Latvijas gaisa telpā šorīt ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi no tiem. Pēc aizvadītās nakts incidentiem Latvijas austrumu pierobežā arvien vairāk izskan jautājumi par valsts spēju reaģēt uz bezpilota lidaparātu draudiem un savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus. Rēzeknē viens no droniem nokrita naftas produktu glabātuvē, izraisot sprādzienu, kuru naktī dzirdējuši arī vietējie iedzīvotāji.

LSM korespondente Latgalē Anna Luīze Ruskule sekoja līdz amatpersonu preses konferencei Rēzeknē.

--

Bruņotie spēki dronus, kas ielidoja šorīt Latvijas austrumu novados, nav redzējuši tuvojamies, un tie pamanīti novēloti. Tā šodien raidījumā „Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās vienotības” apliecināja, ka ir paveicies, ka naftas produktu rezervuāri, pie kuriem nokrita viens no droniem, bijuši tukši.

--

Dronu eksperti skaidro, kāpēc bezpilota lidaparāti nomaldās no ceļa un ko mēs varam mācīties pēc notikušā

Bezpilota lidaparāti, kas šonakt iemaldījās Latvijas gaisa telpā, netika notriekti drošības apsvērumu dēļ. Kārtējais dronu incidents pie Latvijas robežas liek uzdot jautājumu par valsts gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem notikumiem. Turklāt turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, šādu gadījumu būs arvien vairāk, uzskata eksperti. Kāpēc droni var iemaldīties Latvijas gaisa telpā, un ko mēs varam ar to darīt?

--

Latvijai ir steidzami jāmodernizē aizsardzība uz Austrumu robežas, it īpaši pretdronu spējas. Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības”.

--

Incidentu ar Latvijas gaisa telpā ielidojošiem droniem šodien pārrunāja arī valdības Krīzes vadības sēdē. Galvenie secinājumi – ir jāturpina strādāt pie dažādu algoritmu un rīcības plānu pilnveidošanas – gan dienestiem, gan vietvarām, gan arī izglītojot iedzīvotājus.

--

Viedokli izsaka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā asi iebilst pret iecerēto degvielas tirgotāju solidaritātes maksājumu.

Vai Latvijas iedzīvotāju pirktspēja atkopjas, vai tas redzams tikai statistikā?

Latvijas hokeja izlasei šogad pasaules čempionātā nepalīdzēs gandrīz neviens Nacionālās hokeja līgas klubu pārstāvis.

Centrālā vēlēšanu komisija devusi zaļo gaismu parakstu vākšanai par pensiju otrā līmeņa daļas ātrāku izņemšanu.

Šodien, 6. maijā, notikuši uzreiz divi protesti pret Krievijas dalību Venēcijas mākslas biennālē. Biennāles dārzos pusdienlaikā protestu bija sarīkojusi Krievijā aizliegtā apvienība "Pussy Riot" kopā ar Ukrainas feministu organizāciju FEMEN, savukārt pēcpusdienā notika Baltijas valstu rīkots protesta gājiens no Lietuvas uz Igaunijas nacionālo paviljonu. Abas akcijas nav bijušas oficiāli saskaņotas. 

--

Jāatgādina, ka pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē plaši iebilst daudzas pasaules valstis, tostarp Latvija. Šis ir bijis viens no iemesliem, lai atkāptos arī šī kultūras notikuma žūrija, kā arī tiktu apturēts tai piešķirtais Eiropas Savienības finansējums. Mediji tāpat vēstī, par Krievijas paviljona veidotāju un organizētāju ciešo saistību ar agresorvalsts varas pārstāvjiem un viņu neiestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Savukārt laikraksts "Financial Times" ziņo, atsaucoties uz Eiropas Komisija (EK) vēstules kopiju, ka EK brīdinājusi Itālijas valdību un Venēcijas biennāles organizatorus, ka Krievijas dalība prestižajā kultūras forumā pārkāpj Eiropas Savienības sankcijas.

Degvielas cenu regulēšanai, iespējams, būs jāmeklē jauni risinājumi. Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien asi kritizēts Zaļo un Zemnieku savienības vadītās Ekonomikas ministrijas izstrādātais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts. Tā mērķis ir mazināt straujo degvielas cenu kāpumu, paredzot, ka gadījumā, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3 % pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100 % likmi.

Nozare un vairums komisijas deputātu gan iebilst pret ieceri, sakot, ka valstij nav pierādījumu par degvielas tirgotāju negodprātību un ka izmaiņas praksē varētu kropļot konkurenci, nevis samazināt degvielas cenas iedzīvotājiem.

Pie ārsta un uz izmeklējumiem nosūtījumi tagad būs tikai elektroniskā formātā. 

Aicina atsākt diskusijas par skolēnu slodzes mazināšanu - rosina saīsināt vasaras brīvlaiku un uzdot mazāk mājasdarbu.

Militārais konflikts Hormuza šaurumā ietekmē arī minerālmēslojumu tirgu. To izjūt Latvijas lauksaimnieki.

