Pēcpusdiena

Sešas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām saņemti 94 signāli par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, vēsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Būtiski pārkāpumi šajā periodā nav konstatēti. Visbiežāk pārbaudes notiek par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā. Vienlaikus no sarakstiem ir izsvītroti 44 kandidāti, zināms Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pašlaik saņemti 94 aicinājumi pārbaudīt iespējamus priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus, noskaidroja Latvijas Radio. 32 gadījumos aizdomas neapstiprinājās, bet pārējos gadījumos pārbaudes turpinās. Ir arī sāktas vairākas administratīvo pārkāpumu lietas par aizdomām, ka aģitācijai izmantotas pašvaldību telpas, saziņas rīki vai transports ar aģitācijas reklāmām novietots pašvaldības stāvvietā. Tuvākajā laikā uzmanību nāksies pievērst aktivitātēm dažādās svētku norisēs turpmākā mēneša laikā, stāsta KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amālija Raituma.

Kremlis pirmdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks karā ar Ukrainu ievēros pamieru no 8. līdz 10. maijam. Krievija aicinājusi Ukrainu sekot Maskavas piemēram. Kijiva pagaidām nav komentējusi šo Maskavas aicinājumu.

Putina lēmumu komentā politologs Andis Kudors.

Kremlis izsludina pamieru karā ar Ukrainu no 8. līdz 10. maijam. Putina lēmumu komentā politologs Andis Kudors.

KNAB saņēmis 94 signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem; uzmanību veltīs svētku norisēm maijā

Pētnieki: Latviešu valodu neiemācās tikai no grāmatām, bet arī latviskā vidē.

Kanādas pilsoņi 28. aprīlī dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izvēlētos jauno parlamentu.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien atbalstīja domes lēmumprojektu par nakts sabiedriskā transporta ieviešanu.

Kamēr ASV administrācija gaida atbildes no agresorvalsts Krievijas un Ukrainas par tās piedāvāto miera plānu, pašā Ukrainā amerikāņu piedāvājumam atbalsta nav.

Informāciju par ASV piedāvājumu Krievijai un Ukrainai publicējuši vairāki ārvalstu mediji, atsaucoties uz sarunām pietuvinātiem avotiem. Taču oficiāli šī piedāvājuma saturs publicēts nav. Pagaidām izskanējusi informācija par septiņiem šī dokumenta punktiem.

Pirmais paredz nekavējošu pamieru, otrais – tiešu sarunu uzsākšanu, Ukrainai un Krievijai sēžoties pie viena galda. Trešais – Ukrainas atteikšanos no iestāšanās NATO, bet ar iespēju pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

eturtais un piektais punkts ir par teritoriju pārdali. Kā mediji raksta, ASV ir gatavas atzīt de iure Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu kā Krievijas daļu. Šīs ir ļoti būtiskas izmaiņas ASV politikā.

Piedāvājums arī nosaka, ka tiek iesaldēta pašreizējā frontes līnija un ASV atzīs Krievijas kontroli par tās Ukrainā okupētajām teritorijām Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Vienkāršiem vārdiem – to, ko Krievija ar ieročiem sagrābusi, ASV atzīs par Maskavas kontrolē esošu, taču de iure par Krievijas daļu neatzīs.

Savukārt Ukraina šajā miera piedāvājumā saņemtu nelielu daļu no Harkivas apgabala, ko Krievija atkārtoti sagrāba 2023. gada pavasarī.

Ukraiņiem piederošā Eiropas lielākā atomelektrostacija – Zaporižjas atomelektrostacija tiktu uzskatīta par Ukrainu, bet to kontrolētu ASV. Savukārt elektroenerģiju no tās saņemtu gan ukraiņi, gan Krievija.

