Pēcpusdiena

Ap 40 tūkstoši – tik daudziem skolēniem šī diena ir citāda nekā ierasts, jo viņi skolas solu iemainījuši pret kādas sev interesējošas profesijas iepazīšanu. Tas tāpēc, ka šodien notiek ikgadējā Ēnu diena. To var manīt arī šeit pat radio ēkā, kur cilvēku ir krietni vairāk nekā ikdienā.

Latvijas Radio 5 raidījuma “Citi Rīti” vadītāji ļāva vairākām ēnām pašām iejusties žurnālistu lomā un piedalīties raidījuma veidošanā.

Šogad Ēnu dienā Latvijas Radio uzņēma 102 skolēnus no dažādām Latvijas vietām. Ar katru gadu interese pieaug. Vispopulārākās ir redzamākās un dzirdamākās profesijas – dīdžeji un ētera personības. Taču šogad netrūkst arī tādu, kuri izvēlējušies iepazīt radio aizkulises – skaņu inženieru, producentu, komunikācijas un citu atbalsta darbinieku darbu.

Ar katru gadu pieaug arī Latvijas Radio darbinieku atsaucība – arvien vairāk kolēģu ir gatavi uzņemt skolēnus Ēnu dienā. Visvairāk skolēnu – 20, devās ēnot Latvijas Radio 5, bet Ziņu dienestā pie žurnālistiem viesojās 14 jaunieši. Pieci no viņiem izvēlējās iepazīt sporta žurnālista Lotāra Zariņa ikdienu.

Pieaug to E.coli infekcijas skarto bērnu skaits, kuriem ir ļoti smags veselības stāvoklis un kuri ārstējas Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.

Nav ziņu, ka Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecība kavētos, lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Eiropas prokuratūras uzdevumā veic izmeklēšanu.

Šogad Ēnu dienā piedalās ap 40 000 skolēnu; populārākā profesija – policists.

Par eksāmenu latiņas iesaldēšanu viedokļi dalās.

Apdrošināšanas nozares izaicinājumi – jauni riski un sabiedrības finanšu pratības uzlabošana.

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstījusi izstāšanos no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu jeb tā saucamās Otavas konvencijas. Deputāti šim lēmumam arī noteica steidzamību, lai lēmumu par to pieņemtu jau šomēnes. Ilgās debatēs deputātu viedokļi dalījās – gan atbalstot iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iebrukuma draudu gadījumā lemt par kājnieku mīnu izmantošanu, gan citiem atkārtojot pārdomas par iedzīvotāju drošību.

Izstāšanos no Otavas konvencija rosinājusi Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija. Latvija par to vienojusies kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Par šādu soli nule kā lēmusi arī Somija. Pēc Saeimas gala lēmuma par izstāšanos no Otavas konvencijas par to būs jāpaziņo Apvienoto nāciju organizācijai, kas atbildi sniegs pusgada laikā. Taču debatēs Saeimā izvērtās plaša domu apmaiņa.

Vēl daudz neskaidrību par ASV muitas tarifu ietekmi uz Latviju.

Briselē notiek pirmā NATO ārlietu ministru sanāksme kopš jaunās ASV administrācijas.

Ideja par Daugavpils lidostas attīstību Locikos atduras pret iedzīvotāju pretestību.

Rīgas maratona rīkotāji šogad sagaida dalībnieku un pārstāvēto valstu rekordu.

Latvijas mākslinieku atbalstam iedibina pazīstamās mākslinieces Vijas Celmiņas fonda stipendiju.

Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Centrālā banka (ECB), uzlabojoties inflācijas rādītājiem, sanāksmi no sanāksmes samazinājusi procentu likmes. Taču nākamajā sanāksmē šomēnes samazinājums varētu apstāties. Un par iemeslu tam ir neskaidrības, ko rada saspīlējums tirdzniecībā starp ASV un Eiropas Savienību.

Jaunākie dati rāda, ka inflācija eirozonā martā samazinājusies vēl vairāk – līdz 2,2%, tādējādi ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Taču tuvojas ASV ievedmuita un Eiropas pretreakcija, kas var situāciju mainīt.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 2. aprīlī, norādīja, ka, lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs solītā ASV ievedmuita, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības kopējā nostāja. Tas gan neliedz izteikt aplēses par ietekmi uz ekonomiku, taču jāuzsver, ka tās ir aptuvenas aplēses. Un tieši to arī nesen uzsvēra Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda.

Atklāj atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai.

Saeimas komisijas konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.

Trampa ievedmuitas draudu dēļ Eiropas Centrālajā bankā dalītas domas par pauzi procentlikmju tālākā samazināšanā.

No slimnīcām ieturēs valsts finansējumu par visu izrakstu neievadīšanu e-veselībā.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti turpmāk būs sarežģītāka un dārgāka - no 2. aprīļa pirms iebraukšanas šajā valstī būs jāsaņem speciāla ieceļošanas atļauja.

Nodibināts Mākslīgā intelekta centrs.

Valdība Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku apstiprināja amatā uz vēl vienu termiņu.

Civilās aizsardzības stiprināšanā Rīgā iesaistīsies arī skauti un gaidas.

Pakāpeniski palielināt drošības naudu, kas pirms Saeimas vēlēšanām nav mainīts jau 30 gadu – to paredz sagatavotie likuma grozījumi, kam drīzumā klāt ķersies Saeima. 

Saeimas komisijā skata jaunu likumu biobanku attīstības veicināšanai Latvijā.

Putins paraksta dekrētu par 160 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā.

Nakts uz otrdienu bija pirmā šajā gadā Ukrainā, kas aizvadīta bez Krievijas masveida kaujas dronu uzbrukuma.

Civilās aizsardzības stiprināšanā Rīgā iesaistīsies arī skauti un gaidas. Rīgas pašvaldība parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā. Mērķis – piesaistīt vēl vienu organizāciju, kas palīdzētu stiprināt Rīgas civilās aizsardzības sistēmu. Skauti un gaidas iesaistīsies ne tikai krīzes situācijās, bet arī sabiedrības informēšanā un praktiskajās mācībās.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā. Prezidents rosina no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu iniciatīvām. Prezidents piedāvā uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, taču arī saīsināt parakstu vākšanas laiku līdz sešiem mēnešiem.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā.

Lietuvas ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu par četru ASV karavīru bojāejas cēloņiem.

Tiesa Francijā atzina nacionālkonservatīvo līderi Marinu Lepēnu par vainīgu Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanā Nacionālās apvienības darbības finansēšanai Francijā.

Gadījumos, kad pacienta dzīvība būs apdraudēta, pastāvēs iespēja saņemt individuālu kompensāciju no valsts - to paredz Veselības ministrijas jaunā iniciatīva.

Kaut ārvalstu studenti ir dod pienesumu gan ekonomikai, gan augstākās izglītības kvalitātes celšanai, uzraudzībai pār šo ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā jābūt koordinētākai un stingrākai.