Pēcpusdiena

Ko Latvijai nozīmētu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Drošība ir šī gada valsts budžeta prioritāte un aizsardzībai atvēlēs vairāk nekā pusotru miljardu eiro, kas ir 3,45% no IKP.

Aizsardzībai šogad atvēlēts lielākais finansējums Latvijas vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardi eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta. Šis ir arī ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad aizsardzības izdevumi bija 3,15% no IKP. Starp NATO dalībvalstīm tas ierindos Latviju starp valstīm ar augstāko aizsardzības izdevumu īpatsvaru pret IKP.

Pie secinājuma palielināt izdevumus aizsardzībai, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nonācis pēc iepazīšanās ar Nacionālo bruņoto spēku sniegto informāciju. Prezidents pauž gandarījumu par šī gada iekšlietu sistēmas darbinieku algu pieaugumu un progresu austrumu robežas un militārās infrastruktūras izbūvē, taču norāda, ka aizsardzības jomā vēl ir daudz darāmā.

Šī gada valsts budžeta prioritāte ir drošība, un aizsardzībai atvēlēs 3,45% no IKP, kas ir aptuveni 1,56 miljardi eiro. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis, ka nākamo gadu laikā izdevumi aizsardzībai jāpalielina jau līdz 4% no IKP.

Zināmi "Lielā Kristapa" nominanti; par mūža ieguldījumu filmu mākslā balva Pēterim Krilovam.

Losandželosā plosās savvaļas ugunsgrēki.

Pēc ilgāka pārtraukuma šodien atkal Pasaules kausa posmā skeletonā startēja kāds Latvijas pārstāvis, turklāt tādi bija divi - Dārta Neimane dāmu sacīkstēs un Dāvis Valdovskis vīru konkurencē.

Zaporžjas apgabalā 9. janvārī ir izsludināta sēru diena, pieminot vakar vadāmo aviobumbu uzbrukumā nogalinātos 13 cilvēkus. Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs teic, ka šo sēru dienu piemin ar nosaukumu - mēs neaizmirsīsim.

Krievija 8. janvārī ar vadāmām aviobumbām uzbruka Ukrainas pilsētai Zaporižjai. Uzbrukumā nogalināti 13 cilvēki, vismaz 80 cilvēkiem sniegta medicīniskā palīdzība.

Krievija 8. janvārī ar vadāmām aviobumbām uzbruka Ukrainas pilsētai Zaporižjai. Uzbrukumā nogalināti 13 cilvēki, vismaz 80 cilvēkiem sniegta medicīniskā palīdzība.

Ziedoņa muzejs bažījas par pastāvēšanu nepietiekamā valsts finansējuma dēļ.

Grobiņā testa režīmā sāk darboties sinhronais kompensators, lai droši pieslēgtos Eiropas energotīklam.

Losandželosa otro dienu cīnās ar plašiem mežu ugunsgrēkiem.

ASV uzliek sankcijas Ungārijas premjera kancelejas vadītājam.

Ukrainas valdības prioritātes 2025. gadā - pasākumi ekonomikas attīstības stimulēšanai.

Gaidāms, ka nākamnedēļ Saeima ievēlēs jaunu Augstākās izglītības padomi, taču nav zināms, cik ilgs būs tās pilnvaru laiks.

Sociālās saziņas platformās šajās dienās raisījusies diskusija par autobraucēju novērotiem busiņiem, kas izskatās gandrīz tāpat kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas.

Paziņo Lielās mūzikas balvas nominantus; par mūža ieguldījumu novērtēti Maija Prēdele un Pēteris Vasks.

Brauc agresīvi, bez pagriezieniem un rada bīstamas situācijas – sociālās saziņas platformās šajās dienās raisījusies diskusija par situāciju, kad autobraucēji sastopas ar busiņiem, kas vizuāli ļoti līdzinās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnai, taču, tuvāk aplūkojot, var konstatēt, ka tas ir maksas medicīnas transports. Reaģējot uz šo diskusiju, NMPD norāda, ka būtu nepieciešams noteikt lielākas atšķirības automašīnu krāsojumā, lai privātie pakalpojumu sniedzēji vairāk atšķirtos no operatīvā transporta.

