Pēcpusdiena

Lipīgās dzīvnieku mutes un nagu sērgas jauni uzliesmojums šonedēļ konstatēti Slovākijā un Ungārijā. Mutes un nagu sērga uzieta tieši liellopu saimniecībās, kurām nācās dzīvniekus arī likvidēt. Latvijā slimība nav konstatēta, taču Pārtikas un veterinārais dienests atgādina lauksaimniekiem, ka ganāmpulkus no saslimšanas ar infekcijas slimībām pasargā stingra biodrošība novietnē.

Mutes un nagu sērga neapdraud cilvēkus, bet lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkos tā ir ļoti lipīga un postoša. Ar šo kaiti slimo liellopi, aitas, kazas, cūkas un citi pārnadži un slimības pazīmes ir drudzis, īpaši izteikta dzīvnieku siekalošanās, čūlas mutē un nagu starpās. Līdz šim slimība konstatēta trīs Eiropas valstīs tieši liellopu saimniecībās. Vācijā infekcija ātri ierobežota jau janvārī, bet martā slimība parādījusies arī Ungārijā un Slovākijā un jauni gadījumi šajās valstīs bijuši arī šonedēļ.

Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga iezīmē iespējamos riskus un piesardzības pasākumus Latvijas saimniecībās.

Pēc inficēšanās ar bīstamo E. coli baktēriju pieci bērni slimnīcā atrodas smagā stāvoklī.

Premjerministre Evika Siliņa no Jaunās Vienotības 28. martā Berlīnē tikās ar topošo Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu.

Eiropā konstatēts lipīgās dzīvnieku infekcijas slimības - mutes un nagu sērgas uzliesmojums. Latvijā slimība nav konstatēta.

Īpašā konferencē Saeimā eksperti un interesenti spriež par lasītprasmi, cik tā būtiska un kā digitālajā laikmetā mainījušies lasīšanas paradumi.

Kamēr starptautiskās drošības dēļ nākas pārskatīt arī dažādas starptautiskas vienošanās, uzmanība jāpievērš arī Latvijas iekšējai drošībai. Krievijas atgriešanās starptautiskajā politikā iedrošina arī tās atbalstītājus, kuru balsis pēdējos trīs gadus bija kļuvušas klusākas. Iekšlietu ministrs atzīst – informatīvajā telpā Krieviju slavinoša retorika kļūst dzirdamāka, taču drošības iestādes norāda, ka nopietns apdraudējums valstij šobrīd nav novērots. Plašāk – Agnijas Lazdiņas ierakstā.

Pēdējā laikā vairākas Latvijas amatpersonas ir izteikušas bažas, ka notikumi uz lielās politikas skatuves var ietekmēt arī drošību tepat Latvijā. Arī sociālajos medijos redzams, ka atkal sāk parādīties iepriekš pieklusuši naratīvi, piemēram, par krievu valodas vietu Latvijā.

Kā norāda Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”), starptautiskie notikumi ietekmē arī Latvijas iekšējo drošību, piemēram, sabiedrībā pieaug interese par civilo aizsardzību. Vienlaikus, ņemot vērā globālo nestabilitāti un Krievijas centienus atgūt ietekmi starptautiskajā arēnā, Latvijā kļūst aktīvāki arī tie, kas simpatizē Krievijas režīmam. Kā uzsver ministrs – “viņiem rodas sajūta, ka var vairāk pabāzt galvu ārā” un brīvāk paust savu nostāju.

Makrons pulcē to valstu pārstāvjus, kas gatavas nosūtīt uz Ukrainu savus karavīrus.

Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinājusi pretiniekus Eiropas čempionāta grupā.

Austrumu slimnīcā ieradies 24.autobuss ar ukraiņu karavīriem, kas šeit ārstēsies un saņems rehabilitāciju.

Iekšējās drošības izaicinājumi, mainoties starptautiskajai politikai.

Saeimā sāk skatīt izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas.

Kamēr valdībā spriež par birokrātijas samazināšanas pasākumiem, iedzīvotāji turpina saņemt rēķinus par dažiem centiem. Tāpat cilvēkiem pienāk rēķini ar apmaksas summu nulle nulle. Turklāt rēķini tiek sūtīti ne vien elektroniskā veidā, bet arī vēstuļu veidā. Kas būtu jādara, lai mazinātu šādu gadījumu skaitu un kas palīdzētu ietaupīt naudu pašvaldībām?

Birokrātija nav tikai tā, ar ko sastopas uzņēmēji, bet tā ietekmē arī iedzīvotājus. Proti, kāds rīdzinieks no Rīgas pašvaldības nule kā saņēmis četrus rēķinus – par viena centa, divu un trīs centu kavējuma naudas apmaksu. Vēstule izsūtīta 21. martā, bet rēķini izrakstīti pirms diviem mēnešiem - janvārī. Kavējuma nauda esot izveidojusies par pusgadu, viņš ir neizpratnē, kas tā ir par kavējuma naudu, jo visi rēķini iepriekš apmaksāti laicīgi un pilnībā. Turklāt pašas vēstules sūtīšana izmaksājusi divus eiro un trīsdesmit centus. Tāpat vēl klāt jārēķina papīra izmaksas, stāsta rīdzinieks Aleksandrs Kaminskis.

