Pēcpusdiena

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā krāpnieki izplata viltus īsziņas ar aicinājumu sniegt informāciju par tuvākajām patvertnēm. Valsts policija krāpniekus meklē, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus uzmanīties un uzsver, ka šādas īsziņas nesūta.

Nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sociālajos medijos brīdināja par krāpnieciskām īsziņām, kurās iedzīvotājiem prasīts nekavējoties sniegt informāciju par tuvākajām patvertnēm.

Saite ir bloķēta un tai vairs nav iespējams piekļūt, jo tā ievietota drošības iestādes “Cert.lv” DNS ugunsmūrī. Kā skaidro “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, krāpnieku mērķis nebija iegūt informāciju par patvertņu atrašanās vietām, bet gan izkrāpt naudu no cilvēkiem. Viņš uzsver – krāpnieki izmanto visdažādākās metodes, lai pievilinātu un apmānītu cilvēkus.

ASV izstāsies no Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas grupas.

Koalīcijas partneri piesardzīgi par uzņēmēju ideju ietaupīt 850 miljonus eiro.

Nerimst Krievijas masveidīgie uzbrukumi Ukrainas teritorijai.

Pēdējo dienu laikā par spīti pamiera procesa virzībai Krievija īsteno masveidīgus uzbrukumus Ukrainas teritorijai. Arī aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidīti vairāk nekā 200 droni, dažādās valsts vietās nodarot postījumus.

Kopš ceturtdienas vakara Krievija Ukrainai uzbruka ar 214 Shahed tipa bezpilota lidaparātiem un citiem droniem, no kuriem iznīcināt izdevās 114 dronus, bet vēl 81 drons uzbrukumu laikā pazuda. Droni skāruši vairākas Ukrainas apdzīvotās vietas ziemeļu, centrālajā un dienvidu daļā. Video kadros no Ukrainas pilsētām atkal bija redzamas bojātas un degošas ēkas. Piemēram, divus uzbrukumus Krievija veikusi dzelzceļa infrastruktūrai Dņipropetrovskas apgabalā, ievainojot četrus cilvēkus. Trāpīts arī Zaporižjas pilsētai un apgabalam.

Zaporižjas apgabalā apšaudīts arī Dolinskes ciems. Īsi paklausīsimies sievietes Olenas komentāru, kuras māja cieta uzbrukumā.

Taču vissmagāk cietusi dienvidos esošā Odesa. Ziņots par teju 20 sprādzieniem vairākās pilsētas daļās. Ievainoti vismaz trīs cilvēki un cietusi arī infrastruktūra. Odesā kā reiz ieradies Čehijas prezidents Petrs Pavels. Ukrainas premjerministra vietnieks Ukrainas atjaunošanas jautājumos Oleksijs Kuleba norādījis, ka viņa tikšanās laikā ar Čehijas prezidentu Krievija pilsētai uzbrukusi ar trīs Šaheda tipa dronu grupām. Jāatzīmē, ka Odesa ar 1 miljonu iedzīvotāju, kurā atrodas arī galvenā Melnās jūras osta, ir bieži cietusi no Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem.

Lai gan mediji uzsver, ka Krievijas uzbrukumi notiek par spīti tam, ka Putins sarunā ar Trampu it kā apņēmies tos neveikt, tomēr jāatzīmē, ka neviena puse 30 pamieru, kurā būtu apņemšanās nešaut pa enerģētikas un citu infrastruktūru, oficiāli izsludinājusi nav. Kremlis šodien gan apgalvo, ka Putina rīkojums uz laiku apturēt Krievijas militāros uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Ukrainā paliek spēkā un ir spēkā. Nav informācijas, vai pēdējā no uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūra būtu cietusi. Katrā ziņā izskatās, ka Krievija iespējamo atteikšanos no enerģētikas infrastruktūras apšaudēm kompensē ar masveidīgākiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai.