“Sākumā domāju, ka lido garām NMPD, bet vēlāk izrādās, ka tas kaut kāds cits kantoris. Brauc agresīvi, bez pagriezienu izmantošanas,” - tā raksta kāds sociālās tīklošanās vietnes "X" dalībnieks, pievienojot arī attēlu ar spilgti dzeltenu busiņu ar uzrakstu “Ambulace”. Transportlīdzeklis pamanīts tieši nepieņemamā braukšanas stila dēļ, un tikai pēc brīža kļuvis skaidrs, ka tas ir kādas privātas ārstniecības iestādes transportlīdzeklis.

Noteikumos par operatīvajiem transportlīdzekļiem paredzēts, ka arī privātajām medicīnas iestādēm drīkst būt operatīvais transports. Vienīgā pamanāmā atšķirība – gan uz NMPD, gan privātajiem dzeltenajiem braucamajiem uz sāniem un aizmugurē jānorāda piederība. NMPD transportam jābūt cipariem 113, arī NMPD logo un dienesta nosaukumam.

Taču ceļu satiksmes noteikumu ievērošana attiecas uz visiem satiksmes dalībniekiem, arī uz operatīvajiem dienesta transportlīdzekļiem. Situācijās, kad jāsteidzas, ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnu ir pieļaujamas atkāpes, bet pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir jādod ceļš. Vienlaikus operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai neapdraudētu citus.

NMPD mēdzot saņem ziņojumus par situācijām, kad satiksmes noteikumus šķietami pārkāpj šī dienesta mašīnas. Kā norāda NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egils Lapiņš, dienests plāno atkārtoti vērsties Veselības ministrijā, lai meklētu risinājumu, kā cita veida medicīnisko transportu padarīt atšķiramu no NMPD mašīnām.

Valdība 7. janvārī lēmusi par aptuveni 25 miljonu eiro papildfinansējuma piešķiršanu pedagogu algām, lai reāli varētu izpildīt iepriekš pieņemto lēmumu par skolotāju algas zemākās likmes celšanu no šā gada 1. Janvāra. Tāpat piešķirti pieci miljoni eiro skolām, kurās mācās Ukrainas kara bēgļu bērni.

Saskaņā ar valdības iepriekš lemto šogad pedagogiem jāpelna vismaz 1566 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, strādājot 40 stundas nedēļā. Tas ir par 40 eiro vairāk nekā 2024. gadā. Minimālā stundas likme šogad pedagogiem ir 9,79 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir par 2,6 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Skolotājiem gan bija solīts lielāks algas pieaugums, tomēr, ņemot vērā, ka valsts lielākā prioritāte šobrīd ir drošība, algu pieaugums tika ierobežots visiem valsts pārvaldē strādājošiem.

Kā tieši valsts piešķirto papildu finansējumu sadalīs tālāk, tas jau atkarīgs no skolu dibinātājiem, kas pārsvarā ir pašvaldības, un skolu vadības. Tomēr, kā Latvijas Radio uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre – Lathere, primāri alga jāceļ tiem, kuri pelna mazāk par minimālo likmi. Ja finansiālās iespējas atļauj, tad algas par šiem 2,6 procentiem, var celt arī skolotājiem, kuri pelna vairāk. Tomēr gala lēmums par to ir skolu un to dibinātāju ziņā.

Jaunais gads reģionālā sabiedriskā transporta pasažieriem sācies ar nepatīkamu ziņu – pēc Autotransporta direkcijas ieteikuma Latgalē slēgts 21 autobusu reiss, lielākā daļa – pierobežā.

Valdība šodien lēmusi par aptuveni 25 miljonu eiro papildfinansējuma piešķiršanu pedagogu algām.

Policija: Iespējams, būtu pieņemami samazināt soda piemērošanas slieksni līdz 5 km/h virs atļautā ātruma.

Lielbritānijas bruņotie spēki turpmāk izmantos mākslīgo intelektu, lai uzraudzītu un novērstu potenciālos riskus Baltijas jūrā.

6. janvārī lepojamies ar Ginta Zilbaloža filmas "Straume" lielajiem panākumiem. Filmai piešķirtā "Zelta globusa" balva tiek raksturota kā unikāls sasniegums un jauna lappuse Latvijas kino vēsturē.

Jau agrā rītā "Straumes" veidotāju apsveikumiem ar iegūto balvu sociālo tīklu vietnēs pievienojās arī Latvijas Valsts prezidents, premjere un daudzas citas valsts amatpersonas.

