Pēcpusdiena

Krievija pilnveido spējas organizēt sabotāžas Eiropā, kas ir daļa no valsts gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Pārskata neklasificētajā daļā SAB norādīja, ka pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti organizēja sabotāžas diversijas un fiziskus uzbrukumus mērķiem Eiropā. Pērn šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu.

Komentē Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.

Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2024" žūrija izziņojusi 35 nominantus, kuru grāmatas iekļuvušas kādā no septiņām konkursa nominācijām. Apbalvošanas ceremonija gaidāma 6. martā.

Vairāk Evelīnas Paulas Vāveres sižetā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizēto grāmatu mākslas konkursu “Zelta ābele” Kultūras ministrija ir atzinusi par nacionālas nozīmes balvu. Šogad tas norisinās jau 32. reizi. Šogad 53 izdevēji bija iesnieguši 137 grāmatas izvērtēšanai. Rīkotāji norāda, ka iesniegto grāmatu skaits beidzot esot atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Grāmatas tika iedalītas septiņās kategorijās – dzeja, proza, grāmatas bērniem un jauniešiem, dokumentālie izdevumi, zinātniskā literatūra, uzziņu literatūra un mākslas izdevumi. Katrā kategorijā uz balvu konkurē piecas labākās grāmatas.

6. martā svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apbalvos ne vien katras kategorijas laureātus, bet arī nosauks gada mākslinieku un pasniegs žūrijas specbalvu par oriģinālu grāmatas risinājumu un balvu “Stikla ābols” jaunajam dizainerim.

Savukārt balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems tulkotāja un izdevēja Inta Geile no izdevniecības “Omnia Mea”.

Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2024" žūrijā strādā: Kristīne Kalniņa (žūrijas komisijas priekšsēdētāja), Ilva Skulte, Kaspars Vanags, Madara Krieviņa, Vladimirs Svetlovs. Viņi savu sadarbību raksturo kā veiksmīgu un pielīdzina to grāmatu klubiņam, kurā satikties un izskatīt iepriekšējā gada skaistākās grāmatas.

Vācijas pilsētā Minhenē 14. februārī pulcējas desmitiem valstu līderu un valdību pārstāvju, lai Minhenes drošības konferencē apspriestu drošības izaicinājumus pasaulē.

Lai arī kara beigas Ukrainā vēl nav saskatāmas, pilnā sparā ir sākusies gatavošanās parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

"Zelta ābele 2024" mūža ieguldījuma balvu saņems tulkotāja un izdevēja Inta Geile.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatam izvirzīta bijusī pārvaldes Rīgas reģiona vadītāja Ināra Bula.

Aizvadītais gads robežsardzei bijis izaicinošs, bet vērtējams kā sekmīgs.

Eiropas politiķi ir satraukti par Trampa sarunu ar Putinu.

Parlamentā redz dažādus veidus, kā revidēt Saeimas tēriņus.

Satversmes tiesa: Pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atbilst Satversmei.

“Šis ir valsts drošības jautājums” – Saeima plāno aizliegt tūrismu uz Krieviju un Baltkrieviju

Vai Eiropa tiks izslēgta no sarunām par Krievijas un Ukrainas kara noregulējumu? Šis jautājums virmo gaisā šīsdienas NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Vairāku valstu politiķi atkārto jau iepriekš dzirdēto, ka nekādas sarunas par Ukrainas nākotni nedrīkst notikt bez tās iesaistes. Mūsu valsts aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem aicina nepārsteigties ar secinājumiem.

Vilšanās, vēsas pieklājības frāzes un aicinājumi nepadoties - šādi Ukrainas sabiedrība reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa vakar notikušo telefonsarunu ar agresorvalsts līderi Vladimiru Putinu un pēc tam notikušo sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Viedokli izsaka drošības eksperts, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Lielo pilsētu pašvaldības prasa, lai valsts steidzami atrod finansējumu jaunā skolu finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanai. Arī Izglītības un zinātnes ministrija pastāv uz tā ieviešanu jau no nākamā mācību gada, tomēr finanšu ministrs naudu nesola. Tāpēc, visticamāk, jauno modeli šogad neieviesīs vispār vai arī pēc jaunās sistēmas finansēs tikai daļu skolu vai klašu.

