Pēcpusdiena

Galvaspilsētas vadība šodien, 21. septembrī, paziņoja, ka, līdz sāks remontēt brūkošo Vanšu tiltu, tiks izbūvēts pagaidu tilts. Vienlaikus nolemts, ka būvdarbu laikā satiksme pār Vanšu tiltu tomēr notiks. Pagaidu tilts izmaksās līdz 20 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kopā ar Vanšu tilta pārbūvi izmaksas sasniegs līdz pat aptuveni 90 miljoniem eiro.

Teju 600 metrus garais Vanšu tilts ar divām joslām katrā virzienā ir viens no Rīgas svarīgākajiem tiltiem. Pēc pašvaldības datiem, to darbadienās šķērso līdz pat 60000 transportlīdzekļu. Papildus tam pa to brauc arī daudzi simti "Rīgas satiksmes" autobusu un trolejbusu, kas ikdienā pārvadā vairāk nekā 20000 pasažieru. Kamēr tiltu remontēs, satiksme notiks arī pa iecerēto pagaidu tiltu ar vienu joslu katrā virzienā. Pa to varēs braukt sabiedriskais, operatīvais un privātais transports. Tās būs pieejamas arī gājējiem un velobraucējiem. Tā teica domes vadība. Kur pagaidu tilts atradīsies, pagaidām nav zināms.

Uz Vanšu tilta remonta laiku satiksme notiks arī pa pagaidu tiltu.

Par siltumu Rīgā šajā sezonā varētu nākties maksāt par 20-30% vairāk.

Šīs Saeimas sasaukums varētu nepagūt mainīt deputātu kompensāciju sistēmu.

Nacionālās hokeja līgas klubi iesākuši savas treniņnometnes pirms jaunās sezonas un par vietu zem saules cīnās arī daudzi latviešu hokejisti

Valsts prezidents: Latvija un Eiropa gatavojas sarežģītam rudenim un ziemai, jo Krievija turpina izvērst agresiju, un ir "ļoti iespējama tālāka eskalācija", tostarp arī Latvijā.

Karavīri kaujas ekipējumā, militārā tehnika un kontrolpunkti un arī šāvienu trokšņi – to visu šajās dienās daudzviet Latvijā var redzēt un dzirdēt biežāk nekā ierasts. Iemesls ir visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs”, kas no 2. septembra līdz 8. oktobrim notiek visā Latvijā.

Krievijas Federācijā no šodienas līdz pat svētdienai notiek Valsts domes vēlēšanas, ko eksperti dēvē par iestudētām un ļoti paredzamām.

Zvērināto pratināšana liecina, ka Maltas prokurori pārsūdzēs aizdomās par Karuanas slepkavību vainotā uzņēmēja attaisnošanu.

Latvijai nevēlamo personu sarakstu papildinājuši divi Krievijas pilsoņi, kas saistīti ar sportu.

Latvija un Eiropa gatavojas sarežģītam rudenim un ziemai, jo Krievija turpina izvērst agresiju, un ir "ļoti iespējama tālāka eskalācija", tostarp arī Latvijā. To ierakstā sociālajos medijos uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Patlaban viņš uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Rinkēvičs ierakstā atsaucas uz publiskajā telpā redzamajiem pretrunīgajiem viedokļiem par drošības situācijas pasliktināšanos NATO un Eiropas austrumu flangā.

Situācija pasaulē, Eiropā un Baltijas reģionā ir saspringta - pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju akti pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem, un tas ir novērojams arī Latvijā. Tā uzsver Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, kurai pievienojas arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

--

Arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (no Apvienotā saraksta) vēlāk publicētā paziņojumā norāda, ka redz sabiedrības uztraukumu par starptautiskajām ziņām, tomēr viņš mierina, ka panikai neesot pamata, drošības situācija tiek vērtēta nopietni.

--

Valsts augstāko amatpersonu teikto vērtē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Krievijas graudu tranzītam jau tuvāko trīs nedēļu laikā varētu piemērot par 300 % lielāku dzelzceļa infrastruktūras maksu. Saeima atbalstījusi valdības sagatavotos likuma grozījumus, kas ļauj šo maksu pārskatīt paātrināti. Par konkrēto palielinājumu gan vēl būs jālemj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Tikmēr koalīcijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, vai ar šādu sadārdzinājumu pietiks. Nacionālā apvienība prasa pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu tranzītu, bet pārējie partneri norāda uz tiesvedību un budžeta zaudējumu riskiem.