Taču uz filmas triumfa fona īpaši kontrastējoša šķiet šī brīža valsts neizlēmīgā attieksme pret mūsu kino nozari kopumā, jo finansiālais atbalsts tai ir kritisks. Ja netiks rasta papildus nauda, tad "Straumes" panākums var būt vienreizējs spožs uzplaiksnījums un radītās iespējas var palikt neizmantotas.

"Zelta globusa" balvu režisoram Gintam Zilbalodim pasniedza leģendārais aktieris Harisons Fords. Gints Zilbalodis pateicības runā uzsvēra, ka šī balva ir ļoti nozīmīgs panākums Latvijai, bet šīs filmas vēstījums aktuāli vispārcilvēcisks.

Neapšaubāmi, ka pie mums "Straumes" uzvara "Zelta globusā" ir patiešām vēsturisks notikums. Kā iepriekšējo gadu pieredze rāda, mūsu kinematogrāfam nav viegli sacensties ar Holivudas un citu valstu nozaru ražojumiem. Ja Latvijā šis ir galvenais dienas temats, cik ļoti pasaulē uzmanība tiek pievērsta Ginta Zilbaloža un Matīsa Kažas meistardarba panākumiem?

--

„Straumes” panākumi tiek pieminēti, tad pamatā vienā vai dažos teikumos. Lielākoties uzmanība tiek pievērsta citām filmām, kuras šonakt Losandželosā ieguva balvas. Piemēram, „Brutālists”, „Emīlija Peresa”. Uzmanība tika pievērsta arī atsevišķu aktieru, kā Demijas Mūras, Zojas Saldanas vai Kīrana Kalkina, panākumiem.

Runājot par „Straumi”, britu laikraksts „The Guardian” savā rakstā par „Zelta globusiem” mūsu filmu nodēvēja par negaidītu uzvarētāju animācijas filmu kategorijā, līdzīgu apzīmējumu izmanto arī raidsabiedrības BBC bērniem paredzētais ziņu raidījums „Newsround”. Izklaides nozares izdevums „The Hollywood Reporter” izvēlas „Straumi” nosaukt par „negaidītu čempionu”. „Straumes” uzvaru savā nominācijā par lielu pārsteigumu savā teksta tiešraidē nosauca franču laikraksts „Le Monde”.

Farmācijas nozare turpina izteikt iebildumus pret jauno zāļu uzcenojuma modeli, turpretī Veselības ministrija apgalvojumus noraida. Nozare ir pārliecināta, ka šajā reformā nav ņemti vērā farmācijas nozares iebildumi un patlaban radīts haoss farmaceitu darbā. Lai gan pie jaunā zāļu cenu modeļa ilgstoši ir strādājušas vairākas darba grupas, tostarp, iesaistīti arī farmācijas nozares pārstāvji, nozari satrauc vairāki jautājumi, uz kuriem joprojām neesot atbildēts.

Veselības ministrijas jaunais zāļu uzcenojuma modelis nupat ir stājies spēkā un tā mērķis ir pielīdzināt medikamentu cenas Lietuvai un Igaunijai. Farmācijas nozares pārstāvji gan norāda, ka tagad aptiekās situācija ir pavisam cita. Līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un tas radot pacientu neizpratni.

Farmācijas nozari satrauc arī papīra recepšu jautājums, jo tagad daļa no tām tiek anulētas un pacientam ir atkārtoti jāvēršas pie ārsta, lai iegūtu jaunu recepti.

Šobrīd Latvijā noteikta visām zālēm vienāda izplatīšanas maksa - 50 centi, neņemot vērā to, ka ir dažādi medikamentu pārvadāšanas ierobežojumi. Kā norāda Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, tad Latvijā šobrīd ir noteikts vismazākais zāļu piecenojums visā Eiropas Savienībā. Tomēr joprojām ir saglabājies 12% PVN likme kompensējamām zālēm, kas ir augstāka nekā mūsu kaimiņiem. Lietuvai ir 5%, bet Igaunijai 9% PVN likme.

Farmācijas nozares ieskatā, samazinot PVN likmi, zāles kļūtu lētākas.

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene uzskata, ka visa jaunā zāļu cenu reforma ir eksperiments, jo vēl pērn decembra nogalē veiktās izmaiņas ir bijušas novēlotas un tas parādot attieksmi pret nozari kopumā. Joprojām nav skaidrs, kas maksās par zāļu piegādi līdz aptiekām, saka Agnese Ritene.