecināt galvenokārt uz Rīgas un Ventspils ostu, teikts Satiksmes ministrijas sagatavotājā informatīvajā ziņojumā, ko atbalstīja valdībā.

Vācijas Bundestāgs pirmajā balsojumā nav apstiprinājis konservatīvo līderi Frīdrihu Mercu par kancleru.

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai.

Nakts sabiedriskais transports atgriezīsies Rīgā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda tālmācības iespējamo aizliegumu posmā no 1. līdz 9. klasei.

Latvijas valstsvienība uz pasaules čempionātu Zviedrijā dosies ar 25 hokejistiem. Oficiālu hokejistu reģistrāciju turnīram Latvijas komanda veiks īsi pirms turnīra sākuma.

Lai vairāk Latvijas pilsoņu varētu iesaistīties valsts aizsardzībā un sniegt praktisku atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija ieviesīs divas jaunas programmas – Zemessardzes atbalstītāju sistēmu un īpašo specialitāšu zemessargu modeli. Tās ļaus pievienoties Zemessardzei ar atvieglotiem nosacījumiem, un arī apmācības būs īsākas.

Zemessardzes atbalstītāji varēs būt tie Latvijas pilsoņi, kas līdz šim dažādu iemeslu dēļ nav pievienojušies dienestam, piemēram, veselības dēļ, pamatdarbā ir bijusi pārāk liela noslodze, vai citu iemeslu dēļ.

Iespējamās šo cilvēku funkcijas varēs būt atbalsta sniegšana mobilizācijas centriem vai punktiem, iesaiste nodrošinājumu sistēmā vai aizsardzības infrastruktūras būvdarbos. Pieteikties aicināti arī ceļu būves un celtniecības iekārtu operatori, civilās sadarbības koordinatori, privātā sektora sadarbības koordinatori un citu profesiju cilvēki.

Atšķirībā no zemessargiem Zemessardzes atbalstītāji saņems apliecību, taču nedos karavīra zvērestu, tiem netiks izsniegta forma, dienesta ieroči vai maksāta atlīdzība. Nepieciešamais ekipējums tiks izsniegts tikai uz apmācību laiku.

Zemessardzes atbalstītāju starpā tiks prasīta arī pašorganizēšanās – vienību vadītāju izraudzīšanās starp saviem biedriem, kam būs jāiesaistās apmācību plānošanā un īstenošanā, kā arī citu atbalstītāju informēšanā un apziņošanā. Plānots, ka Zemessardzes atbalstītājiem varētu būt sešu dienu ilgas apmācības.

Kā skaidro Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, šādi brīvprātīgie varētu, piemēram, palīdzēt apgādes sistēmām kā autovadītāji, nepieciešamības gadījumā palīdzēt evakuēt civiliedzīvotājus.

Saeima tomēr nevērtēs valsts noslēpuma pielaides nepieciešamību visai Centrālai vēlēšanu komisijai.

Latvijas Kara muzejā tiek atklāta izstāde par bērnu pieredzi kara apstākļos "Bērna prātā".

Zemessardzei ar atvieglotiem nosacījumiem plāno piesaistīt plašāku cilvēku loku; ieviesīs atbalstītāju sistēmu.

Jaunākie aptaujas dati liecina, ka pasliktinājsies ukraiņu attieksme pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Stradiņa slimnīcas jauno korpusu paredz uzbūvēt līdz 2027. gadam; būvnieki vēl nepiesakās.

Kanādas parlamenta vēlēšanās fantastisku izrāvienu paveikusi Liberālā partija, kas ar premjeru Marku Kārniju uzvarējusi konkurējošo Konservatīvo partiju.

Beļģijā otrdien notiek streiks pret valdības ierosināto pensiju reformu, kura dēļ būtiski traucēta gaisa satiksme, kā arī vilcienu un cita sabiedriskā transporta kustība.