Pēcpusdiena

Koalīcija Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs vadītāja vietnieci Santu Purgaili.

Baltijas valstu enerģētikas ministri: esam gatavi sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu. Kritisko infrastruktūru sargās pastiprināti.

Svinīgā ceremonijā NBS komandiera amatā stājas Kaspars Pudāns.

Asins krājumu trūkuma dēļ ierobežotas plānveida operācijas.

Baltijas valstu energosistēmas atvienošanās no Krievijas energosistēmas jeb tā saucamā BRELL tīkla un pievienošanās Eiropas energosistēmai notiks jau pēc divām nedēļām. Šodien Rīgā tikās Baltijas valstu enerģētikas nozares ministri, lai pārrunātu noslēdzošos jautājumus, kas saistīti ar šo sistēmas maiņu.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks gandrīz gadu agrāk, nekā plānots.

Jau 8. februāra rītā Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no BRELL tīkla. Tas nozīmē, ka tiks pārtraukts 21 savienojums ar Krievijas energosistēmu.

Pēc izolētā testa pabeigšanas 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai. Tas notiks pa Lietuvas–Polijas gaisvadu elektropārvades līniju.

Atbildīgie dienesti sola, ka iedzīvotāji šo pārslēgšanos nejutīs, taču elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo šī sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Par to, cik esam gatavi šim vēsturiskajam notikuma, šodien Rīgā sprieda visu trīs valstu enerģētikas ministri.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb "Oskaram", turklāt tā uz balvu pretendēs divās kategorijās – kā labākā animācija un labākā starptautiskā filma.

23. janvārī paziņotas 97. ASV Kinoakadēmijas balvas jeb "Oskara" nominācijas visās 24 kategorijās. 

Līdz šim neviena no Latvijas izvirzītajām kinolentēm ASV Kinoakadēmijas apbalvojumam nomināciju nebija saņēmusi.

"Straume", kas pērn piedzīvoja pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā, līdz šim godināta ar 60 apbalvojumiem. Tā ir pirmā kinolente Latvijas vēsturē, kas saņēmusi "Zelta globusa" balvu. Tāpat tās kontā ir arī Eiropas Kinoakadēmijas balva.

"Oskaru" pasniegšanas ceremonija norisināsies 2. martā. Turam īkšķus!

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb "Oskaram".

Esam tikai ceļa sākumā un būs vajadzīgs laiks, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā - Tā atzinis prezidents Edgars Rinkēvičs.

Teju par piekto daļu pieaudzis sankciju pārkāpumu skaits. Visvairāk liedz izvest automašīnas.

Turpmāk pārtikas iepakošanai vairs nevarēs izmantot uzpūstu un presētu putuplasta iepakojumu

Latvijas čempioni RFS savās mājās uzņems slaveno Amsterdamas Ajax.

Vai valstij pietiks naudas vairāku pabalstu palielināšanai? Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu par bērnu kopšanas, ģimenes valsts pabalsta un vecāku pabalsta paaugstināšanu no nākamā gada. Pabalstu palielināšanas izmaksas lēš virs 130 miljoniem eiro un iespējas to realizēt ierobežos valsts budžeta iespējas. Saeimas Sociālo un darbu lietu komisijā plāna iedzīvināšanu turpinās apspriest februāra vidū.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā bija vairāki kolektīvie iesniegumi ar aicinājumu palielināt dažādus ar jauno ataudzi saistītus pabalstus. Tie jau ilgstoši netiek līdzi izmaksu pieaugumam.

Labklājības ministrija piedāvā bērna piedzimšanas pabalstu palielināt no 421 līdz 741 eiro. Bērnu kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam ir 171 eiro – tikpat cik to noteica tālajā 2003. gadā. Par bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem pabalsts ir 42,69 eiro. Labklājības ministrija pabalstu piedāvā saistīt ar vidējiem ienākumiem valstī un tas pieaugtu līdz 422 eiro.

Ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu ir 25 eiro mēnesī, par diviem – 100 eiro mēnesī, par trim - 225 eiro mēnesī, par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru. Labklājības ministrijas priekšlikums ir pabalstu par vienu bērnu dubultot līdz 50 eiro mēnesī, to palielināt arī ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem, kā arī vecāku pabalstu. Ministrija saredz arī lielāku atbalstu viena vecāka ģimenēm. Sagaidāmas arī diskusijas par iespējamu ātrāku pensionēšanos vecākiem vai aizbildņiem pirmspensijas vecumā.

Atbilstoši ministrijas aprēķiniem pabalstu paaugstināšanai vajadzīgi kopumā papildu ap 133 miljoniem eiro. Ņemot vērā paredzami ierobežotas budžeta iespējas, skaidra galvenā prioritāte ir bērnu kopšanas pabalsta palielināšana.

Bažas par finansējuma trūkumu Dziesmu un deju svētkiem: skolotāji bažījas, ka netiks atalgoti, dejotājiem var nākties maksāt dalības maksu kādā no pasākumiem.

Bērna kopšanas pabalstu 2026. gadā grib palielināt līdz 422 eiro; iespējas valsts budžetā vēl nezināmas.

Valsts ieņēmumu dienests turpmāk plāno iesaistīt arī seniorus pakalpojumu testēšanā.

Vai Eiropas Savienība arī turpmāk būs gatava sodīt globālās tehnoloģiju korporācijas un sociālo mediju platformas par likumu pārkāpšanu?

