Pēcpusdiena

Farmācijas nozare turpina izteikt iebildumus pret jauno zāļu uzcenojuma modeli, Veselības ministrija apgalvojumus noraida.

Kavējas e-biļešu ieviešana Daugavpils sabiedriskajā transportā, ļaujot vismaz uz gadu saglabāt pāri par 100 konduktoru darba vietas.

Koalīcija diskutēs par "airBaltic" problēmām.

Siguldā nedēļas nogalē notiks Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, latvieši cer uz visaugstākajām vietām.

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2025. gada vasaras sezonā atcels 4 670 lidojumu. Kā norāda aviokompānija, lidojumi tikšot atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs.

Ražotājs "Pratt & Whitney" informējis "airBaltic" par gaidāmajiem piegāžu kavējumiem arī šogad, kas nozīmē, ka daļa no lidsabiedrības Airbus lidmašīnām nevarēs veikt lidojumus.

Lidojumi tiks atcelti 10 maršrutos no Rīgas, divos maršrutos no Tallinas, deviņos 6 maršrutos no Viļņas, un vienā maršrutā no Tamperes. Kopumā tiks ietekmēti vairāk nekā 67000 pasažieru. "airBaltic" šiem pasažieriem piedāvā mainīt lidojumu rezervāciju vai naudas atmaksu pilnā apmērā.

Tikmēr Satiksmes ministrija ir likusi lidsabiedrības "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot, kādēļ pieņemts šāds lēmums. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens no „Progresīvajiem” norādījis, ka nav pieņemama "airBaltic" vadības izvairīšanās no šī lēmuma publiskas skaidrošanas.

Raidījumā Pēcpusdiena situāciju komentē lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss.

"airBaltic" vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ.

Sāk atjaunot bojāto "Estlink2" kabeli.

Ukrainā turpinās Krievijas iebrukums. Lēnām, ar milzīgiem zaudējumiem okupantu armija virzās uz priekšu vairākos virzienos valsts austrumu daļā.

Aizvadītajā gadā daudz asiņu izliets ne tikai karā Ukrainā, bet vēl vairākos desmitos bruņotu konfliktu visā pasaulē.

Teju 2,5 miljoni eiro ir summa, ko Izglītības un zinātnes ministrija vēlas piešķirt Latvijas Universitātei, lai tā varētu izstrādāt un īstenot kompleksu aktivitāšu programmu lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai.

2025. gada politiskie pārbaudījumi – koalīcijas stabilitāte un cīņa par Rīgu

No 1. janvāra bezmaksas zemes televīzijas apraidē sešu programmu vietā būs vien četras.

Aizvadītajās svētku dienās pie stūres reibumā pieķerti 86 transportlīdzekļu vadītāji, bet Ziemassvētku dienās braukt dzērumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē nolēmuši vismaz 53 šoferi.

25. decembrī Baltijas jūrā tika sabojāts elektrības kabelis "EstLink 2". Pastāv aizdomas, ka vainīgais iespējams ir viens no Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem, kas turpat kuģojis uz Ēģipti.

Futbola federācija decembrī maina virslīgas noteiktumus par leģionāriem, klubi sašutuši, jo nav uzrunāti.

No 1. janvāra bezmaksas zemes televīzijas apraidē sešu programmu vietā būs vien četras. Bezmaksas paku piedāvājumā vairs nebūs ne TV24, ne arī TV4 kanāla. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sola izsludināt jaunus konkursus, lai radušos tukšumu bezmaksas apraidē aizpildītu ar kvalitatīvu saturu.

