Pēcpusdiena

Valsts augstāko amatpersonu aktualizētais temats par valsts pārvaldes darbinieku atgriešanos pilna laika klātienē raisa pretrunīgus viedokļus. Visai drīz diskusija par to sagaidāma arī Saeimā, jo aicinājums par attālinātā darba iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs sabiedrisko iniciatīvu portālā "manabalss.lv" parakstus vāc ātri. Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs sola sarīkot izvērstu diskusiju.

Ir pēdējais laiks Saeimai un valsts pārvaldei atgriezties klātienes darbā, šonedēļ pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu no Zaļo un zemnieku savienības izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šo ideju viņš pamato ar kritiski zemu sabiedrības uzticēšanos varai. Viens no veidiem, kā to atjaunot, pēc Valsts prezidenta domām, ir Saeimas un valsts pārvaldes darba organizēšana tikai klātienē. Īpaši pieminēta arī deputātu prakse pieslēgties komisiju sēdēm "Zoom" platformā, nevis piedalīties sēdēs uz vietas. "Nav norma nebūt darbā", piebildusi arī premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".

Reaģējot uz šiem viedokļiem, šonedēļ ātri vien portālā manabalss.lv publicēta sabiedriskā iniciatīva par attālinātā darba iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Iniciatīvas iesniedzēja Ance Pētersone atsaucas uz savu pieredzi, ka vienošanās par piemērotāko darba formu dažādās profesijās var atšķirties un ne vienmēr klātienei ir nozīme.

Problēmu likumdevēja darbā nevajadzētu attiecināt uz visu valsts pārvaldi, pārliecināta ir Pētersone.

Līdzīgi domā Valsts pārvaldes darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons. Viņaprāt, darba organizēšanu "no augšas" nedrīkst regulēt. Tāpat arī novērst uzmanību no būtiskākām problēmām.

Praksē ir jūtams, ka saziņā ar dažādām iestādēm un organizācijām bieži vien neizdodas sazvanīt cilvēkus vai arī viņa nav darba vietā, pie datora. Tāpēc attālinātā darba nosacījumi ir jāpārskata, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite.

Iniciatīvai portālā manabalss.lv ar aicinājumu saglabāt darba devēja iespējas individuāli noteikt darba apstākļus pāris dienās strauji savākti teju visi nepieciešamie 10 000 parakstu iesniegšanai parlamentā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs sola rīkot plašu idejas apspriešanu un uzaicināt dažādas sabiedriskās organizācijas. Pats deputāts gan aizstāv klātienes darba ideju.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs paudis, ka visai valsts pārvaldei lineāri ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt darbu klātienē šobrīd nemaz nav iespējams.

Valsts augstāko amatpersonu aktualizētais temats par valsts pārvaldes darbinieku atgriešanos pilna laika klātienē raisa pretrunīgus viedokļus.

8. februārī Latvijā ieradies Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, kurš apmeklējis Ādažu bāzi.

Valsts digitālās attīstības aģentūra oficiālās elektroniskās adreses sistēmas lietotājiem, kuri sistēmā nesaņēma paziņojumus par ienākušajiem ziņojumiem, atlīdzinās zaudējumus kopumā 92 500 eiro apmērā.

Pirms 50 gadiem baltieši Austrālijā protestēja, ka šīs valsts valdība atzina Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā.

Basketbola Eirolīgas reklāmas video Latgale parādās kā no Latvijas atdalīta teritorija.

Briselē trešo nakti pēc kārtas notiek apšaudes.

Saeimas Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu ievēlējusi līdzšinējo centrālās bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Viņa atgriešanos amatā atbalstīja 67 deputāti gan no koalīcijas, gan opozīcijas frakcijām. Kazāks pēc ievēlēšanas atzina, ka turpmākajos pilnvaru gados būs stingrāks un prasīgāks. Savukārt koalīcijas partneri atzīst, ka Latvijas Bankas vadītāja izraudzīšanas process bija trauksmes signāls valdības stabilitātei, ko nevar ignorēt.