Kaminskis uzskata, ka šis ir klajš birokrātijas piemērs un valdībai un pašvaldībai būtu jāstrādā pie šādu gadījumu mazināšanas. Viņš kavējuma naudu ir samaksājis – kopā 9 centus un plus vēl 36 centus par pārskaitījumu bankā. Latvijas Radio ir zināmi vēl vairāki gadījumi par līdzīgiem rēķiniem.

Savukārt Ādažu novads iedzīvotājiem izsūta rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, kur norādīta apmaksas summa nulle eiro un nulle centi. Kaminskis aicina atbildīgās iestādes domāt, kā šādu praksi vienkāršot, lai nebūtu jātērē tik daudz līdzekļu.

Rīgas pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Vilemsons skaidro, ka šie rēķini ir saistīti ar likumisko zemju izmantošanu, par ko reizi ceturksnī tiek izsūtīti rēķini kopā ar atgādinājumu par kavējuma naudas apmaksu. Ja iedzīvotāji nevēlas, ka rēķini tiek sūtīti pa pastu, ir iespēja tos saņemt uz oficiālo e-adresi vai savu e-pastu, bet tas ir jānorāda.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība jau ilgāku laiku prasa valdībai paplašināt elektronisko saziņas formātu ar iedzīvotājiem. Problēma ir tā, ka daudzas juridiskās personas nav aktivizējušas savu elektronisko adresi un tāpēc pašvaldības spiestas sazināties ar vēstuļu starpniecību. Tāpat jau gadiem ilgi tiek prasīts noteikt kā obligātu elektronisko sazināšanās veidu personām, kas strādā valsts pārvaldē, bet tas nav noticis.

Stingrāk kontrolēs trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā.

Katram Eiropas iedzīvotājam vajadzētu būt 72 stundu somai, kas palīdzētu izdzīvot krīzes situācijās.

Kamēr valdībā spriež par to, kā mazināt birokrātiju, iedzīvotāji turpina saņemt rēķinus par dažiem centiem.

Deputāti sāk atkāpties no ieceres aizliegt tālmācību pamatskolā.

Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā trim apsūdzētajiem – cietumsodi.

25. marts - 1949. gada deportāciju piemiņas diena.

Daļai deputātu radušās šaubas par Valsts kontroles padomes locekles Maijas Āboliņas pilnvaru pagarināšanu.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas mobilais telefons un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550–600 miljonus eiro.

Saeimas atbildīgajā komisijā skatīja jautājumu par diabēta pacientu aprūpes pieejamības problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Latvijā 10 gadu laikā apglabāto atkritumu apjomu jāsamazina četras reizes. Lai mērķi sasniegtu, jākāpina arī atkritumu sadedzināšanas apjoms, norāda Klimata un enerģētikas ministrija.

Latvijā 25. martā piemin komunistiskā genocīda upurus. Pirms 76 gadiem padomju vara izsūtīja vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Izsūtīto vidū bija arī aptuveni 11 000 bērnu. Pieminot deportācijas upurus, daudzviet  norit dažādi piemiņas pasākumi.

27. martā gaidāma izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, kurā ministrei jāizsaka priekšlikumi, kā finansēt jauno skolu finansēšanas modeli „Programma skolā”. Taču Finanšu ministrija jau paziņojusi, ka papildu finansējuma skolu finansēšanai nebūs.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības” pagājušajā nedēļā solīja, ka mēneša laikā taps skaidrs, vai nākamajā mācību gadā skolas finansēs saskaņā ar jauno modeli „Programma skolā”. Taču no Finanšu ministrijas jau izskanēja signāli, ka papildu naudas šim mērķim nebūs.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Latvijas Radio apliecināja, ka tieši tāda ir Finanšu ministrijas nostāja. Tā skaidrojama ar to, ka, jau apstiprinot šā gada valsts budžetu, tajā bijis 2,9 procentu deficīts, kas jau ir ļoti tuvu pieļaujamai trīs procentu robežai. Turklāt papildu finansējums būs nepieciešams augstākajai prioritātei - aizsardzībai. Visiem citiem resoriem izdevumi jāsamazina, nevis jāaudzē, teica Jarockis. Ja ministrijas grib īstenot kādas jaunas programmas, tām jāatrod līdzekļi pašu budžetā.

Policija meklēs krāpniekus, kas VUGD vārdā izplata viltus paziņojumus par patvertņu reģistrēšanu.

Latvijas futbolisti un fani Londonā gatavojas lielajai spēlei pret Angliju.

Līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav guvis apstiprinājumu prettiesiskām darbībām priekšvēlēšanu aģitācijā.

Jauno skolu finansēšanas modeli varētu īstenot kā pilotprojektu.