No 2025. gada janvāra bezmaksas virszemes apraidē būs skatāmi vairs tikai četri kanāli - LTV1 un LTV7, "ReTV", kā arī Ukrainas raidorganizācijas programma RADA. Nupat arī kanāla TV4 veidotājs uzņēmums "4. vara" paziņojis par aiziešanu no virszemes bezmaksas apraides, taču paliks maksas TV kanālu lokā. Lēmumu kompānija skaidro ar to, ka darbošanās nacionālajā apraidē nozīmējot nacionālajai drošībai nozīmīga uzņēmuma statusu. Tas nozīmē, ka TV4 kanāla dēļ jebkuras pārmaiņas uzņēmuma darbā būtu jāsaskaņo ar Latvijas valdību, apgrūtinot visas starptautiskas uzņēmumu grupas darbu, skaidro TV4 vadītājs Kristaps Zālītis.

Par TV24 kanāla aiziešanu no bezmaksas apraides kļuva zināms jau septembrī. Kompānijas šefs Klāvs Kalniņš skaidroja, ka no reklāmas ieņēmumiem vien nevar nodrošināt satura attīstību. Taču vai aiziešana no bezmaksas apraides nemazinās TV kanāla reitingu? Kalniņš ir pārliecināts, ka būtiskas ietekmes nebūs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nākamgad izsludinās jaunus konkursus, cerot rast kandidātus uz brīvajām vietām bezmaksas apraidē. Lai arī šādi televīziju skatās mazāk cilvēku kā agrāk, skatītāju loks aizvien ir vērā ņemams, uzsver padomes pārstāve Ieva Kalderauska.

Vairāk nekā miljons eiro! - ar tik vērienīgu un rekordlielu ziedojuma summu ir noslēdzies sabiedrisko mediju 11. labdarības maratons “Dod pieci”.

Ukraina 19. decembra rītā naktī piedzīvoja kārtējo plaša apmēra raķešu un kaujas dronu uzbrukumu. Tikmēr ASV tuvākajās dienās izziņos 1,2 miljardu lielu palīdzības pakotni Ukrainai.

Pārmetot pārvaldības problēmas un nespējot vienoties par kompromisiem likuma grozījumos, pieci vēja enerģijas attīstītāji izstājušies no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas.

Pēc valdošās koalīcijas lēmuma pēdējā brīdī atsaukt Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītos kandidātus Latvijas Radio atgādina par vēl dažiem pretrunīgi vērtētiem Saeimas lēmumiem amatpersonu izraudzīšanā.

Latvijas farmaceitu biedrība saskata vairākus izaicinājumus jaunajā zāļu uzcenojuma modelī.

Pēc valdošās koalīcijas lēmuma pēdējā brīdī atsaukt Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītos kandidātus Latvijas Radio atgādina par vēl dažiem pretrunīgi vērtētiem Saeimas lēmumiem amatpersonu izraudzīšanā. Izvēle par sliktu kādiem konkrētiem amatu kandidātiem ne vienmēr bijusi labi izskaidrota.

Pirms vairāk nekā 14 gadiem Saeimas vairākums nolēma trešajā termiņā ģenerālprokurora amatā neapstiprināt Jāni Maizīti. Par viņa ievēlēšanu balsoja 45, bet pret bija 47 deputāti. 2010. gada 15. aprīlī balsojuma rezultātu nolasīja 9. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns.

Šis balsojums tolaik bija aizklāts, tāpēc tā rezultāti nebija publiski. Laikraksts "Diena" toreiz pēc deputātu aptaujāšanas secināja, ka vismaz 14 parlamentāriešu meloja par savu balsojumu.

Dažus gadus vēlāk Maizītis kļuva par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, 2021. gadā devās mūžībā.

Pēdējos gados zīmīgi bijuši arī citi gadījumi, kad Saeimas noraidījums kādiem amatu pretendentiem pārsteidzis. 2022. gada februārī Saeima noraidīja bijušās Satversmes tiesas vadītājas Sanitas Osipovas kļūšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Juristu aprindās šo lēmumu vērtēja pretrunīgi, jo viņas kandidatūru virzīja Augstākās tiesas senatori. Toreiz Saeimas balsojumu skaidroja ar Osipovas aicinājumu cieņpilni lemt par viendzimuma pāru tiesībām. 13. Saeimā tam nebija vairākuma atbalsta. Pērn, jau šajā Saeimas sasaukumā un tagadējās valdības pilnvaru laikā pieņēma partnerattiecību regulējumu. Tāpat 2023. gada oktobrī Sanitu Osipovu ievēlēja par Augstākās tiesas tiesnesi.