Gadījums, kad Rīgas 71. vidusskolas skolotājs licis skolēniem piecelties kājās Ukrainas himnas atskaņošanas laikā, nonācis līdz apspriešanai arī Saeimas plenārsēdē. Opozīcijas partija „Stabilitātei” par šo gadījumu iesniedza pieprasījumu iegūt skaidrojumus. To balsojumā gan atbalstīja tikai viņi paši. Par šo notikumu un cieņu pret Ukrainas himnu Saeima izvērtās arī plašākas debates.

Viedtālrunī nofilmēta epizode, kad Rīgas 71. vidusskolas vēstures skolotājs aizrādījis skolēniem, kuri 24. februārī Ukrainas cīnītājiem veltītā pasākumā Ukrainas himnas atskaņojuma laikā nav piecēlušies kājās. Šis video satraucis „Stabilitātei” frakcijas deputātus, kuri iesniedza deputātu pieprasījumu skaidrot šo situāciju. Šīs frakcijas deputāti iepriekš atraduši argumentus balsot pret Saeimas atbalsta vēstījumiem Ukrainai un arī palīdzības sniegšanai karā ierautajai valstij.

Šoreiz frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs debatēs Saeimas plenārsēdē pauda pārliecību, ka skolēniem ir jāciena tikai savas valsts himna.

Rosļikova vēstījumi raisīja plašākas debates. No Saeimas zāles varam vien izteikt pateicību skolotājam, kurš norādījis uz audzināmo nepareizo rīcību – tā šo situāciju komentēja Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Raimonds Čudars no „Jaunās Vienotības”. Savukārt deputāts Česlavs Batņa no Apvienotā saraksta atgādināja, ka arī sporta spēlēs skatītāji pieceļas brīdī, kad atskaņo uzvarētāja himnu.

Opozīcijas deputāte, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības aicināja nepieļaut pamatpatiesību trivializēšanu kara laikā.

Deputāts Edvards Smiltēns no Apvienotā saraksta piebalsoja, ka Latvijas tauta skaidri ir paudusi atbalstu Ukrainai no kara pirmās dienas un daudz palīdzējusi. Skolu uzdevums ir skaidrot, kurš šajā karā ir agresors un kurš ir upuris.

Balsojumā „Stabilitātei” frakcijas pieprasījumu atbalstīja tikai viņi paši, daži deputāti nebalsoja, bet pret bija 76 klātesošie parlamentārieši.

Aizsardzība, konkurētspēja un atbalsts Ukrainai – tie ir daži no svarīgākajiem tematiem, kas tiek apspriesti Eiropas Savienības valstu līderu samitā Briselē.

Koalīcija strādā pie sava plāna aiziešanai no Otavas konvencijas, noraida līdzīgu opozīcijas priekšlikumu.

Gadījums, kad Rīgas 71. vidusskolas skolotājs licis skolēniem piecelties kājās Ukrainas himnas atskaņošanas laikā, nonācis līdz apspriešanai arī Saeimas plenārsēdē.

Kam pēc miera panākšanas Ukrainā piederēs Krievijas kontrolē esošā Zaporižjas atomelektrostacija? Šāds jautājums pēdējo dienu laikā kļuvis aktuāls.

Londonā spriež par iespēju nodrošināt miera uzturētājus Ukrainā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji tiekas ar izglītības un zinātnes ministri.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis Saeimā likuma grozījumus, kas paredz mainīt Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga, un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanas kārtību, to uzticot Valsts prezidentam. Rinkēvičs uzskata, ka tādējādi būtu iespējams izvairīties no šī procesa politizēšanas. Viņš arī atsaucas uz neveiklajiem koalīcijas frakciju centieniem pērnā gada nogalē un šā gada sākumā meklējot Latvijas Bankas prezidentu.