12. februārī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kurā apvienojušies valsts lielāko pilsētu vadītāji, tikās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, kā arī finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Kaut abi pārstāv vienu partiju – "Jauno Vienotību" – viņu nostāja attiecībā uz skolu finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanu ir atšķirīga. Čakša uzskata, ka, neraugoties uz saspringto situāciju valsts budžetā un aizsardzību kā galveno prioritāti, finansējums jaunā modeļa ieviešanai jāatrod. Tikmēr Ašeradens, neapstrīdot nepieciešamību mainīt skolu finansēšanu, naudu atvēlēt nesola.

Lai ieviestu modeli jau šogad, nepieciešami 35 miljoni eiro nākamā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem. Taču jau 2026./2027. mācību gadā papildus būtu nepieciešami vairāk nekā simts miljoni eiro.

Saeima nesasteigs Mākslīgā intelekta centra izveides regulējumu.

Šogad paplašināts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

SPKC dati liecina, ka saslimstība ar gripu un pneimoniju februārī turpina pieaugt.

Spriež par iespējām ieviest skolu finansēšanas modeli vismaz pakāpeniski.

Plāno aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Telefonkrāpnieki izkrāpj miljoniem eiro. Meklē risinājumus iedzīvotāju pasargāšanai.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss kritizē Eiropas Savienību par pārāk striktiem noteikumiem digitālajā jomā un Ķīnu par mēģinājumiem izmantot mākslīgo intelektu, lai kontrolētu savus iedzīvotājus.

Miljons hrivnu gadā un bezprocentu hipotēka – ar šādiem materiāliem labumiem pievienoties Ukrainas armijai tiks vilināti gados jaunākie Ukrainas vīrieši, kuri šobrīd obligātā kārtā vēl netiek iesaukti.

Pagājušajā nedēļā Grīziņkalna apkaimes biedrība panākusi savu – Rīgas Administratīvā rajona tiesa par prettiesisku atzinusi Rīgas pašvaldības lēmumu nodot teritoriju Grīziņkalnā “Ghetto Games” rīkotājiem. Tiesas lēmums gan, visticamāk, tiks pārsūdzēts.

Pērnā gada martā Rīgas pašvaldība lēma Grīziņkalna parka teritoriju nodot biedrībai “Streetbasket” lietošanā uz vēl pieciem gadiem. Biedrība organizē jauniešu ielu sporta un kultūras kustību “Ghetto Games”. Toreiz Grīziņkalna apkaimes biedrība apstrīdēja izvirzītos noteikumus turpmākai zemesgabala lietošanai Rīgas Administratīvā rajona tiesā.

Pagājušajā nedēļā tiesa nosprieda atzīt domes lēmumu par prettiesisku. Tā kā trokšņi skaitās vides jautājums, tie prasa lielu pašvaldības iesaisti, nodrošinot efektīvu aizsardzību. Būtiskākā problēma domes lēmumā esot tā, ka pasākumu laikā skaņas līmenis ir pārāk augsts iedzīvotāju veselīgai dzīvošanai un ka nav atrunāts skaidrs trokšņu kontrolēšanas mehānisms, stāsta Rīgas Administratīvā rajona tiesas referējošā tiesnese Sandija Audzere.

Autore Evelīna Vāvere.

No teju 2 miljardus lielā ES Atveseļošanas fonda finansējuma apgūts 41%, bet līdz nākamā gada augustam ir jāapgūst pārejā nauda.

Kampaņā “Es izvēlos runāt” izglītos bērnus par interneta drošību un emocionālās vardarbības riskiem tiešsaistē.

Aleksandrs Samoilovs iztur pārbaudi un paliks Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāja amatā.

Pēdējos mēnešos atkal ir pieaugusi inflācija Latvijā.

Rēzeknes valstpilsētā pieņemts taupības un nepopulāro lēmumu budžets.

Tiesa par prettiesisku atzinusi Rīgas domes lēmumu nodot teritoriju "Ghetto Games" lietošanai.