Davosā spriež par Trampa administrācijas ietekmi uz ekonomiku.

Būtisks pavērsiens noticis nacionālajā aviokompānijā „airBaltic” – pēc dažām nedēļām uzņēmumam būs jauna padome.

Rīga arī šogad uzņem pasaules čempionātu hokejā: no 20. janvāra Imantā risinās pasaules meistarsacīkstes 18 gadīgo un jaunāku meiteņu valstsvienībām.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekus vēlas aprīkot ar gāzes baloniņiem un kamerām.

Audzēji ir otrais biežākais nāves cēlonis Latvijā, tā liecina Latvijas oficiālās statistikas portāls. Lai sekmīgāk varētu plānot onkoloģisko slimību profilaksi un ārstēšanu, tajā skaitā valsts līdzekļu izlietojumu kompensējamiem medikamentiem, ir nepieciešami precīzi dati par vēža pacientiem. Līdz 2017. gadam datus apkopoja Vēža reģistrā, bet pēc tam šāda akurāta uzskaite vairs nav veikta.

Raidījumā “Labrīt” 21. janvārī viesojās Digitālās veselības centra valdes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, kurš informēja, ka atsevišķs vēža reģistrs nebūs, bet būs pieejama informācija kā par jebkuru citu saslimšanu.

Informācijā ietilps gan izmeklējumu dati, gan par pacienta vizītes, gan ārsta apmeklējumi. Gaiķis norādīja, ka nevar runāt par vienas saslimšanas izdalīšanu atsevišķi, un viss tiks apkopots vienā sistēmā. To patlaban cilvēki pazīst kā e-veselību, tikai tā tiks attīstīta. Jau tagad iedzīvotāji var testēt aplikāciju un pētīt, kāda informācija būs pieejama.

Atbildīgās iestādes informē, ka no pagājušā gada janvāra e-veselības sistēmā ir ieviesta Vēža pacienta karte, kas apvieno informāciju, kas agrāk tika reģistrēta kā divas atsevišķas onkoloģiskās pacientu kartes. Tajā ir iekļauta detalizēta informācija par pacienta diagnozi, tostarp audzēja atrašanās vietu un stadiju. Tāpat kartē ir ziņas par ārstēšanas metodēm, tajā tiek norādīti laboratorisko un molekulāro izmeklējumu rezultāti, slimības progresijas vai remisijas datumi, kā arī jebkādas attālās metastāzes vai recidīvi, kas konstatēti ārstēšanas gaitā. Papildus šajā kartē tiek iekļauti dati par terapijas efektivitāti un vēl daudz kas cits. Tomēr realitātē datu ievade ir lēna, jo bieži vien tā notiek manuāli. Iemesls tam - ārstniecības iestāžu sistēmas ir atšķirīgas un nevar notikt automātiska datu pārraide e-veselībā.

Kā sarunā ar Latvijas radio pastāstīja Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa, nemaz nav svarīgi, kā tiek nodēvētas šīs sistēmas, svarīgi ir, lai tās būtu pieejamas un efektīvas.

ASV 20. janvārī norisinās 47. ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija.

Pie ugunskura un plakātiem Doma laukumā atceras Barikāžu laiku.

Šorīt avarējis mikroautobuss ar skolēniem. Negadījums noticis Olainē un mikroautobusā bijuši 18 skolēni.

Dailes teātrī svin Jaunās un mēģinājumu zāles spāru svētkus.

Visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV galvaspilsētai Vašingtonai, kur 20. janvārī notiks 47. ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija. Pēc tās Tramps atgriezīsies Baltajā namā, kura saimnieks viņš jau bija no 2017. līdz 2021. gadam.

Pusseptiņos vakarā pēc Latvijas laika Vašingtonā paredzēta prezidenta inaugurācijas ceremonija. Tramps solījis labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē.

Tramps solījis, ka jau pirmajā dienā parakstīs aptuveni 100 izpildrīkojumu. Un tiem par pamatu ir viņa kampaņas laikā solītais. Daudzi no šiem rīkojumiem tiks parakstīti, lai atceltu Džo Baidena administrācijas īstenotos rīkojumus. Šajā ziņā sagaidāms, ka Tramps izsludinās ārkārtas situāciju enerģētikas jomā. Pirmie rīkojumi radīs izmaiņas enerģētikas un vides politikā, un viņš plāno atcelt Baidena rīkojumus par dabasgāzes un naftas resursu ieguves ierobežošanu, kā arī ir apņēmies aizliegt jaunus vēja parku projektus. Ar jauniem rīkojumiem Tramps arī vēlas atteikties no federālās valdības daudzveidības, vienlīdzības un iekļaušanas politikas, tādēļ viņš atcels konkrētus ar dzimumu saistītus izpildrīkojumus, ko ieviesis Baidens.

Ar neziņu un satraukumu Briselē sagaida Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā. Uz viņa inaugurāciju nav ielūgts neviens no Eiropas Savienības iestāžu augstākās vadības. Tā vietā, Tramps ir devis priekšroku dažādiem konservatīviem un galēji labējiem politiķiem. To vidū viena no augstākajām amatpersonām ir Itālijas premjere Džordžija Meloni. Zīmīgi, ka inaugurācijā nepiedalās Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš, kā apgalvo viņa pārstāvji, esot bijis ielūgts, bet nevarot ierasties.

Ar bažām un krasi atšķirīgiem viedokļiem Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā gaida arī Kijivā.

Viedokli izsaka Latvijas Arpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.