Pēcpusdiena

Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas.

Tirānā norisinās Eiropas politiskās kopienas sanāksme.

Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministri pārrunā gan padomes darbības nākotni, gan arī Baltijas jūras drošību, kā arī Krievijas tā dēvētās ēnu flotes draudus zemūdens kritiskai infrastruktūrai.

Viena no iespējām, kā rast papildu naudu valsts budžetā, lai varētu finansēt pieaugošos aizsardzības tēriņus, būtu valsts lielo kapitālsabiedrību daļu kotēšana biržā.

Veicot importa kontroles, aprīlī Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāta augu veselībai bīstamā slimība – tumšā gredzenpuve.

Jau rīt un parīt Rīgas ielas piepildīs tūkstošiem skrējēju, jo galvaspilsētā notiks 35. Rīgas maratons.

Latvijas hokeja izlase treniņā gatavojas mačam pret Somiju.

Nu jau pilnīgi skaidrs, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins uz paša ierosinātajām Krievijas un Ukrainas sarunām Stambulā nav ieradies, tā vietā pēdējā brīdī pavēstījis, ka sūtīs delegāciju, kuru vada Vladimirs Medinskis, tas pats, kur vadīja Krievijas delegāciju sarunās drīz pēc Krievijas iebrukuma un kurš arī noliedzis noziegumus Bučā agrāk.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Stambulā un Krievijas delegāciju nosaucis par butaforisku un apšaubījis, vai tā vispār var pieņemt kādus lēmumus. Ir zināms, ka Zelenskis tiekas ar ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un tikšanās varētu ilgt vairākas stundas. 

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Zelenski jau paspējis nodēvēt par nožēlojamu cilvēku, kas skraida un pieprasa tikšanās.

Krievijas un Ukrainas pārstāvju sarunas varētu vēl notikt vēlā pēcpusdienā.

Sākotnēji arī ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka varētu doties uz Stambulu, turp dosies arī Putins. Šodien viņš norādījis, kāpēc lai Putins tur dotos, ja es turp nedodos. Un nekas nemainīsies, kamēr viņš nesatiks Putinu klātienē.

Situāciju komentē politologs Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis.

NATO jaunais mērķis varētu būt 3,5 % aizsardzībai un 1,5 % plašākai drošībai.

Saeima pārliecinoši noraida "Stabilitātei!" ieceri ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot arī nepilsoņiem.

Lai arī samazinās ievesto kravu skaits no abām agresorvalstīm - Krievijas un Baltkrievijas, joprojām to skaits ir liels.

Latvijas hokeja izlasei Stokholmā pievienojas uzbrucējs Rodrigo Ābols.

Zelenskis gatavojas sarunām ar Krieviju Turcijā.

Latvijā jau no nākamā gada aizsardzības un drošības izdevumiem plāno atvēlēt jau 5% no iekšzemes kopprodukta.

Pavasara salnu dēļ šogad varētu samazināties ābolu un skābo ķiršu raža.

“Altum” jaunajās atbalsta programmās sākotnēji priekšroku dos aizsardzības projektiem.

Latvijas vīriešu hokeja izlase šodien Stokholmā pasaules čempionāta ceturtajā spēlē tiksies ar Zviedriju.

Vidusskolās varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

Ukraiņi aktīvi gatavojas sarunām, kas iecerētas 15. maijā Stambulā, lai gan joprojām nav skaidrs, vai Vladimirs Putins atsauksies Volodimira Zelenska aicinājumam tikties klātienē.

Ukrainā tāpat kā Latvijā vairums ekspertu prognozē, ka Putins uz Stambulu nedosies.

To, ka Krievijas delegācija Stambulā sarunās piedalīsies, apstiprinājis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, taču viņš neatklāja, kas tieši valsti varētu pārstāvēt. Laikraksts "Washington Post" ziņo, ka sarunās, visticamāk, no Krievijas puses piedalīsies tikai ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un prezidenta Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs. Tas ir zemāks līmenis, nekā to vēlas Ukraina un uz ko mudina sabiedrotie.

Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava jebkurā formātā runāt ar Krieviju, taču tai vispirms ir jāpārtrauc uguns.

Arī Krievijai ir savas prasības, ko pilnapmēra kara gadu laikā nav mainījusi.

Mehānisms, kā samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu pārvaldītāju noteikto komisijas maksu, ieviešams jau šovasar. Savukārt pagaidām nevirzīs regulējumu, kas ļautu kādu laiku pirms pensijas vecuma sasniegšanas izņemt pensijas otrā līmeņa uzkrājumus. Tā pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma 13. maijā vienojās Saeimas Budžeta komisijas deputāti, diskutējot par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā.

