Pēcpusdiena

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku.

Eiropas Savienība divus miljardus no ienākumiem no Krievijas aktīviem ieguldīs Ukrainas militārās rūpniecības attīstībā.

Baltijas valstu Zemkopības ministri šodien parakstījuši kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērta lauksaimniecības būtiskā nozīme pārtikas nodrošinājuma jomā.

100 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem iejūtas deputātu lomā.

Ķīna no 12. aprīļa paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no līdz 125- %, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

Zarnu nūjiņas infekcijas E. coli klātbūtne piena ražošanas uzņēmuma „Straupe” nevienā produkcijā nav apstiprināta. Tā 11. aprīlī paziņoja uzņēmums. Atgādinām, ka, izmeklējot saslimšanu ar bīstamo zarnu nūjiņas infekciju E. coli, epidemiologi atklājuši, ka uzņēmumā "Straupe" vismaz septiņi darbinieki ir inficēti ar šo baktēriju. Lai gan epidemiologi nav pierādījuši, ka piensaimniecības kooperatīva „Straupe” produkcija būtu saistīta ar pēdējā laika E. coli uzliesmojumu, šī uzņēmuma darbība daļēji arvien ir apturēta.

Vai Latvijā vajadzētu aizliegt pārdot Krievijas un Baltkrievijas preces? Saeima 10. aprīlī nodeva skatīšanai komisijā Nacionālās apvienības sagatavoto lēmuma projektu, kas paredz liegt šo abu valstu preču tirdzniecību Latvijā. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas varētu stāties spēkā jau no 1. jūlija. Ekonomikas ministrija norāda, ka par priekšlikumu vēl būs jārunā, bet nozares pārstāvji uzsver – šāds solis bija jāveic jau sen.

Aicinot atbalstīt lēmuma projektu, opozījā esošās Nacionālās apvienības deputāts Jānis Vitenbergs sacīja, ka pat pēc trīs gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Latvijā joprojām ir daudz uzņēmumu, kas turpina sadarboties ar abām valstīm. Viņš norādīja, ka patlaban 40 uzņēmumi turpina preču importu no Krievijas, 28 - no Baltkrievijas.

Savukārt opozīcijas partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs kritizēja NA, uzsverot, ka partijas deputāti nav saistīti ar uzņēmējdarbību, un tāpēc nesaprot lēmuma iespējamo ietekmi. Tāpat akcentēja, ka Eiropa nepieņem lēmumus par agresorvalstu izcelsmes preču tirdzniecības liegumu.

Kopš pērnā gada marta Latvijā ir spēkā aizliegums importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kas attiecas arī uz daudziem pārtikas produktiem, piemēram, dārzeņiem, augļiem, graudaugiem un lopbarību. Šis aizliegums pagarināts šomēnes un ir spēkā līdz nākamā gada jūlijam.

Tiesa, veikalos joprojām var redzēt abu valstu preces.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš norāda, ka lielajiem veikalu tīkliem atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas precēm nebūtu problēma. Šīs preces vairāk atrodamas mazākos veikalos, un arī to piedāvājums Latvijā nav tik liels vai būtisks, lai tās nevarētu aizvietot ar citiem produktiem.

Saeimā vērtēs opozīcijas ieceri liegt Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Latvijā.

Tramps paziņojis, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto ievedmuitas ieviešanu. Arī Eiropas Savienība uz 90 dienām atliek atbildes tarifu ieviešanu importam no ASV.

Ukraina un ASV turpina darbu pie savstarpējās vienošanās par ASV piekļuvi Ukrainas derīgajiem izrakteņiem un šīs nedēļas nogalē uz ASV dosies ukraiņu delegācija vienošanās tehniskā projekta sagatavošanai.

Izraēlā asi kritizē Makrona ieceri atzīt Palestīnas valsti.

Robežsargi aizturējuši divus nelegālo imigrantu pārvadātājus.

Eiropas Savienības valstu pārstāvji 9. aprīlī apstiprinājuši atbildes pasākumus uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem 25% muitas tarifiem alumīnijam un tēraudam no Eiropas. Paredzams, ka Eiropas muitas tarifi pieaugs amerikāņu sojas pupiņām, kosmētikai, motocikliem un citām precēm. Tie pakāpeniski stāsies spēkā no aprīļa vidus līdz gada beigām. Precīzs preču saraksts būs zināms nākamajā nedēļā.