Pašlaik Latvijas Bankas prezidentu, tiesībsargu un valsts kontrolieri izrauga Saeima. Kandidātus uz šiem amatiem piesaka desmit Saeimas deputātu. Pērnā gada nogalē un šī gada sākumā Saeimas frakcijas, meklējot Latvijas Bankas prezidentu, uzrunāja un pēc tam atsauca vairākus kandidātus uz šo amatu. Tas noslēdzās ar Mārtiņa Kazāka atgriešanos Latvijas Bankas prezidenta amatā tikai ar otro piegājienu.

Ir jābūt līdzsvaram šādu nepolitisku amatu kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtībā, argumentē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tiesnešus, arī Valsts kontroles padomes locekļus un citu iestāžu vadītājus izvirza ārpus Saeimas esošas amatpersonas, bet galavārds balsojumā ir parlamentam. Valsts prezidenta nominētu tiesībsarga, Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera kandidatūru izvirzīšana balsojumam Saeimā arī novērstu situācijas, ka politiskiem apsvērumiem ir lielāka loma nekā kandidātu profesionalitātei, pauž Rinkēvičs.

Saeimā ir dažādi vērtējumi par Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izraudzīšanas iespējamām izmaiņām. Atšķiras viedokļi par to, vai nesenais riņķa dancis, izraugot Latvijas Bankas prezidentu, ir pietiekams iemesls likumu izmaiņām un Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanai.

Viedokli izsaka advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticot Valsts prezidentam, būtu iespējams izvairīties no šī procesa politizēšanas.

Varētu mainīties pamatprincipi, kā top valsts budžets. Proti, būs jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu lauksaimniecības produktu un minerālmēslu importam no Krievijas un Baltkrievijas. Tarifus plānots celt pakāpeniski trīs gadu laikā.

Latvijas U-19 un jaunāku puišu futbola izlase Eiropas čempionāta kvalifikācijas elites kārtā cīnīsies pret Itāliju.

19. martāsāksies kandidātu sarakstu pieteikšana pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā. Jau sākot no šīm vēlēšanām ir paredzēti vairāki jaunumi, lai tās būtu pieejamākas un saprotamākas – būs jaunas vēlēšanu zīmes, izstrādāta jauna elektroniskā platforma vēlēšanu rīkošanai, gan arī ieplānota iespēja organizēt mobilos iecirkņus.

Ikkatrs balsotājs šajās vietvaru vēlēšanās saņems jaunas vēlēšanu zīmes. Tādas, intuitīvi saprotamākas, turpmāk plānotas visās vēlēšanās. Līdz šim bija pierasts atbalstu kādam kandidātam paust ar "+" zīmi rombā iepretī kandidāta vārdam, bet nevēlamos – izsvītrot. Turpmāk vēlēšanu zīmēs pie katra kandidāta vārda būs zaļi krāsots lauciņš „Par” un sarkani krāsots lauciņš, neatbalstot kādu kandidātu. Uz vēlēšanu zīmes būs redzamas norādes „PAR” un „PRET”.

Centrālā vēlēšanu komisija jau vairākus mēnešus dažādām vēlētāju grupām ir stāstījusi par jauno zīmi un informācija par to būs arī visos vēlēšanu iecirkņos un balsošanas kabīnēs.

Vēl viens jaunievedums, kam pašvaldības varēs pieteikties mēnesi pirms vēlēšanām, ir mobilie iecirkņi. Tie būs atbilstoši noformēti autobusi, kuros būs nodrošināta iespēja aizklāti nobalsot. Šādi busiņi balsošanai dotu iespēju piedalīties vēlēšanās tiem, kuri dzīvo tālāk balsošanas iecirkņiem. Šādas iespējas vēlēšanās agrāk nebija. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte cer uz pašvaldību interesi. To, cik liela tā būs, vēlēšanu rīkotāji uzzinās mēnesi pirms vēlēšanām.

Svarīgs jauninājums vēlēšanu norisei ir jaunā elektroniskā vēlēšanu platforma. Tās izveidei Saeima līdzekļus piešķīra teju pēdējā brīdī. To izmantos gan visās vēlēšanās, gan arī pašvaldību referendumos. Sistēmas stabilitātes un drošības pārbaudēm veltīta liela uzmanība, stāsta Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājs Jorens Liopa.

Izstrādātā platforma ļautu organizēt vēlēšanas arī internetā. Tāda iespēja jau 20 gadu ir Igaunijā, bet nevienā citā valstī. Arī Latvijas Saeimā par šādu jaunievedumu bijušas jau vairākas apspriedes, taču ir saprotami iemesli nesteigties sekot šim piemēram, vērtē amatpersonas.

Aizsardzības ministrija rosina Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu

Vācijas parlaments pirms brīža atbalstīja tā dēvētās „parāda bremzes” reformu, ļaujot aizņemties aizsardzības vajadzībām bez ierobežojuma.

Vēlēšanās jauna veida biļeteni, mobilie iecirkņi un teorētiskas iespējas ieviest balsošanu internetā.

norisinās telefonsaruna starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurā abi apspriež ne tikai karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, bet, domājams, arī abu valstu attiecības.

Šajās dienās, iespējams, izšķirsies vairāku simtu, ja ne tūkstošu „Radio Brīvā Eiropa”, „Radio Brīvība” un citu mediju, kuru darbība bija atkarīga no ASV Kongresa pārdalītajiem līdzekļiem, liktenis. Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa rīkojums birokrātijas apkarošanas nolūkos samazināt finansējumu vairākām valsts iestādēm ir skāris arī ASV Globālo mediju aģentūru, kas pārrauga šos medijus. Šis ir būtisks jautājums, jo šie mediji ir vieni no nedaudzajiem neatkarīgajiem ziņu avotiem valstīs, kur vārda brīvība ir apdraudēta. Turklāt jau vairākus gadus arī pie mums, Rīgā, darbojas „Radio Brīvība” redakcija.

Šajās brīvdienās ASV Globālo mediju aģentūra, kuras paspārnē ir vairāki ASV finansētas ārvalstu mediju programmas, kuras nav pakļautas ASV armijai,  tostarp "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" klajā laidusi vēstuli, kurā teikts, ka apturēts līgums, kas nodrošina ASV Kongresa piešķirtās dotācijas pārdali raidsabiedrības darbam. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu būtiski samazināt aģentūras finansējumu.

Baltā nama paziņojumā teikts, ka tas "nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nemaksā par radikālo propagandu." Bet raidstacijas vadītājs Stīvens Kapuss paziņojumā izteicies, ka "tā būs milzu dāvana Amerikas ienaidniekiem", norādot, ka par to priecāsies daudzi autokrātiski līderi pasaulē.

No visiem plašsaziņas līdzekļiem, kurus pārraudzīja ASV Globālo mediju aģentūra, tieši "Amerikas Balss" ir visvairāk izmaiņu skartā. Daļa medija radio raidījumu ēterā neskan vispār, bet citur skan iepriekš veidotu raidījumu atkārtojumi. Vēl citās "Amerikas balss" dienestu frekvencēs skan mūzika.

Kādā radio entuziastu forumā publicētā informācija liecina, ka tika dota pavēle arī pārtraukt ASV Globālo mediju aģentūrai piederošā īsviļņu raidīšanas centra darbu Dienvidkarolīnā. Šis ir viens no vairākiem aģentūrai piederošajiem radiocentriem.

Daudziem klausītājiem Āfrikā un Āzijā apraide īsviļņos nereti ir vienīgais veids, kā uztvert "Amerikas Balss"

Tikmēr savu darbu turpina citi mediji. Arī "Radio Brīvība", vēl svētdien ēterā skanēja tās retranslācija vidējos viļņos uz Austrumeiropas valstīm un Krieviju.

Darbu ierastā kārtībā turpina arī "Nastojaščaje Vremja" ("Current Time"), kur pirmdien arī bija vērojamas ziņu pārraides.

Viedokli izsaka Rita Ruduša, mediju eksperte, 90. gadu otrajā pusē sešus gadus arī pati strādājusi "Radio Brīvā Eiropa".