Pēcpusdiena

Valsts prezidents uzticēs Andrim Kulbergam veidot arī jauno valdību.

500 līdz 700 darbinieku no lidsabiedrības bāzēm Rīgā, Viļņā un Tallinā varētu atlaist nacionālā lidsabiedrības "airBaltic" jaunā biznesa plāna īstenošanas rezultātā.

Nākotnē valsts aizsardzības dienestam varēs brīvprātīgi pieteikties jau no 17 gadu vecuma.

Atbildīgā Saeimas komisija skatīja Rēzeknes koncertzāles "Gors" likumprojektu pirms galīgā lasījuma.

75% ukraiņu uzskata par pieņemamu runāt ar Krieviju par kara izbeigšanu, liecina jaunākā Starptautiskā Kijivas socioloģijas institūta aptauja.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī nākamās valdības veidošanu uzticēs līdzšinējam premjeram Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41 deputāta vietu. Prezidents cer, ka valdību izdosies izveidot līdz valsts svētkiem novembrī, taču konkrētu termiņu nenosaka. Pats Kulbergs to vēlas izdarīt iespējami ātri. Savukārt politologi par ticamāko uzskata sadarbību ar pašreizējiem partneriem – Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, taču paredz diskusijas par ietekmes un atbildības sadali. 

Pēc konsultācijām ar visiem sešiem 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vienojies ar Andri Kulbergu no “Apvienotā saraksta”, ka viņš sāks nākamās valdības veidošanu. Priekšā sarunas par koalīcijas sastāvu, atbildības sadali un darāmajiem darbiem.

Rinkēvičs norāda, ka partijas respektē vēlēšanu rezultātus un lielākoties atbalsta Kulberga uzņemšanos veidot valdību.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sācis sarunas ar 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.

Pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām – dažas valsts naudu zaudēs, bet citas saņems vairāk.

Vairāk nekā 700 vēlētāju, kas bija nodevuši savu balsi glabāšanā, vēlēšanu dienā savu viedokli mainīja. Vai šī kārtība būtu jāpārskata?

Kopš oktobra sākuma Krievija veikusi sešus mērķtiecīgus triecienus pa tiltiem pār Dņipru Kijivā.

Latvijas futbola izlase šovakar noslēgs gandrīz divu nedēļu garo izlašu logu un aizvadīs UEFA Nāciju līgas spēli pret Kipras izlasi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēsta, ka provizoriski deviņas politiskās organizācijas, par kurām nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, nākamgad no valsts budžeta kopumā saņems aptuveni 6,2 miljonus eiro.

Jaunā Saeima ir ievēlēta un mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām – dažas valsts naudu zaudēs, bet citas saņems lielāku finansējumu. Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, rekordfinansējumu nākamajos gados saņems "Apvienotais saraksts", bet bez valsts finansējums paliks tie politiskie spēki, kuri nav pārvarējuši 2 % barjeru.

Valsts naudu politiskajām partijām piešķir uz četriem gadiem un partijas šo naudu drīkst tērēt biroja un darbinieku uzturēšanai, semināriem un politiskajai aģitācijai.

"Apvienotais saraksts" (AS) pēc uzvaras vēlēšanās varēs saņemt maksimāli pieļaujamo finansējumu no valsts budžeta. Partijai no valsts ik gadu pienāktos vismaz divi miljoni eiro, bet, tā kā valsts budžeta nauda gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas, līdz ar to nauda šim sarakstam nākamgad būtu 1,3 miljoni eiro.

"Latvija pirmajā vietā" varētu saņemt vairāk nekā 900 tūkstošus eiro, "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši" – 850 tūkstošus, Nacionālā apvienība – vismaz 690 tūkstošus eiro un vairāk nekā pusmiljonu – „Progresīvie”- un "Jaunā Vienotība".

Vismaz 200 tūkstošus eiro valsts naudas nākamgad saņems arī viena no jaunpienācējām – "Mēs mainām noteikumus".

Politologi par priekšvēlēšanu laiku: Solījumu daudz, risinājumu trūkst – vēlētājiem būs jāizšķiras par pamatvērtībām.

Vismazākā aktivitāte Latgalē 15. Saeimas vēlēšanu balss nodošanai glabāšanā ir Augšdaugavas novadā.