Eiropas Savienības valstu pārstāvji šodien plāno apstiprināt atbildes pasākumus uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem 25% muitas tarifiem alumīnijam un tēraudam no Eiropas.

Nedēļu jau turpinās turbulence akciju tirgos. Kas notiek ar pensiju ieguldījumiem?

Vācijā panākta koalīcijas vienošanās.

Latvijas vīriešu hokeja izlase 9. aprīlī aizvadīs pirmo šī hokeja pavasara pārbaudes spēli savu skatītāju priekšā. Pusastoņos vakarā “Arēnā Rīga” latvieši spēkosies ar somiem.

Valdības veidotā birokrātijas mazināšanas rīcības grupa izvirzījusi 20 prioritāri īstenojamos priekšlikumus. Deputāti kritizē birokrātijas mazināšanas rīcības grupas darbu.

Apmeklēt 12 aptiekas, lai iegādātos tik ļoti nepieciešamo medikamentu - tāda ir realitāte, ar kuru nācies saskarties, kādai mammai.

Noslēdzas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām.

SPKC: Sākotnējais E. coli infekcijas avots bijis dzīvnieks – baktērija pārnesta uz pārtiku.

Sasaukta Krīzes vadības padomes sēde saistībā ar dzīvniekiem bīstamo mutes un nagu sērgu.

Eiropas Savienība, reaģējot uz ASV muitas tarifiem tēraudam un alumīnijam, plāno apstiprināt savus atbildes pasākumus.

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai. Tā pavēstījis "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

E. coli infekcijas sākotnējais avots, visticamāk, bijis dzīvnieks, no kura baktērija pārnesta uz pārtiku. Tā norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Līdzšinējā izmeklēšana liecina par vismaz diviem inficēšanās avotiem.

Pagaidām gan vēl nav laboratoriski apstiprināts neviens no vairākiem simtiem paņemto paraugu, un arī skaidrs rezultāts netiek solīts. Tomēr speciālisti norāda, ka izmeklēšanā redzama pozitīva virzība.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā, tostarp arī Latvijas gaisa telpā, pieaudzis navigācijas sistēmu traucējumu skaits. Lielākā daļa no tiem, iespējams, saistīti ar Krieviju. Tomēr atbildīgie uzsver – tie neietekmē lidojumu drošību.

Cik daudz šādu gadījumu Latvijā ir fiksēts un kāpēc Krievija, ko tādu veic?

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas gaisa telpā fiksēti 290 gadījumi, kad traucēta globālās satelītu navigācijas sistēmas darbība. Tas ir par 55% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn.

Kopumā 2024. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 800 traucējumu, 2023. gadā – 342, bet vēl gadu iepriekš – tikai 26 gadījumi.

Kā norāda VAS “Latvijas gaisa satiksme” pārstāvis Arnis Lapiņš, pieaugums ir vērtējams atkarībā no tā, ar kuru laika periodu to salīdzina. Ja skatās pret iepriekšējo mēnesi, ir kritums, bet, salīdzinot ar situāciju pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pieaugums ir būtisks, jo tolaik šādi gadījumi bija reti.

Lai gan traucējumi neapdraud lidojumu drošību, tie var radīt grūtības mazākās lidostās, kurās nav modernas nosēšanās sistēmas. Tāpēc šādos gadījumos īpaši svarīga ir instrumentālās nosēšanās sistēma, kas ļauj lidmašīnām nosēsties arī sliktas redzamības apstākļos – piemēram, miglā.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras operatīvās situācijas vadītājs Aivis Vincevs stāsta, ka šie traucējumi kļūst redzami arī lidojumu izsekošanas platformās, piemēram, "Flightradar24". Cilvēki nereti ziņo, ka šķietami redzams – Krievijas lidaparāts atrodas Latvijas gaisa telpā, taču realitātē tā nav. Tas ir viens no GPS traucējumu rezultātiem, kas var nepareizi atainot lidojuma trajektoriju kartē.

Liela diena Eiropas Investīciju banka atklāj biroju Rīgā un cer uz ciešāku sadarbību ar publiskajiem un privātajiem partneriem Latvijā.

“Gaisa satiksme”: Navigācijas sistēmu traucējumi lidojumu drošību neietekmē.

Arī šodien pasaules akciju biržās turpinās kritums, kuru aizsāka ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie ievedmuitas tarifi.