Uz kruīza kuģa Atlantijas okeānā plosās nāvējošais hantavīruss.

Sabiedrībā atkal aktualizējies jautājums par to, vai mācību gads Latvijā nav pārāk īss. Ja tas būtu garāks, skolēnu slodze mācību gada laikā varētu būt mazāka un skolotāji varbūt uzdotu mazāk mājasdarbu. Gan par garāku mācību gadu, gan atbrīvošanos no mājasdarbiem iesniegta kārtējā iniciatīva vietnē „Manabalss.lv”.  Iniciatīvā prasīts vismaz līdz astoņām 8 nedēļām saīsināt vasaras brīvlaiku, kā arī atteikties no mājasdarbiem vai vismaz samazināt to skaitu. Ja izdosies savākt vismaz desmit tūkstošus vēlētāju parakstu, tad to iesniegs izskatīšanai Saeimā.

Iniciatīvas iesniedzēja Līga Homka norāda, ka Latvijas skolēniem ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem. Tas ilgst trīs mēnešus, kamēr Eiropā vidēji skolēni brīvlaiku var baudīt vien desmit nedēļas. Jau pirms desmit gadiem toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no Jaunās Vienotības teica, ka mācību gads jāpagarina. Viņa pēctece Anita Muižniece solīja izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā. Ik pa laikam garāku mācību gadu prasījuši arī sabiedrības pārstāvji. Pirms trim gadiem līdzīgu iniciatīvu bija iesniedzis divu bērnu tēvs ikšķilnieks Juris Ansons. Viņš novērojis, ka jau maijā mācību intensitāte skolās apsīkst.

Paši jaunieši lielākoties neatbalsta ieceri par īsāku brīvlaiku.

LMT, "Tet" un Latvijas Valsts mežu veiktie vēlēšanu IT sistēmu uzlabošanas darbi izmaksāšot 580 000 eiro. Tas ir lētāk, nekā līdz šim plānots.

Armēnija gatavojas uzņemt vairāk nekā 40 Eiropas valstu līderus. Tur norisināsies Eiropas Politiskās kopienas samits.

Uzlabojoties laikapstākļiem, arvien vairāk pieaug ne vien nelegālo robežšķērsotāju skaits uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, bet arī migrantu pārvadātāju skaits.

Vairāk nekā 15 tūkstošiem jauniešu šovasar būs iespēja piedalīties skolēnu vasaras nodarbinātībā, strādājot visdažādākajos uzņēmumos un profesijās.

Latvijas jauniešu hokeja izlase Trenčīnā gatava izcīnīt pirmās pasaules čempionāta medaļas valsts vēsturē.

Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – devušies vizītē uz ASV.

Sociālais uzņēmums "Hospiss māja" Rīgā atklājis hospisa aprūpes dienas centru.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību Latvijā vērtēs, vai normatīvi nav stingrāki nekā prasa Eiropas Savienība.

24,5 miljoni eiro - tik lielu papildus finansējumu prasa sabiedriskā transporta pārvadātāji, lai segtu zaudējumus, kas radušies pandēmijas, karu un degvielas cenu kāpuma dēļ.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību Latvijā plāno meklēt gadījumus, kad ar regulējumu pārspīlējam vairāk, nekā to prasa Eiropas Savienība. Šādu rīku šobrīd testē Mākslīgā intelekta centrs kopā ar birokrātijas mazināšanas rīcības grupu. Pirmie dati varētu būt jau tuvākā mēneša laikā. Plašāk par šo projektu šodien, 29. aprīlī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputātus informēja rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš.

Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodos valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas Valsts meži". Tā šodien, 28. aprīlī, lēmusi valdība krīzes vadības sēdē. Šāds solis sperts pēc līguma izbeigšanas ar līdzšinējo izstrādātāju. Tas arī nozīmē, ka rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būtu jābūt arī elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.

Līdzšinējais vēlēšanu platformas izstrādātājs bija uzņēmums “RIX Technologies”, taču Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izbeidza ar to līgumu, jo uzņēmums nav spējis pilnībā veikt šo uzdevumu. Tāpat konstatēti reputācijas riski.

Atgādinā, ka patlaban notiek Eiropas Prokuratūras izmeklēšana par valsts pārvaldes informācijas tehnoloģiju iepirkumiem, kas aizēnojusi arī gatavošanos Saeimas vēlēšanām. Tāpēc jau pusgadu pirms tām tika pieņemts lēmums balsis 15. Saeimas vēlēšanās skaitīt manuāli jeb ar rokām.

VARAM norāda, ka šāds risinājums – nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, “Tet” un “Latvijas valsts mežiem” – palīdzēs mazināt riskus un stiprināt uzticēšanos vēlēšanu procesam. Šie uzņēmumi izvēlēti, jo to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tie jau ir īstenojuši nozīmīgus informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus gan Latvijā, gan ārpus tās. Tāpat uzņēmumos darbojas augsti kvalificēti speciālisti, tostarp speciālisti ar atbilstošiem drošības sertifikātiem, kas ir kritiski nepieciešami vēlēšanu sistēmas izstrādē.