"Skonto" stadionā notiek UEFA Nāciju C līgas spēle futbolā vīriešiem, kurā tiekas Latvija un Melnkalne

Daudz debašu un solījumu, bet krietni mazāk skaidru atbilžu, kā tos īstenot. Tā aizvadīto priekšvēlēšanu kampaņu vērtē Latvijas Radio uzrunātie politologi. Vēlētājiem šoreiz bijušas plašas iespējas salīdzināt kandidātus un viņu ieceres, taču diskusijās atklājušās arī pretrunas partiju nostājās un konkrētu risinājumu trūkums. Tāpēc, viņu ieskatā, šajās vēlēšanās īpaši svarīga būs izšķiršanās par pamatvērtībām. Jau rīt vēlēsim 15. Saeimu, bet šodien sācies aģitācijas klusuma periods.

15. Saeimas vēlēšanās savu balsi līdz šim nodevuši 7,44% vēlētāju. Šodien, 1. oktobrī, rīta pusē vēlētāji varēja nodot balsi glabāšanā vēlēšanu iecirkņos visā Latvijā. Lielākā aktivitāte pirmajās četrās vēlēšanu dienās pagaidām ir Vidzemes reģionā. Iecirkņos sastaptie vēlētāji atzīst, ka pārdomām velta arī ilgāku laiku un daļa izvēli izdara tikai balsošanas brīdī. Savukārt kā būtiskāko prioritāti politikā turpmākajos četros gados iedzīvotāji izceļ valsts drošību. 

Saeimas vēlēšanās savu balsi līdz šim nodevuši vairāk nekā 116 tūkstoši jeb 7,44% no visiem balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Šobrīd visaktīvāk balso Vidzemes un Rīgas apgabalos, kur savu balsi nodevuši ap 8% balsstiesīgo. Teikas apkaimē Vidzemes izpilddirekcijas vēlēšanu iecirknī un Rīgas 1. ģimnāzijas iecirknī arī šodien rīta stundās cilvēki devās nobalsot, bet abos iecirkņos darbinieki novērojuši, ka lielāka aktivitāte gan bijusi trešdien, kad iecirkņi darbojās pēcpusdienā.

Savu izvēli Saeimas vēlēšanās jau izdarījuši vairāk nekā 7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju - cilvēki aktīvi izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā.

Militārajā bāzē Lielvārdē iepazīstina ar Latvijas un sabiedroto gaisa un pretgaisa aizsardzības spējām.

Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus.

Krievijas uzbrukumu rezultātā Kijivā bija izziņoti šoruden pirmie elektrības atslēgumi.

Latvijas Sabiedriskajā medijā saturs krievu valodā varēs būt tikai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā vai mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju. Tā šodien nolēma Saeima.

Krievā valodā Latvijas sabiedriskajā medijā no 1.janvāra ikdienā vairs saturs nebūs jāveido. Tā nolēmusi Saeima. Ja precīzāk – likums vairs neliks sabiedriskajam medijam radīt saturu mazākumtautību valodās. Tiesa, veidot saturu mazākumtautību valodās būs ļauts, taču krievu valodā, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma Latvijā atzīta par pašpietiekamu, saturu varēs veidot tikai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai lai atspēkotu maldīgu, nepatiesu, demokrātiju un Latvijas valsti apdraudošu informāciju.

Izmaiņas likumā pieņemtas pēc Satversmes tiesas lemtā, ka Sabiedriskajam medijam nedrīkst būt pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās.

Skaidro Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile.

Priekšvēlēšanu aģitācijā KNAB līdz šim būtiskus pārkāpumus nav konstatējis.

SAB: Krievija paaugstina likmes, diemžēl nevar izslēgt arī civiliedzīvotāju upurus.

Latvijā varēs izvietot kodolieročus, ja par to kolektīvi lems NATO un būs tāda nepieciešamība, šodien sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Saeimas komisiju kopsēdē spriež par veselības aprūpes finansējuma prioritātēm 2027. gada budžetā.

Daugavpilī noslēgts vairāk nekā septiņus miljonus eiro vērts līgums par Vienības tilta pārbūvi.