Pēcpusdiena

Tikai dienu pirms jaunā mācību gada sākuma politiķi vēl spriež par būtiskām izmaiņām skolēnu vērtēšanā, centralizēto eksāmenu kārtošanā un citos nosacījumos.

Valsts policija aicina, atsākoties mācībām, skolēniem, viņu vecākiem un kopumā iedzīvotājiem uz ielām būt īpaši piesardzīgiem, un ar bērniem pārrunāt drošību uz ceļa.

Līdz šim 20 Nepālā pazudušo radinieki Valsts policijai jau nodeviši DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.

Latvijas disku golfa spēlētājs pārsteidzis pasauli, Latvijas federācija cer uz sporta veida uzplaukumu.

Jau sesto dienu bez elektrības – pēc postošās vētras Latvijā atsevišķās vietās tās joprojām nav. Vissmagākā situācija ir Aizkraukles novadā, kur bez elektrības ir ap 300 mājsaimniecību. Pie grūtībās nonākušajiem šodien devās novada domes vadība. 

Kopā ar to arī Latvijas Radio pabija pie daudzbērnu ģimenes „Broknēs” Seces pagastā, aptuveni 20 kilometru attālumā no Aizkraukles. Blakus vecai vienstāvu akmens mājai mūs sagaidīja pensionārs Aivars. Viņš ir trešās grupas invalīds un arī Sociālā dienesta klients. Novada domes vadība viņiem atveda divus maisus ar pārtiku, vairākas pudeles ar ūdeni un akumulatoru, lai varētu uzlādēt telefonus. Elektrības viņiem nav kopš svētdienas.

Pēc tam kopā ar domes pārstāvjiem apciemojām arī pensionāri Ritu, kura dzīvo „Dainās” Daudzeses pagastā. Viņai piešķir telefona uzlādes iekārtu. Pārtikas viņai ar vīru pietekot, arī ūdens esot.

Sesto dienu bez elektrības Aizkraukles novadā ir ap 300 klientu. Pašvaldība cer, ka novada visās mājās elektrība būs atjaunota jau šovakar.

Jau sesto dienu bez elektrības vairāki simti mājsaimniecību joprojām ir Aizkraukles novadā. Kā iedzīvotāji tiek galā šajā situācijā un kāpēc ieilgusi bojājumu novēršana arī citos novados.

Ievērojami pasliktinās situācija Kijivā un vairākās citās Ukrainas pilsētās, kuru infrastruktūra stipri bojāta Krievijas uzlidojumos, Hersonas iedzīvotāji pat tiek aicināti pārcelties uz citu vietu.

Zināms, pret ko futbola klubam “Riga” būs jāspēlē ilgi lolotā mērķa - konferences līgas turnīrā.

Nepālā par pazudušiem šobrīd tiek uzskatīti arī seši ceļotāji no Latvijas, saskaņā ar Nepālas Tūrisma pārvaldes sniegto informāciju. Savukārt Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka ar vismaz 40 Latvijas ceļotājiem Nepālā šobrīd nav iespējams sazināties. Ceļotāju tuvinieku pārstāvji apstiprinājuši, ka daļa šo cilvēku no Latvijas bija devušies ceļā, lai šķērsotu Nepālas-Ķīnas robežpunktu, kuru skāra postošais zemes nogruvums un plūdi. 

Ārlietu ministrijas šodien ap pusdienlaiku saņēma Nepālas vietējo tūrkompāniju un gidu informāciju, ka patlaban par pazudušiem šobrīd tiek uzskatīti arī seši ceļotāji no Latvijas saistībā ar Nepālā piedzīvotajiem pēkšņajiem plūdiem. Tikmēr kopš vakar vakara uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts ārkārtas situāciju tālruni pienāk zvani no tuviniekiem, kas nevar sazināties ar ģimenes locekļiem Nepālā. Tuvinieki ministrijai līdz šim jau ziņojuši par vismaz 25 Latvijas ceļotājiem no 2 grupām, ar kuriem nav iespējams sazināties. Bet ministrija arī norāda, ka no dažādiem avotiem veidotais kopējais saraksts ir palielinājies līdz aptuveni 40 cilvēkiem. Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne skaidro, ka šīs grupas nebija reģistrējušās.

