Pēcpusdiena

Vairāk nekā pusotrs tūkstotis brīvu vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos vien: tās ir sekas straujajam pēdējo gadu jaundzimošo skaita kritumam. Pēdējo desmit gadu laikā visā valstī samazinājies arī bērnudārzu skaits. Vai bērnudārzus slēgs arvien vairāk un vai tagad vecākiem ir aizvien plašākas iespējas izvēlēties bērnudārzu savam bērnam?

Rīgā, Pierīgā un dažās Latvijas pilsētās vēl pirms pieciem gadiem trūka vietu pašvaldību bērnudārzos un dažkārt šo vietu nepietika arī privātajos bērnudārzos, bet tagad, piemēram, galvaspilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs ir 1613 brīvas vietas, jo arī Rīgā bērnu skaits ir būtiski samazinājies.

Rīgas Izglītības pārvaldes Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla sarunā ar Latvijas Radio skaidroja, ka bērnudārzos pilsētas centrā, kā arī vēl dažās apkaimēs brīvu vietu joprojām nav, bet ir apkaimes, piemēram, Imanta un Vecmīlgrāvis, kur ir daudz brīvu vietu, un bērnudārzi pat reklamējas sociālajos medijos, aicinot pieteikt bērnus.

Migrantu pieplūduma dēļ vēlas uz laiku daļēji slēgt vienīgo robežšķērsošanas vietu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas – Pāterniekos Krāslavas novadā.

Bērnu skaits sarūk: arī bērnudārzu kļūst mazāk.

Birokrātijas apkarošanas darba grupas rezultātus valdībai sola pēc pusotra mēneša.

Latvijas bobsleja izlasei aiz muguras blāva sezona, bažas par komandas nākotni.

Šajās dienās, iespējams, izšķirsies „Radio Brīvā Eiropa”, „Radio Brīvība” un citu mediju, kuru darbība bija atkarīga no ASV Kongresa pārdalītajiem līdzekļiem, liktenis.

Nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” noraida pārmetumus par tās it kā veiktajiem aviācijas degvielas iepirkumiem Krievijā, neievērojot sankcijas, un pret apmelotājiem sola vērsties prokuratūrā.

Skolēnu mantas būs jāpārmeklē cieņpilni un diskrēti - apstiprināti noteikumi, kā un kādos gadījumos skolu direktori varēs pārbaudīt bērnu somas.

Bet Rīgā šovakar pirmoreiz Superkausa izcīņā tiksies divi labākie Latvijas sieviešu futbola klubi.

Valdības sāktā cīņa pret birokrātiju norit pārāk lēni, bet veselības aprūpei un demogrāfijai budžetā būtu jāatvēl vairāk naudas - tā norāda sociālie partneri, vērtējot premjeres ziņojumu parlamentā par ministru kabineta darbu. 

Rīgā vēlas ierobežot nelegālo imigrāciju - sola pastiprināt reidus un ieviest digitālu datubāzi viesnīcu un hosteļu iemītniekiem.

Bet Latvijas vīriešu handbola izlasei šovakar nopietns pārbaudījums - Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēle pret Itāliju.

Eiropas valstu līderi piesardzīgi reaģē uz jaunākajiem ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka viņš negrasās aizstāvēt tās valstis, kas nepietiekami iegulda savā aizsardzībā. Pašlaik nav arī skaidrs vai runa ir par vismaz 2% no IKP vai kādu lielāku summu. Tomēr dažādi komentētāji jau norāda, ka lielāko ļaunumu aliansei nodara Trampa šaubu sēšana par NATO sabiedroto gatavību aizstāvēt vienam otru. Tāpat ir redzams, ka Francija mēģina izmantot šo brīdi, lai palielinātu savu lomu.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps apšauba NATO līguma 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei.

Liegumu daļai valsts pārvaldes apmeklēt Krieviju un Baltkrieviju paredz pieņemt jau šopavasar.

Amatpersonas: pirmais mēnesis Eiropas energosistēmas tīklā pagājis bez starpgadījumiem.

Ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš arī šopavasar cīnīsies par vietu valstsvienības sastavā, lai maijā spēlētu pasaules čempionātā Stokholmā.

Saeima pēc neilgām debatēm atbalstījusi plānotās izmaiņas „Jaunās Vienotības” politiķes premjeres Evikas Siliņas vadītajā valdībā.

Eksperti: "Rimi" darījums, visticamāk, noticis ģeopolitikas un stratēģijas maiņas dēļ.

Saeima sākusi lemt par priekšlikumu liegt tālmācību līdz 9. klasei, bet portālā "manabalss.lv" jau savākti vairāk nekā 11000 balsu par to, lai attālinātās mācības arī turpmāk būtu pieejamas visu klašu skolēniem.

Valdība atkal ir pilnā sastāvā. Saeima pēc nelielām debatēm atbalstījusi plānotās izmaiņas „Jaunās Vienotības” politiķes premjeres Evikas Siliņas vadītajā valdībā. Satiksmes ministra amatā apstiprināja Ati Švinku no „Progresīvajiem”, labklājības ministra amatā – Reini Uzulnieku no Zaļo un Zemnieku savienības, bet izglītības un zinātnes ministres amatā – Daci Melbārdi no „Jaunās Vienotības". Debatēs pārsvarā uzstājās opozīcijas deputāti, kritizējot valdības darbu kopumā.

Deputāti Daci Melbārdi un Reini Uzulnieku ministru amatos ievēlēja bez debatēm. Uzticību Melbārdei izglītības ministres amatā izteica 54 deputāti, bet Uzulnieka stāšanos labklājības ministra amatā atbalstīja plašāks – 72 deputātu loks, toskait arī Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības deputāti.

Ati Švinku satiksmes ministra amatā ievēlēja vienīgi ar 52 koalīcijas pārstāvju balsīm, visa opozīcija bija pret. Debatēs pirms balsojuma tieši opozīcijas pārstāvji bija visaktīvākie. Deputāti nekavējās paust šaubas par valdības restarta norisi un kādiem uzlabojumiem, kā arī vēlreiz par valdības koalīcijas noturību.

Ieilgušais valdības restarts beidzot varētu noslēgties, jo 6. martā gaidāms Saeimas balsojums par jauno valdības sastāvu.

Vai pēdējā laika notikumi pasaulē ir likuši Latvijai nopietnāk domāt par savām aizsardzības spējām un drošību?

Atbildīgā Saeimas komisija vēl izvērtēs priekšlikumus negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozīšanai.

Vai Ginta Zilbaloža oskarotās “Straumes” tumšpelēkais kaķis ir pamudinājis cilvēkus dod mājas pamestajiem kaķiem?

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 4. martā ir nākusi klajā ar Eiropas pārapbruņošanās plānu. Tas paredz tuvāko gadu laikā veltīt aizsardzības vajadzībām līdz pat 800 miljardiem eiro no valsts un privātajiem līdzekļiem.

Plāns sastāv no pieciem punktiem, kas cita starpā paredz ļaut dalībvalstīm palielināt budžeta deficītu aizsardzības vajadzībām, neriskējot ar soda sankcijām no Briseles. Tāpat tiek piedāvāts izveidot 150 miljardu eiro fondu kopīgiem aizsardzības projektiem, kā arī ļaut valstīm izmantot jau esošos Kohēzijas fonda līdzekļus aizsardzības projektiem.

Pārējie piedāvātā plāna punkti paredz privātā finansējuma palielinājumu, norāda fon der Leiena.

„Mēs esam pārapbruņošanās laikmetā. Eiropa ir gatava būtiski palielināt tēriņus aizsardzībai gan īstermiņā, lai apmierinātu pašreizējās vajadzības un lai palīdzētu Ukrainai, gan arī lai atrisinātu ilgtermiņa vajadzības un uzņemtos lielāku atbildību par mūsu drošību,” norāda Leiena.