Pēcpusdiena

ASV prezidents Tramps apturējis finansējumu bruņojuma iepirkšanai Ukrainai. Kā šo lēmumu vērtē Ukrainā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien ir nākusi klajā ar Eiropas pārapbruņošanās plānu.

Latvijas politiķu vidokļi par ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu apturēt militāro palīdzību Ukrainai.

Valsts drošības dienests rekomendējis arī slimnīcu darbiniekiem Latvijā nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pabeigusi Mākslīgā intelektra centra likuma izstrādi.

Turpinās Ginta Zilbaloža un viņa komandas panākumu straume Latvijas filma pirmo reizi iegūst "Oskaru"!

Pieaug kritika pret Norvēģiju par tās kūtro atbalstu Ukrainai.

Asinsdonoru centrs atklāj kampaņu "Piepildi karogu".

Latvijas darba devēju konfederācija nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu.

Līdz februārim bija plānots ieviest elektroniskās reģistrēšanās rindu Grebņevas un Terehovas robežkontrolpunktos, bet tagad tā atkal atlikta līdz aprīlim.

1. martā sākas gadskārtējā ieņēmumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā.

Aizvadīts seminārs pašvaldību domju priekšsēdētājiem "Pašvaldības iekšējā drošība - sadarbība ar valsti un privāto sektoru".

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu.

2026. gadā plāno ieviest 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses.

Pašvaldību un nozaru ministriju saziņā par nepieciešamā ekipējuma pirkumu rīkošanu civilās aizsardzības jomā aizvien netrūkst savstarpēji neatbildētu jautājumu, savukārt patvertņu ierīkošanai pašvaldību ēkās drīzumā plānots apstiprināt programmu 500 patvertņu labiekārtošanai. Šiem jautājumiem 28. februārī veltīts slēgts seminārs, kurā pulcējās pašvaldību vadītāji, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija un iekšlietu nozares pārstāvji.

Latvijā pašvaldību un valsts iestāžu ēkās ir apzinātas vairāk nekā 1600 telpu, ko iespējams izmantot kā patvertnes. Kopumā šajās telpās ietilptu pusmiljons cilvēku. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības” uz šīsdienas semināru atnesis ziņu, ka tuvu saskaņošanai ir plāns par 500 patvertņu labiekārtošanu visā Latvijas teritorijā. Tam paredz izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonds līdzekļus, paredzot pašvaldībām ap 30 000 eiro vienas patvertnes labiekārtošanai. Šis plāns vēl jāsaskaņo Eiropas Komisiju. Šie līdzekļi būs paredzēti tādu telpu ierīkošanai, kas X stundas gadījumā piemērotas, lai uzturētos pāris stundu nevis ilgāku laiku, stāsta Kozlovskis.

Veselības ministrija plāno nākamgad ieviest 120 primārās veselības aprūpes sadarbības prakses. Tas nozīmē, ka savā starpā vairāk sadarbosies gan ģimenes ārsti, gan arī viņi nepieciešamības gadījumā varēs piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Lai gan Veselības ministrija ir pārliecināta, ka viss norit pēc plāna, tomēr ģimenes ārsti nav tik optimistiski noskaņoti.

Pagājušajā gadā tapis primārās veselības aprūpes stiprināšanas plāns, lai aprūpes sniegšanā iesaistītu plašāku speciālistu loku. Veselības ministrija, balstoties uz Eiropas pieredzi, cer izveidot arī 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses. Ministrijā skaidro, ka šāda koncepcija ļautu ģimenes ārstu aprūpes komandā pēc vajadzības iesaistīt arī bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kā arī mentālās veselības darbinieku, piemēram, garīgās veselības aprūpes māsu vai psihoterapeitu un citus speciālistus. Tādējādi nodrošinot paplašinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu.

Veselības ministrijas pārstāve Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka šobrīd šādi jau strādā vairāki ģimenes ārsti Cēsīs un izmēģina šo sistēmu. Tās mērķis ir saprast, kā viss darbojas reālajā dzīvē un ko būtu nepieciešams uzlabot. Sanita Janka uzsver, ka šajā ģimenes ārstu kopīgajā darbā norit zināšanu apmaiņa, kur ārsti sastarpēji var apmainīties ar viedokļiem. Tāpat varot vieglāk koordinēt ārstu aizvietošanu to prombūtnes laikā. Šajā gadījumā ir piesaistīti citi ārstniecības profesionāļi, kā arī tiek racionāli izmantotas pieejamās medīcas ierīces un citi resursi.

Jānorāda, ka projekta kopējais finansējums ir gana iespaidīgs - 2 400 000 eiro. Lielāko daļu jeb 2 040 000 eiro nodrošinās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet 360 000 eiro - no nacionālā līdzfinansējuma.

Austrumu slimnīca tuvākajā laikā izziņos iepirkuma uzvarētāji, paredzams, ka Infekciju slimnīcas būvniecība tiks uzsākta šogad.