Latvijas Bankas prezidents ir ievēlēts pēc teju divu mēnešu ilgušas politiskas epopejas. Koalīcija divreiz nespēja vienoties par kopīgu kandidātu. Tas kārtējo reizi uzjundīja sarunas par valdības stabilitāti un koalīcijas spēju sadarboties. Rezultātā Mārtiņš Kazāks otrajā piegājienā kļuva par vienīgo kandidātu uz centrālās bankas vadītāja amatu, viņa ievēlēšanu nodrošināja ar opozīcijā esošo Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta frakciju deputātu balsīm.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienības loma Latvijas Bankas vadītāja izraudzīšanā bieži bija pretēja pārējiem koalīcijas partneriem. Arī 6. februārī frakcijai bija brīvais balsojums, kurā vairums frakcijas deputātu tomēr nobalsoja par Kazāku. Rezultātā – atbalsts ar 67 balsīm, nebalsojot Saeimas Budžeta komisijas vadītājam Jānim Reiram no „Jaunās Vienotības”, kura vārds sākotnēji izskanēja saistībā ar ambīcijām pārņemt amatu no Kazāka.

Saeimas debatēs pirms balsojuma vairākkārt pieminēja gan klupienus kandidātu meklēšanā, gan Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas kārtības maiņu, par ko izteicies Valsts prezidents. Koalīcijai patlaban nav vieglākais brīdis, vajadzīga saruna par prioritātēm, uzsvēris „Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Šie notikumi ir mācība valdošajai koalīcijai, pēc balsojuma piekrīt arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis.

Latvijas Bankas prezidenta amatā ar opozīcijas atbalstu pārvēlēts Mārtiņš Kazāks.

Siliņa aicina uzņēmēju Broku iesaistīties valdības iestāžu pārvaldības efektivizēšanā.

Ģimenes ārsti norāda uz medikamentu trūkumu. Zāļu valsts aģentūra aicina meklēt alternatīvas.

Domnīca "Veselības aprūpes sistēmu noturība" un Latvijas Farmaceitu biedrība ir radījusi rokasgrāmatu aptiekām un farmaceitiem Rīcība valsts apdraudējuma gadījumā.

Parīzē eksperti no visas pasaules konferencē apspriež mākslīgā intelekta radītos riskus.

Luka Banki paziņojis, ka pēc šoruden gaidāmā Eiropas čempionāta viņš nepagarinās līgumu ar Latvijas basketbola savienību un noslēgs savas gaitas kā Latvijas izlases galvenais treneris.

Baltijas valstis ir sagatavojušās nedēļas nogalē gaidāmajai pārejai no Krievijas elektrotīkla vai BRELL sistēmas uz elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu. Taču iespējamas Krievijas provokācijas - to pēc iknedēļas tikšanās uzsvēra gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". To apliecina arī "Augstspriegumu tīkli" vadības pārstāvis.

Viens no būtiskākajiem notikumiem Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā, līdzīgi kā atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas gāzes un naftas pirms pāris gadiem. Tā uzsver valsts augstākās amatpersonas, iknedēļas sarunā aktualizējot šajā nedēļas nogalē, no 8. līdz 9. februārim, gaidāmo Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu un atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas izlīdzināšanas tīkla BRELL. Atslēgšanos no BRELL tīkla sāka plānot jau tālajā 2007. gadā. Procesa nozīmīgumu uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sestdien Baltijas valstu energosistēma īslaicīgi darbosies "salas" režīmā kā atsevišķa energosistēma - bez sinhrona savienojuma ar citu energosistēmu. Savukārt svētdien plānota Baltijas valstu energotīklu pieslēgšanās kontinentālās Eiropas energosistēmai.

Premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" aicina sabiedrību šajās dienās sekot uzticamām mediju ziņām par gaidāmo pārslēgšanos un neuzķerties uz dezinformāciju. Silto laikapstākļu ietekmē arī Baltijas valstu elektroenerģijas rezerves ir pietiekamas, uzsver valdības vadītāja.

Darbu uzsācis pārvades sistēmas operatoru "Augstsprieguma tīkls" Latvijā, "Elering" Igaunijā un "Litgrid" Lietuvā veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus. Tas nodrošinās sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi un drošumu pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētās sistēmas un sinhronizācijas ar Eiropu. Pašlaik elektroapgādes nozares iestādes un uzņēmumi Baltijā ir pastiprinātā gatavībā, lai pārslēgšanās no BRELL sistēmas uz Eiropas energosistēmu notiktu droši un pēc plāna. Gatavība ir augsta - operatori visās Baltijas valstīs ir pastiprinājuši pamata elektrotīklu, izbūvējot jaunas un atjaunojot esošās augstsprieguma tīkla līnijas, stāsta "Augstsprieguma tīklu" valdes loceklis Gatis Junghāns. Lietotāji plānotās pārmaiņas neizjutīšot, uzsver uzņēmuma valdes loceklis.