"Lielākais zvanu pieplūdums bija vakar, bet par tuviniekiem, kas vēl ar mums nav sazinājušies - ja jums ir kāda informācija, kaut vai informācijas druskas, kur šie cilvēki varētu būt bijuši, kāds ir pēdējais pieturas punkts, kādas viesnīcas lūdz mums ziņot, jo tas daudz palīdz. Goda konsulam, pēc tam sazinoties ar iestādēm, norādīt šīs vietas un zvanīt uz mūsu konsulārās palīdzības ārkārtējās situācijas ārvalstīs tālruni. Šobrīd mums ir jāsaprot, kur šie cilvēki ir, kas ar viņiem noticis, bet ko es ļoti, ļoti gribētu izmantot šo iespēju un pateikt visiem. Pirms ceļojat droši, lūdzu, lūdzu, reģistrējieties Konsulārajā reģistrā, lai mums ir informācija par jums!"

Nepālā esošo latviešu ceļotāju ģimenes draugs Viesturs Kuļikovskis ir saziņā ar tuviniekiem un pēc viņa rīcībā esošas informācijas uz Nepālu bija devusies vairāk nekā 30 Latvijas valstspiederīgo ceļotāju grupa ar kuru nav iespējams sazināties. Šie cilvēki bija turp devušies svētceļojumā uz svēto Kailaša kalnu. Postošie zemes nogruvumi un plūdi uz Nepālas un Ķīnas robežas notika vakar no rīta pēc vietējā laika un pēdējā zināmā viņu atrašanās vieta ir tieši pie šī robežpunkta.

"Tā problēma ir tāda, ka tur mēs dabūjam vienu pēdējo ģeolokāciju no mūsu draugiem un tas bija 9:35 pēc vietējā laika pie robežpunkta, kur notika plūdi lielākie tieši. Grūti pateikt tieši precīzi to skaitu, bet, jā, viņi ir vairāk par 30, tad te ir radinieku un draugu WhatsApp čats izveidots, kur mēs tos pases datus vācam. Šobrīd vēl pavisam nav savākti, bet tikko viņi ir, tā mēs arī nosūtam uz Ārlietu ministrijas tiem kontaktiem. Jā, nu, viņi bija pie robežpunkta tajā brīdī. Tur nav pilnībā nekādu mobilo sakaru un nekā tamlīdzīga. Protams, mēs visi ceram, ka nav noticis sliktākais, bet vienkārši nav sakaru."

Tūristu grupas ceļojumu organizēja Yantra.lv un šajā grupā nav tikai minētie ap 30 Latvijas valstspiederīgie, bet arī daži cilvēki no Lietuvas, Ukrainas un Igaunijas. Savukārt Ārlietu ministrija aicina tuviniekus, kas nevar sazvanīt savus piederīgos zvanīt uz Konsulārās palīdzības tālruni – 26337711. Tāpat var rakstīt e-pastu uz [email protected].

Tuvinieki nespēj sazināties ar līdz pat 40 Latvijas ceļotājiem, kas šobrīd atrodas Nepālā - tā liecina Latvijas radio rīcībā esošā informācija. Pēc tur postošiem plūdiem bojāgājušo skaits jau pārsniedz 300, bez vēsts pazuduši arī simtiem ārvalstu tūristu. 

Militārā apdraudējuma līmenis Latvijā nav mainījies, un valsts augstākās amatpersonas un eksperti neredz pamatu bažām par tūlītēju Krievijas militāru iebrukumu Baltijā. Šādi minējumi izskan pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vizītes Maskavā.

Bet Latvijas čempioniem futbolā FC Riga šovakar šīssezonas svarīgākā spēle – par kvalificēšanos Eirokausu pamatturnīram.

Jēkabpils novadā igauņu uzņēmēji būvēs sprāgstvielu un kaujas lādiņu rūpnīcu - projektā sola ieguldīt līdz 200 miljoniem eiro un ražošanu sākt pēc gada. Kam būs paredzēta saražotā munīcija, un kāpēc neatklāj rūpnīcas atrašanās vietu.

Mobilo sakaru operatoriem liks garantēt pakalpojumus arī krīzes laikā un iespējams, ieviesīs nacionālo viesabonēšanu ārkārtas situācijās.

Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” topošajā jaunajā Rīgas Centrālajā stacijā jau pabeigti būtiskākie darbi, tomēr apmeklētājiem tā vēl netiks atvērta.

Igaunijas uzņēmums “Wolfram Europa” Jēkabpils novadā plāno izveidot sprāgstvielu un kaujas lādiņu ražotni, ieguldot līdz 200 miljoniem eiro. Aptuveni 40 hektāru plašajā teritorijā iecerēts radīt ap 200 darbavietu, bet ražošanu sākt 2027. gada otrajā pusē. Uzņēmums sola, ka krīzes gadījumā rūpnīca bez ārējām piegādēm spēs darboties pat pusgadu.

Latvijas aizsardzības ministrija pagaidām neatklāj, kādu uzņēmuma produkciju un kādā apjomā Latvija varētu iegādāties. Bet “Wolfram Europa” norāda, ka Jēkabpils izvēlēta piemērotās teritorijas, drošības attālumu un salīdzinoši ātrā lēmumu pieņemšanas procesa dēļ. Vienlaikus uzņēmums izskata iespējas veidot ražotnes arī citviet Eiropā.

Ierakstu sagatavojusi Anna Luīze Ruskule.

Šī ir ārkārtīgi svarīga, varbūt pat izšķiroša nedēļa Latvijas vīriešu basketbola izlasei cīņā par ceļazīmi uz nākamā gada Pasaules kausa finālturnīru. Latvijas izlase šodien aizvadīja noslēdzošo treniņu pirms došanās uz Pasaules kausa atlase spēli Horvātijā.

Komanda sadarbību pirms atbildīgā mača Zadarā slīpējusi gan treniņos, gan divās pārbaudes spēlēs. Paveiktais būs jāparāda laukumā gan pret horvātiem ceturtdien, gan svētdien mačā Rīgā pret Izraēlu. Lūkojam skaidrot, cik gatava komanda jūtas pirms došanās uz Horvātiju.

Vētras izraisītie elektroapgādes un sakaru traucējumi būtiski ietekmējuši valsts robežas apsardzi - daudzviet nedarbojās videonovērošanas kameras, vairāk nekā simt vietās bojāts žogs, cietušas iekārtas un pat ēkas. Vai bojājumi jau novērsti un vai nelabvēlīgo laiku nav izmantojuši robežpārkāpēji?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aicina pārskatīt kompensāciju piešķiršanas kārtību Saeimas deputātiem un stingrāk pārbaudīt šo izdevumu pamatotību.

Būtisks solis Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanā - tā beidzot saņēmusi atļauju tālās darbības raķešu "Storm Shadow" ražošanai Ukrainā.

Pastiprināts sabiedroto militārais atbalsts Ukrainai, pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana, stingrākas sankcijas pret Krieviju un tālākie soļi daudznacionālo spēku sagatavošanā – šādas apņemšanas izskanēja Kijivā, kur norisinājās Labas gribas koalīcijas valstu sanāksme. 

Kijivā klātienē un daļēji attālināti pulcējās gandrīz 30 valstu pārstāvji uz tā dēvētās Labas gribas koalīcijas valstu sanāksmi. Latviju tur pārstāvēja premjers Andris Kulbergs. 

Līderi vienojās par steidzamu nepieciešamību sniegt tūlītēju palīdzību Ukrainas enerģētikas nozarei pirms gaidāmās ziemas, tostarp ar Ukrainas Enerģētikas atbalsta fonda starpniecību un nodrošinot specializētu aprīkojumu. Labas gribas koalīcijas valstis arī turpinās gatavot daudznacionālos spēkus, kas varētu būt izvietoti Ukrainā brīdī, kad tomēr izdotos panākt ticamu karadarbības pārtraukšanu.

Sagaidāms, ka jau rudenī šie daudznacionālie spēki varētu veikt arī kopīgas mācības. Tie iecerēti kā daļa no plašāka stingru, politiski un juridiski saistošu drošības garantiju kopuma, kura mērķis ir nodrošināt Ukrainas drošību un labklājību nākotnē pēc tam, kad stātos spēkā pamiers.