Latvijas Kara muzejs atklāj jaunu pastāvīgu ekspozīciju par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību.

Saeima konceptuāli atbalsta atteikšanos no obligātās OCTA satiksmē neizmantotiem auto.

Saeimā vērtēs iespēju aizliegt pasažieru pārvadājumus uz agresorvalstīm

Arvien vairāk trūkst medikamentu, un tas rada problēmas gan pacientiem ar horoniskās slimībām, gan bērniem. Par to trauksmi ceļ Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Zāļu valsts aģentūra meklējot risinājumu, kā nodrošināt zāles, tomēr izteiktu medikamentu deficītu tā nesaskatot.

Inhalatoru, dažādu sirds mazspējas medikamentu un arī antibakteriālo līdzekļu trūkums – ar to ik dienas saskaras ģimenes ārsti Latvijā – tā Latvijas Radio stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.

Trūkst arī dažādu kompensējamo medikamentu, gan arī citu Latvijas zāļu reģistrā iekļautu zāļu. Dzalbs uzskaita, ka patlaban neesot pieejami vairāki tā saucamie “glābjošie” medikamenti. Šobrīd trūkstot astmas un obstruktīvas elpceļu saslimšanas – plaušu saslimšanas – inhalatoru un tas rada arī apdraudējumu pacientu veselības stāvoklim.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ceļ trauksmi, ka arvien vairāk trūkst medikamentu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja šobrīd izdara spiedienu uz pasaules federācijām slēpošanā un biatlonā, lai tās nākamsezon atļautu sacensībās piedalīties krieviem un baltkrieviem.

Ukrainas kara bēgļu atbalstam Latvija trīs gados veltījusi ap 225 miljoniem eiro.

Par pārkāpumiem Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā dome ārkārtas sēdē nolemj rosināt disciplinārlietu.

Arī šogad turpināsies atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.

Valdības "restarts" aizkavēsies. Koalīcija apņemas jaunos ministrus ievēlēt nedēļas laikā.

Līdz kara beigām Ukrainā gan vēl jāgaida, tikmēr vairākas valstis jau ir paziņojušas, ka būtu gatavas izvietot Ukrainā miera uzturēšanas spēkus. Apvienotā Karaliste un Francija jau pie tā nopietni strādājot un jautājums, vai turp savus karavīrus varētu sūtīt arī Latvija? Amatpersonas šobrīd karavīru sūtīšanu neizslēdz. Vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns iesaka izvairīties no starpnieka lomas miera uzturēšanā starp Krieviju un Ukrainu.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzsver, ka Latvijas karavīri ir gatavi pildīt dažādas, visgrūtākās misijas, apliecinot sevi kā izcilus karavīrus, ko pierāda, piemēram, misija Kosovā.

Taču, lai Latvija izšķirtos par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, ir nepieciešami trīs mandāti. Pirmkārt, Ukrainas akcepts tam, kas ir tai pieņemams taisnīgs un ilgstošs miers. Otrkārt, sabiedroto vienošanās par misijas parametriem un uzdevumiem. Treškārt, Latvijas valdības un Saeimas vienošanās. Proti, par dalību misijā tiktu lemts Nacionālās drošības padomē un Ministru kabinetā, bet galavārdu par kontingenta nosūtīšanu teiktu Saeima.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns norāda, ja šāds uzdevums tiks dots, tad Bruņotie spēki būs gatavi to pildīt. Bet arī līdzšinējā pieredze starptautiskajās operācijās liecina – lai saprastu, kādas vienības sūtīt, precīzi jāsaprot misijas uzdevums, un tikai tad varēs izvērtēt apjomu, nepieciešamo ekipējumu un citus jautājumus.

“Jautājums vairāk ir par otro mandātu – kāds ir [misijas] uzdevums un ko mēs tur darīsim. Skaidrs, ka mans militārais padoms būs neiesaistīties miera uzturēšanas uzdevumā kā starpniekiem starp Krievijas un Ukrainas pusi, jo tas mūsu karavīriem nebūtu pieņemams, ja mēs stājamies starp Ukrainas karavīriem un viņu okupētajām teritorijām.”

Vairāki deputāti iepriekš LTV ir norādījuši, ka vispirms būtu jātiek skaidrībā ar diviem jautājumiem – kā tiktu pastiprināta Latvijas drošība pēc karavīru došanās misijā un kādi būtu noteikumi, lai karavīri atrastos Ukrainā.

NBS komandieris Kaspars Pudāns iesaka izvairīties no starpnieku lomas miera uzturēšanā starp Krieviju un Ukrainu.

Meklē idejas Rīgas centra atdzīvināšanai. Uzņēmēji aicina ieklausīties biznesa pārstāvjos.

Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā.

Visā Latvijā – īpaši Kurzemē un Rīgā – ir slikta gaisa kvalitāte.

Latvijas biatlonista Andreja Rastorgujeva un trenera Ilmāra Briča konflikts. Biatlonists vērsies policijā.