Miera plāna sestais punkts paredz, ka Ukraina paraksta vienošanos ar ASV par tās derīgo izrakteņu apguvi, savukārt septītais punkts paredz, ka ASV un Krievija var attīstīt jaunu ekonomisko sadarbību, ASV sankcijas pret Krieviju tiek pilnībā atceltas, turklāt Maskava un Vašingtona attīsta sadarbību enerģētikas sektorā.

Plāns neparedz nekādas skaidras drošības garantijas Ukrainai no ASV, bet paredz drošības garantijas no Eiropas un citām valstīm.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš paudis, ka kara plosītā valsts no savām teritorijām – tostarp arī Krimas – nekad neatteiksies. To viņš ir minējis kā vienu no "sarkanajām līnijām", no kurām neatkāpsies sarunās par mieru.

Vienlaikus, Zelenskis pieļāvis, ka par daļu no Ukrainas turpmākā cīņa var notikt diplomātiskā ceļā, nevis ar ieročiem.

Ukraiņi iepriekš publiski atzinuši, ka saprot – šobrīd uzaicinājuma iestāties NATO viņam visdrīzāk nebūs, taču uzsver, ka tikai moderna, spēcīga armija un atbilstošs sabiedroto atbalsts var nodrošināt mieru Ukrainā.

Ekonomikas ministrija priekšvēlēšanu gaisotnē atver biroju Zaļo un zemnieku savienības kontrolētajā Jelgavā.

Stradiņa slimnīcas pagalmā piemin 39 gadus kopš avārijas Čornobiļas atomelektrostacijā.

Ukrainas iedzīvotāju viedokļi par izskanējušajo ASV piedāvājumu mieram Ukrainā - de jure atteikties no Krimas.

Lauksaimnieki daudzviet Latvijā šajās dienās gatavojas salnām, kuras vairāk varētu ietekmēt tieši augļu un ogu dārzus

Aizvadītajā naktī noticis viens no spēcīgākajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, kā arī citām pilsētām.

Aizsardzības ministrs informē par Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu.

Jaunsardzes centrs informē par valsts aizsardzības mācības īstenošanu un aktualitātēm.

Klajā nākušas ziņas par diemžēl nu jau kārtējo gadījumu, kurā, iespējams, no seksuālās vardarības cietuši kāda sporta kluba bērni.

Latvijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē vēstīs par aizsardzības ainavu..

Kamēr Ukrainā nerimst Krievijas uzbrukumi, 23. aprīlī Londonā vairāku valstu pārstāvji spriež, kā tad panākt beznosacījumu uguns pārtraukšanu karā Ukrainā.

Uz Ukrainu sūta palīdzības kravu, pirmo reizi – arī Latvijā ražotu jūras dronu.

Atšķiras Saeimas komisiju viedoklis, vai visiem par vēlēšanu rīkošanu atbildīgās Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Šogad aprit 18 gadi, kopš Latvijā notiek Lielās Talkas pasākumi visā valstī.

Latvija palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas valstu grupas uz vietu ANO Drošības padomē.

Latvijas U-18 un jaunāku puišu hokeja izlase sāks pasaules čempionātu ASV.

23. aprīlī ceļu uz Ukrainu uzsākusi kārtējā palīdzības krava – Latvijā ražotās militārās preces, kas iegādātas par iedzīvotāju un uzņēmumu saziedotiem vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro portālā “Ziedot.lv”. Pirmo reizi palīdzības kravā iekļauts arī unikāls jūras drons, kas ir pilnībā projektēts un ražots Latvijā.

Palīdzības kravā Ukrainai pirmo reizi iekļauts arī Latvijā izstrādāts jūras drons “Ray”, ko ražo uzņēmums SIA “Newt21”. Tas spēj darboties pilnīgi autonomi un ir piemērots izaicinošiem kaujas apstākļiem, tostarp situācijām, kurās zūd sakari.

Drons ir aprīkots ar autonomās vadības sistēmu – operators var ieprogrammēt maršrutu, un drons pats to izpildīs. Salīdzinot ar gaisa droniem, jūras drons ir ievērojami lielāks, jo tam nepieciešamas sarežģītākas tehnoloģijas un vairāk vietas.

Šis drons ir īpaši piemērots transporta misijām. Tas spēj pārvadāt līdz 500 kilogramiem smagu kravu, un ir aprīkots ar elektrisko motoru, kas nodrošina klusāku un lēnāku kustību. Ukrainā to izmantos, lai Dņepras upē pārvietotu munīciju un karavīrus no viena krasta uz otru. Kā atzīst uzņēmuma “Newt21” vadītājs Jānis Garisons, viena jūras drona izmaksas ir virs 100 000 eiro.

Latvijas sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem sarūk. Šogad šim mērķim ziedojusi aptuveni trešā daļa (34 %) Latvijas iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā iepriekšējos kara gados. Tā liecina pēc ziņu aģentūras LETA pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Turklāt pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu.

Šogad Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 34 % Latvijas iedzīvotāju. Aptaujā pērn 39 % respondentu minēja, ka ir ziedojuši, bet lielākā aktivitāte bija pirmajos divos kara gados, kad 2023. gadā šādu atbildi sniedza 42 %, bet vēl gadu iepriekš – 39 % aptaujāto.

Savukārt to aptaujas dalībnieku īpatsvars, kuri atzina, ka pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu vai kara bēgļus, šogad ir sasniedzis 38 %, kamēr pērn šādu atbildi sniedza 33 %.

Salīdzinot ar aptaujām, kas veiktas iepriekšējos gados, secināms, ka citu tautību ziedotāju īpatsvars ir salīdzinoši stabils un jau kopš kara sākuma Ukrainā svārstās ap 20 %. Savukārt latviešu ziedošanas aktivitāte pēdējā gada laikā ir sarukusi par 8,5 procentpunktiem un pirmo reizi kopš kara sākuma noslīdējusi zem 50 % robežas.

Pēdējo četru gadu laikā veiktās aptaujas arī liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir gados jauni cilvēki.

"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā ir samazinājies, jo, dzīvojot šeit jau ilgāku laiku, viņi ir iedzīvojušies un viņu vajadzības mainījušās. Tagad bēgļi saņem tādus pašus pakalpojumus kā citi Latvijas iedzīvotāji.

Savukārt, runājot par ziedojumiem Ukrainai kopumā, Dimanta uzsver, ka, salīdzinot 2023. un 2024. gada datus, atbalsta līmenis būtiski nav mainījies. Tomēr, salīdzinot ar kara sākuma laiku 2022. gadā, ziedojumu apjoms ir sarucis.

Latvijas Sabiedriskā mediju (LSM) galvenās redaktores amatam virza līdzšinējo Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu, lēmusi LSM valde. Konkursa komisijas lēmums bijis vienbalsīgs. 

Galveno redaktoru amatā uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Braunai ir plaša un daudzpusīga pieredze mediju nozarē – no reportieres darba līdz satura vadības procesu īstenošanai laikrakstā "Diena", Latvijas Televīzijas un TV3 Ziņu dienestos, kā arī pildot Latvijas Radio galvenās redaktores pienākumus. Viņa bijusi viena no žurnāla "Ir" dibinātājām, kā arī izveidojusi Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļu.

Par savu darbu saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp 2020. gadā ieguvusi Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvu kā gada redaktore.

Braunas kandidatūras virzīšanu atbalstījušas arī mediju nozares organizācijas. Latvijas Žurnālistu asociācija rekomendāciju vēstulē norādīja, ka Braunai ir spēcīga izpratne par sabiedriskā medija misiju un lomu demokrātiskā valstī, savukārt Baltijas Mediju izcilības centrs uzsvēra Braunas līdzšinējo ieguldījumu Latvijas Radio satura virzienu attīstībā, dažāda vecuma auditorijām paredzēta satura veidošanā un redakcionālās atbildības stiprināšanā.