Lai arī par elektroapgādes pārtraukumiem nebūtu jāuztraucas, Klimata un enerģētikas ministrija tomēr drošības pēc aicina tādiem sagatavoties līdzīgi kā tas būtu sagaidāmu dabas stihiju gadījumos. Proti, ir ieteikts uzlādēt mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, vienlaikus atslēdzot tās ierīces, ko tobrīd neizmantos.

Neirologa Leonīda Viškera lietu nodod Aroda tiesai.

Briselē joprojām meklē jauniešus, kas no rīta pie metro sarīkoja apšaudi.

Baltijas valstis ir sagatavojušās nedēļas nogalē gaidāmajai pārejai no Krievijas elektrotīkla vai BRELL sistēmas uz elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Rīkos jaunu konkursu par tiesībām tirgot Dziesmu un deju svētku biļetes.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija no desmit kandidātiem darbam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā virza pašreizējo komisijas locekli Ievu Kalderausku. Par viņas kandidatūru nobalsoja pārliecinošs komisijas vairākums. Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē balsos par viņas apstiprināšanu amatā.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja desmit kandidātus uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatu. Kandidātu vidū - Ieva Kalderauska, kura šajā amatā ir piecus gadus. Vairums pārējo pretendentu bijuši saistīti ar darbu gan privātajos, gan sabiedriskajos medijos. Komisijas šīsdienas sēdē deputātiem bija jāizrauga viens kandidāts, kuru virzīt apstiprināšanai amatā. Nepilnas 15 minūtes ilgās sēdes sākumā komisijas vadītāja Leila Rasima no „Progresīvajiem” izvirzīja Kalderauskas kandidatūru.

Sekoja balsojums ar vēlēšanu zīmēm. Ātri vien nobalsojot un saskaitot balsis, noskaidrojās, ka deviņi deputāti nobalsojuši par Kalderausku un divi pret, savukārt par Belti nobalsoja viens deputāts, 10 pret.

Saeimas atbildīgā komisija konceptuāli vienojas par grozījumiem, kas paredz NMPD darbiniekiem lietot ķermeņa kameras un gāzes baloniņus.

Prasīs skaidrojumu valdībai par vairākiem jautājumiem atkritumu reģenerācijas jomā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija no desmit kandidātiem darbam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā virza pašreizējo komisijas locekli Ievu Kalderausku.

Divgadīgā Andreja Kuzņecova meklēšanā Rēzeknes novadā bija izdarīts viss iespējamais, tā uzskata atbildīgajos dienestos. Meklēšanas darbus vadīja Valsts policija, kas arī deleģēja citu struktūru pārstāvjus. Šajā procesā traucējoši izrādījās laika apstākļi, taču citu kavējumu nebija. Tomēr pēc notikuma raisījās diskusijas par to, vai dienestu darbs bija augstākajā līmenī.

Sestdien Rēzeknes novadā ieradušies brīvprātīgie dalījās pārdomās, vai pazudušā nepilnus divus gadus vecā bērna meklēšanā iesaistīti pietiekami daudz dienestu spēku un vai galvenie meklētāji neizrādās paši brīvprātīgie. Šos jautājumus Latvijas Radio pāradresēja iesaistītajiem dienestiem.

Valsts policija informāciju par apmēram pusdivos no vecvecāku mājām izgājušo divgadnieku saņēma plkst. 15. Zvanījis bērna vectēvs. Deviņas minūtes garā telefonsarunā noskaidrota vieta un apstākļi. Policijas darbinieki devās ceļā plkst. 15.11 un norādītajā apvidū ieradās plkst. 15.23. Meklēšanā piesaistīta vairākus desmitus policijas darbinieku, stāsta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Jūlja Jurāne.

Atbilstoši meklēšanas darbu vadītāju – Valsts policijas – norādēm iesaistīja arī citus dienestus. Valsts robežsardzi – ar helikopteru, kas lūgumu to iesaistīt saņēma neilgi pirms pieciem pēcpusdienā. Tomēr spēcīgās snigšanas dēļ robežsardzes helikopteru meklējumos varēja iesaistīt tikai pusdeviņos vakarā. Nedaudz vairāk nekā pēc stundas bērnu atrada un helikopters sāka ceļu atpakaļ uz bāzi, Latvijas Radio pastāstīja Valsts robežsardzes pārstāve Jolanta Babiško.

Zēna meklēšanas darbu procesā piesaistīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēkus, stāsta dienesta Latgales reģiona vecākā inspektore Irita Slavinska.

Dienesti: Latgalē pazudušā bērna meklēšanā bija izdarīts viss iespējamais.

Eiropas Savienības līderi spriež kā stiprināt Eiropas drošību un militāro industriju.