Papildu pensijas kapitālu 2. līmenī veido, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu tirgos. To vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Pēdējos gados tās kritušās dažādu globālu satricinājumu dēļ. Piemēram, kovida pandēmija vai ASV nesen ieviestais tarifu pieaugums izraisīja finanšu tirgu svārstības, kādēļ uzkrātā pensiju kapitāla vērtība var samazināties.

Ņemot to vērā, Labklājības ministrija piedāvā likuma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Ministrija piedāvā ļaut cilvēkam jau laikus, piecus gadus pirms pensijas vecuma, lemt savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pārcelt uz pirmo līmeni. Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varētu izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Šo ideju Saeimā apspriest vēlāk iesaka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, rosinot vispirms ātrākus un jau izlemtus risinājumus, proti, mazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu pārvaldītāju komisijas maksu.

Viedokli izsaka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

--

Saeimas Budžeta komisija priekšlikumus saistībā ar komisijas maksas mazināšanu paredz apskatīt nākamnedēļ, bet priekšlikumus par rīcību ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumu skatīt vēlāk – rudenī.

Saeimas komisija apņemas līdz vasarai lemt par pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju komisijas maksas samazināšanu; atliks ieceri mainīt uzkrātā kapitāla izņemšanas kārtību.

13. maijā sākas 78.Kannu kinofestivāls.

Saeimas komisijā vērtē Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu par problēmbērnu atbalstu.

Latvijas basketbola līgas finālsērijā šovakar pirmā spēle.

Latvijas hokeja izlasei spēle ar Slovēniju pasaules hokeja čempionātā.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šovasar Rīgā pulcēs vairāk nekā 37 tūkstošus dalībnieku, no kuriem lielākā daļa – nepilni 34 tūkstoši – būs bērni un jaunieši. Jau tradicionāli visvairāk kolektīvu būs no Vidzemes. Lai gan gatavošanās svētkiem rit pilnā sparā, vēl nav zināms, kad un kur sāksies koncertu biļešu tirdzniecība.

Dalībai šovasar gaidāmajos Skolēnu dziesmu un deju svētkos izvirzīti visi kori, akordeonistu ansambļi un folkloras kopas, kā arī teju visi tautas deju un koklētāju ansambļi, kas piedalījās skatēs. Vēl dažiem koriem savas prasmes būs jāpierāda šonedēļ.

Viskuplāk pārstāvēta svētkos būs Vidzeme ar 681 kolektīvu, tai seko Kurzeme ar 279 kolektīviem, bet pārējie novadi pārstāvēti mazāk. Svētkos piedalīsies arī 17 diasporas kolektīvi no vairākām Eiropas valstīm un Austrālijas.

No Rīgas gaidāmi ap 10 000 dalībnieku, bet vairāk nekā 1000 dalībnieku būs arī no tādām pašvaldībām kā Ogre, Valmiera, Bauska un citām.

Pēc tam, kad aprīlī izskanēja sūdzības par pārāk augstiem kritērijiem dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka svētkos jābūt iespējai piedalīties visiem gribētājiem. Svētku rīkotāji gan norāda, ka vietu skaits ir ierobežots un izmaksas lielas, tāpēc visus uzņemt nevar. Taču bērniem, kuri nepiedalīsies koprepertuāra koncertos, būs iespēja piedalīties citos koncertos un svētku gājienā.

Vajadzēja sākties 30 dienu pamieram, ko pieprasa Ukraina kopā ar sabiedrotajiem, tomēr Krievija uzbrukumus turpina.

Koalīcijas partneri viens otram atgādina par uzdevumu nekavēties tikt skaidrībā ar valsts tēriņu pārdali aizsardzībai.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šovasar pulcēs ap 37 550 dalībniekus.

ASV un Ķīna paziņo, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

Eksāmenu sezonu vidusskolēniem atklāj sociālo zinātņu eksāmens augstākajā mācību līmenī.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2025. gada aprīlī, salīdzinot ar 2024. gada aprīli,  pieauga par  3,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas hokeja izlases rindas pasaules čempionātā pastiprinās uzbrucējs Ābols.

Eiropas Savienība un Ukraina Ļvivā vienojas par nākamajiem soļiem tribunāla izveidē, lai izmeklētu un sodītu atbildīgos par agresiju un noziegumiem Ukrainā.

Polija nosaka sankcijas pret veikala tīkla „Mere” īpašniekiem. Latvijā vēl izvērtēs Polijas lēmumu.

Visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, šodien svin Eiropas dienu.

Krievijā atzīmē 9. maiju jeb Uzvaras dienu.

Ķīpsalā cep, vāra, šuj un remontē: topošie profesionāļi demonstrē savas prasmes.

Sākas pasaules čempionāts hokejā.

Latvijā konstatēts Āfrikas cūku mēra gadījums.