Savukārt 2022. gada jūnijā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā nepārvēlēja Ilzi Znotiņu. Tas bija pretēji amata konkursa komisijas pozitīvajam novērtējumam.

Šopavasar ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības nepieņēma Latvijas investīciju attīstības aģentūras vadītāja konkursa rezultātus. Ministrs noraidīja Valsts kancelejas vadībā izraudzītos finālistus Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu.

Atkārtotā konkursā izraudzīja finanšu institūcijas "Altum" eksperti Ievu Jāgeri.

Pēc koalīcijas šīs nedēļas lēmuma pēdējā brīdī atsaukt izvirzītās Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa kandidatūras uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izskanēja kritika par slikti vadītu un neizskaidrotu procesu.

Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas otrajā piegājienā jaunā gada sākumā sola caurskatāmāku un saprotamāku. Kandidātu izvirzīšanai paredzēts laiks līdz janvāra beigām un koalīcija sola virzīt vienu kandidātu.

Ir pagājuši 11 gadi kopš Zolitūdē sabruka lielveikals "Maxima", laupot 54 cilvēku dzīvību, bet Zolitūdes lieta atkal nonāks tiesā. Pirmās divas tiesu instances par vainīgu atzina tikai vienu personu - veikala būvinženieri Ivaru Sergetu.Taču Augstākās tiesas Senāts lēmis daļu spriedumu atcelt un nosūtīt lietu atkārtoti skatīt Rīgas apgabaltiesā.

Augstākā tiesa (AT) 19. decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma. Apgabaltiesa Ivaru Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Senāts spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus. Proti, nebija izvērtēts apstāklis, ka apsūdzētais nenovērsa neatbilstošu bultskrūvju un uzgriežņu izmantošanu kopņu savienošanā un nepārliecinājās par bultskrūvju nostiepumu un metinājuma stiprumu.

Otrkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc būvniecības noteikumu pārkāpumu izraisītās sekas neaptver arī glābēju dzīvības un veselības apdraudējumu. Apgabaltiesai bija jāizvērtē, vai celtniecības noteikumu pārkāpums izraisīja nepieciešamību veikt glābšanas darbus, tikai pēc tam izdarot secinājumus par cēloņsakarību.

Apgabaltiesa, nosakot apsūdzētajam Ivaram Sergetam sodu, neizvērtēja izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī neievēroja likumā noteikto soda mērķi. Tā nebija ņēmusi vērā, ka noziedzīgiem nodarījumiem piemīt īpašs kaitīgums, līdz ar to piespriežams arī atbilstošs sods.

Daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Apgabaltiesa attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem nekonstatēja viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma esību. Senāts atzina, ka apgabaltiesas motīvi šajā daļā ir argumentēti un pareizi.

Lietu būs atkārtoti jāskata Rīgas apgabaltiesā.

Zolitūdes lieta atkal nonāks tiesā, tā lēmis Augstākās tiesas Senāts.

Koalīcijas pēdējā brīža lēmums atsaukt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu un janvārī meklēt vienu kandidātu uz šo amatu atspoguļojās plašās debatēs Saeimā.

Biatlona izlasei smags sezonas sākums, tiks dotas iespējas jaunajām cerībām.

Par Daugavpils reģionālās slimnīcas galveno pārvaldītāju kļūst valsts.

Ukraiņu karavīri, kuru galvenā aizsardzības pozīcija atrodas Kurahovas TES, var nonākt Krievijas gūstā, līdzīgi rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvjiem Mariupolē 2022. gada pavasarī.

Ministru kabinets 18. decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļas. Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tikšot atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam. Atbildi no "Telia" gaidīs mēneša laikā.

Lēmumu skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis.