Pēcpusdiena

Latvijas Sabiedriskā mediju galvenās redaktores amatam virza Anitu Braunu.

Mazāk iesniegumu un atskaišu, vairāk e-pakalpojumu, īsākas un saprotamākas valsts iestāžu atbildes. Šādus uzdevumus paredz valdībā pieņemtais birokrātijas mazināšanas plāns.

Aptauja: Latvijas sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem sarūk.

Prestižā Hārvarda universitāte iesniegusi federālu prasību tiesā pret ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 10 jaunas SCANIA autocisternas.

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas un pirmajiem ir jāsarosās ārzemēs esošajiem Latvijas pilsoņiem, jo rīt sākas pieteikšanās balsošanai pa pastu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 70 dienesta autovadītājus izskolojis arī par ārstniecības atbalsta personām.

Latvijas vīriešu basketbola izlasi pēc Banki aiziešanas trenēs spānis Sito Alonso.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izskolojis pirmos 70 autovadītājus, kuri tagad kļuvuši arī par ārstniecības atbalsta personām. Turpmāk viņu uzdevums būs ne tikai nogādāt mediķus uz notikuma vietu, bet arī pašiem sniegt palīdzību pacientiem.

17. aprīlī bija pirmais izlaidums darbiniekiem, kas apguvuši jaunu neformālās izglītības programmu un līdz ar to ieguvuši arī jaunu profesiju. Kādi papildu pienākumi viņiem būs un ko tas nozīmē pašam dienestam?

Latvija pirmā Baltijā nolemj izstāties no Otavas konvencijas; oficiāla izstāšanās – vēl priekšā.

Aizsardzības ministrija varētu tērēt 900 000 eiro parādes zobenu iegādei; amatpersonas aicina uz samērību.

Iesaka ļaut vecākiem attaisnot skolēnu slimošanu līdz piecām dienām.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lemj, ka juridiskā definīcija par to, kas ir sieviete, balstās uz bioloģisko dzimumu.

Vecrīgā, pie rātsnama notika pikets, kurā aktīvisti kārtējo reizi prasīja, lai pašvaldība risina nakts izklaižu vietu radīto troksni.

Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas nolēmusi izstāties no Otavas konvencijas par kājnieku mīnu neizmantošanu. Lēmums gan stāsies spēkā pēc pusgada. Saeimas vairākums par to galīgajā lasījumā lēma teju bez debatēm, savukārt bažas par to Ārlietu komisijā izteica pārstāvji no starptautiskajām organizācijām.

Otavas konvencijai, kas liedz kājnieku mīnu izmantošanu, Latvija pievienojās pirms 20 gadiem. Krievijas agresijas dēļ drošības situācija reģionā ir radikāli mainījusies un kājnieku mīnu izmantošanu uztver kā vienu no aizsardzības rīkiem paredzama sauszemes uzbrukuma gadījumā. Tā to uzsver gan Ārlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija.

Saeimas Ārlietu komisija par šo tematu aiz slēgtām durvīm apspriedās ar vairāku valstu vēstniekiem, bet vēlāk uzklausīja starptautisku organizāciju viedokli. Starptautiskās kampaņa kājnieku mīnu aizliegšanai direktore Tamāra Gabelnika argumentēja, ka nevadāmu kājnieku mīnu izmantošana nepadarīs dzīvi drošāku. Izstāšanās no konvencijas arī kaitētu starptautisko humāno tiesību kopumam, uzsvēra Gabelnika.

"Straupes" piena produkti ir lietošanai droši - Pārtikas un veterinārais dienests atļāvis uzņēmumam atsākt to ražošanu un tirdzniecību.

Saeimas komisija senāku izteikumu dēļ vēl nepiekrīt virzīt advokātu Alliku tiesneša amatam

Latvijā par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem plānots pielāgot ap 570 patvertņu.

Lai gūtu priekšstatu par izdarīto robežas stirpināšanā, Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas delegācija apmeklēja Latvijas Austrumu pierobežu, arī Vientuļu un Grebņevas robežkontroles punktus.

"Straupes" ražotie piena produkti ir lietošanai droši un uzņēmums saņēmis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauju atsākt arī manuāli fasēto piena produktu ražošanu un tirdzniecību. Tā uz laiku bija apturēta, jo vairākiem darbiniekiem konstatēja E. coli baktēriju.

Lēmumu skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

Arī Latvijas Radio uzrunātie pircēji atzina, ka turpinās iegādāties "Straupes" ražotos produktus, jo neuzskata, ka situācija, kurā konstatēts, ka „Straupes” darbinieki bija inficēti ar bīstamo E. coli baktēriju būtu iemesls tam, lai boikotētu vietējo uzņēmumu.

Arī mazumtirgotāji sola jau tuvākajās dienās atjaunot sadarbību ar uzņēmumu.

Uzklausām arī uzņēmuma "Straupe" pārstāvi Ivetu Dzērvi.

Izglītības un zinātnes ministrija jau otro gadu pēc kārtas nolēmusi iesaldēt 9. klases eksāmenu nokārtošanas slieksni pie 10 procentiem. Tomēr tā sola drīzumā ieviest sistēmiskus risinājumus, lai nākamgad slieksnis beidzot varētu pieaugt līdz 15 procentiem.

Ieviešot centralizētos eksāmenus 9. klasēm, bija iecerēts ik gadu celt eksāmena nokārtošanas latiņu. Ja viss būtu noritējis pēc plāna, jau šogad skolēniem pamatskolas eksāmenā būtu jāpārvar 20 procentu slieksnis. Taču latiņa netika celta pērn, un to iecerēts necelt arī šogad. Tāpēc paredzams, ka jau trešo gadu pēc kārtas 9. klašu absolventiem, eksāmenos būs jāsniedz vien desmit procenti pareizu atbilžu, lai pabeigtu pamatskolu.

Iemesls šādam lēmumam, kas gan vēl jāapstiprina valdībā, ir ministrijas aprēķini, ka, ja eksāmena nokārtošanas slieksnis būs 15%, tos nenokārtos un pie pamatizglītības, kas Latvijā ir obligāta, netiks pat 2000 skolēnu. Vairāk nekā pusotrs tūkstotis skolēnu izkristu tieši matemātikas eksāmenā. Pērn pat 10 procentu latiņu nepārvarēja vairāk nekā 700 skolēnu, bet gadu iepriekš – vairāk nekā 800. Zemos skolēnu sasniegumus eksāmenos ministrijā skaidro gan ar pandēmijas attālinātajām mācībām, kad tagadējie topošie pamatskolas absolventi bija 4. un 5. klasē, gan ar zemu lasītprasmi un tekstpratību, ar ko saskaras daļa skolēnu.

Tāpat ministrija atzīst, ka skolas nav bijušas pietiekami nodrošinātas ar mācību materiāliem.

Jāpiebilst, ka lielākas problēmas eksāmenos var būt skolēniem, kuri vairāk mācījušies mazākumtautību valodā, bet eksāmens jākārto latviski.

Ukraina šodien, 14. aprīlī, slīgst sērās, solidarizējoties ar vakar ballistisko raķešu uzbrukumā Sumiem nogalinātajiem civiliedzīvotājiem. Nogalināto cilvēku skaits pieaudzis līdz 34, vēl 119 cilvēki guvuši dažādas pakāpes ievainojumus.

Kijiva un daudzas citas Ukrainas pilsētas šodien solidarizējoties ar Sumiem izsludinājušas sēru dienu. Visā valstī ir nolaisti karogi un cilvēki piemin 13. aprīļa Krievijas šausminošo uzbrukumu Sumu centram.

Atgādināšu, ka svētdienas rītā pēc pulksten 10 laikā kad daudzi atgriezās no Pupolsvētdienas dievkalpojuma, Krievija raidīja divas ballistiskās raķetes pa Sumu centru – vietu, kur atrodas civilā infrastruktūra – kafejnīcas, dzīvojamās mājas  un vietējais kultūras centrs un tobrīd kā jau brīvdienā atradās liels skaits cilvēku. Pirmā raķete trāpījusi vietējās augstskolas kultūras centrā, bet pāris minūtes vēlāk nāca otra raķetes, kas nodarīja smagus postījumus mācību centram.

Raķešu uzbrukumā nodarīti postījumi plašā teritorijā gan ēkām, gan arī sadegušas daudzas automašīnas, tajā skaitā arī tādas, kurās tobrīd iekšā atradās cilvēki. Kā stāstīja glābēji, viena raķete izraisījusi vienlaicīgi 10 automašīnu un sabiedriskā trolejbusa aizdegšanos.

Šodien Sumos turpinās postījumu novākšana un pilsētā  ir izsludinātas sēras, kas turpināsies trīs dienas. Cilvēki nāk nolikt ziedus vietās, kur gājuši bojā cilvēki. Tāpat izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un mēģina viņus visādi atbalstīt šajās smagajās dienās. Pateicības vārdi skan arī glābējiem un mediķiem, kas operatīvi snieguši palīdzību, un visa Ukraina apbrīno arī kādu Sumu zēnu par viņa drosmīgo rīcību sprādziena brīdī. Puika ar savu mammu bija pasažieri trolejbusā, kas raķetes sprādziena brīdī aizdegās.

 „Puika - 13 gadi. Autobusa durvis bija nobloķētas. Viņš izsita logu, atbloķēja durvis un palīdzēja izkāpt cilvēkiem. Puikas uzvārds ir Iļjičenko. Viņš pats bija ievainots galvā ar trīs atlūzām. Vienu atlūzu mediķi uz vietas izņēma, bet divas atstāja izņemšanai slimnīcā, jo dziļi iesēdušās. Lielisks puisis, tā palīdzēja cilvēkiem, izglāba!” stāsta . Sumu pilsētas vadītāja pienākumu izpildītājs Artems Kobzars.

Kobzars šeit piemin autobusu, bet tas patiesībā bija troleibuss. Pēc glābšanas darbiem šajā trolejbusā atrada gan vadītāja, gan sešu pasažieru sadegušos līķus. Pārējiem puika palīdzējis izglābties. Kā stāsta vietējie mediji, zēns trenējies tuvcīņā un tas viņam palīdzējis neapjukt šādā situācijā, tādejādi izglābjot sevi un vēl vairākus ievainotos.

Kopumā šajā Krievijas uzbrukumā nogalināti 34 cilvēki, tajā skaitā 7 bērni.

--

Krievijas uzbrukums Sumiem šodien, 14.aprīlī, dominē arī Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinās Luksemburgā. Ierodoties uz šo tikšanos, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sacīja, ka Krievija ņirgājas gan par Ukrainu, gan par ASV centieniem panākt mieru.

Ukrainā 14. aprīlī izsludinātas sēras pēc Krievijas asiņainā uzbrukuma Sumu pilsētai, kurā desmitiem cilvēku nogalināti, bet vairāk nekā simts ievainoti.

Izglītības un zinātnes ministrija otro gadu pēc kārtas nolēmusi iesaldēt 9. klases eksāmenu nokārtošanas slieksni pie 10 procentiem.

Darba grupa pirmos priekšlikumus birokrātijas mazināšanai rosina izpildīt jau līdz Jāņiem.

Valsts aizsardzības dienesta jauniešu, kas dienestam piesakās brīvprātīgi, veselības stāvoklis ir labāks nekā obligātā kārtā iesaukto vidū, kam galvenās problēmas ir dažāda veida psiholoģiska rakstura problēmas.