--

Tikmēr Jēkabpils apkārtnes lauksaimnieki, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, ar vairākiem desmitiem traktoru un kravas auto šodien devās kopīgā braucienā līdz Krustpils dzelzceļa stacijai. Protestētāji aicina politiķus rīkoties un aizliegt šo graudu pārvadājumu plūsmu caur Latvijas infrastruktūru - dzelzceļu un ostām. Zemnieki sola protestus arī turpināt, ja situācija nemainīsies.

Saeima vērtē gan liegumu caur Latviju vest Krievijas un Baltkrievijas graudus, gan tranzīta nodevas palielināšanu.

Zemnieku Krustpilī protestē pret Krievijas graudu tranzītu.

Ukrainas prezidents parakstījis likumprojektu par zvanu centru krāpnieku darbības kriminalizēšanu.

Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests uzsāk kampaņu Pārmaiņas sākas kopā, aicinot laikus pamanīt bērnus un jauniešus, kuri nonākuši grūtībās, un nepalikt vienaldzīgiem.

VEF basketbolisti aizvadījuši otro maču Čempionu līgas atlasē.

Šodien visā Latvijā streiko reģionālie pasažieru pārvadātāji. Autoostās valda neierasts klusums, jo atcelti gandrīz trīs tūkstoši reģionālo reisu.

Saeima veidos alternatīvu likumprojektu, kas dos Valsts kontrolei tiesības pārbaudīt parlamenta tēriņus.

ASV pirmo reizi ir atzinušas, ka kara pret Irānu dēļ valstij ir būtiski samazinājušies ieroču krājumi.

Kanādai ir jākļūst par pirmo Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti – tādu priekšlikumu izteica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kura Eiropas Parlamentā.

Latvijas vīriešu volejbola izlase pret Turciju aizvadīs noslēdzošo grupu turnīra spēli. Uzvaras gadījumā latvieši iekļūs izslēgšanas turnīrā.

Pasažieru pārvadātāju protests šodien, 16. septembrī, jūtams arī Rīgas autoostā, kur daļu pasažieru nepatīkami pārsteidza atceltie autobusu reisi. Nozares asociācijas rīkotajā protestā piedalās astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3000 reģionālo autobusu reisu. Ar šo akciju pārvadātāji kārtējo reizi pieprasa valstij rast risinājumu ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt pārvadājumiem nepieciešamo papildu finansējumu saistībā ar degvielas izmaksu kāpumu.

Pēc augustā aizvadītās postošs vētras Satiksmes ministrija izstrādā plānu, lai prioritārā sakaru sistēma darbotos neatkarīgi no elektroenerģijas pārrāvumiem.

Saeimas komisija atbalsta pieejas maiņu mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajos medijos.

Latvijas vīriešu volejbola izlasei svarīga spēle ar Šveici.

Vai sabiedriskajam medijam apkarot dezinformāciju proaktīvi vai tikai reaģējot uz konkrētām situācijām? Kā pildīt Satversmes tiesas spriedumā pausto, ka gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt sabiedrības aizsardzību pret propagandu un dezinformāciju, var raidīt mazākumtautību, tostarp krievu valodā. Par to sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 

Šopavasar Satversmes tiesa lēma, ka sabiedriskajam medijam nav jāveido saturs pašpietiekamās mazākumtautību valodās. Būtība runa ir par krievu valodu. Tomēr tiesa pieļāva izņēmumus. Tāpēc Saeima šobrīd lemj par izmaiņām likumā, kas regulē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu. Jau otrajā lasījumā deputāti tajā ietvēra tiesības sabiedriskajam medijam, ievērojot samērīguma principu, veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus pašpietiekamās mazākumtautību valodās, ja valsts drošības risku mazināšanai jāinformē pēc iespējas plašāka sabiedrība. Likuma izmaiņas paredz, ka krievu valoda pieļaujama ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī, kā arī, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot konkrētu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka šāda likuma norma liedz sabiedriskajam medijam proaktīvi novērst dezinformācijas kaitējumu, bet tikai reaģēt, kad dezinformācija jau izskanējusi.