Satversmes aizsardzības birojs: Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumiem.

Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda uz trakumsērgas izplatības risku pieaugumu Eiropā.

Klimata un enerģētikas ministrijai nebūtu jābūt atsevišķai struktūrai, uzskata nesen apstiprinātās valdības finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta.

Valmieras novadā, netālu no Matīšiem, atklāts viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā – „Sunly” enerģijas parks.

Pēc masveida kautiņa Kūrorta svētkos Jomas ielā Jūrmalas dome nesaskata pamatu papildu drošības pasākumiem.

Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs pakāpeniski pārtaps par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Sākti projekta pirmā posma – „Himalaju” sadaļas – būvdarbi.

Seksuālā vardarbībā pret pacientēm apsūdzētajam imunologam Ņikiforenko – 13 gadi cietumā.

Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas.

Dienu pēc spēcīgajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai iepriekš nepieteiktā vizītē Kijivā ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

Ministru prezidents darbā ar pašvaldībām izvirza trīs prioritātes: sakārtot finanšu izlīdzināšanas modeli, atbalstīt Latvijas austrumu pierobežu un mazināt birokrātisko slogu.

Nevalstiskās organizācijas bez bažām varēs turpināt ziedot Ukrainai bruņojumu.

Biedrībām un nodibinājumiem, arī sabiedriska labuma organizācijām, neatkarīgi no to mērķiem vai darbības jomām, deputāti vēlās atļaut ziedot mantu un finanšu līdzekļus Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Atbildīga komisija šodien, 3. jūnijā, skatīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredz, ka organizācijas, kuras kopš kara sākuma atbalstījušas Ukrainu ar bruņojuma iegādi, lai gan to darbības mērķi to neparedz, nevarēs saņemt sodu vai zaudēt statusu šāda atbalsta dēļ. Līdz šim šādu organizāciju gada pārskati tikuši apstiprināt, taču Valsts ieņēmumu dienestam bija jautājumi par to darbības atbilstību likumam.

Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas, lai šādi uzlabotu militāro mobilitāti mūsu reģionā. Tāpat tā iesaka īpaši risināt pierobežas reģionu drošības, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šādi ieteikumi ir iekļauti šodien publicētajās Eiropas Komisijas pavasara rekomendācijās.

Kara laika uzdevumi miera laikā. Nacionālajos bruņotajos spēkos sākts plašāks transformācijas process, lai pielāgotu armiju un valsts aizsardzības spēju mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Atskaitoties par Latvijas valsts mežu revīziju, Valsts kontrole Saeimas komisijai īpašu uzmanību vērš uz kapitālsabiedrības pārvaldības problēmām.

Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu.

Sperts kārtējais solis Latvijas slimnīcu tīkla reformas plāna virzībā – noslēgusies sabiedriskā apspriešana, visām ieinteresētajām pusēm par to izsakoties.

3x3 vīriešu basketbola izlase sāk dalību Pasaules kausā.

Kaut skolas joprojām signalizē par izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu, daudzgadu budžeta plāns paredz nākamajā gadā samazināt finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Vai ir cerības, ka šis plāns tomēr varētu nepiepildīties un finansējums paliks vismaz šā gada līmenī?

Pēdējos divos gados valsts gan digitālu, gan drukātu mācību līdzekļu iegādei atvēlēja 35 eiro uz vienu skolēnu. Taču prognoze nākamā gada budžetam liecina, ka finansējumu samazinās līdz 28 eiro vienam skolēnam. Skolu direktoru viedoklis par līdzšinējā finansējuma pietiekamību ir atšķirīgs, taču viņi ir vienoti uzskatā, ka mācību līdzekļu iegādei atvēlētā summa nedrīkst samazināties.

Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, kas tikai nesen stājusies izglītības un zinātnes ministres amatā, jautāta par iespējamo finansējuma samazinājumu mācību līdzekļiem norāda, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav sākts. Tomēr ministre sola, sākot veidot budžeta projekta pievērst uzmanību finansējumam, kas paredzēts mācību līdzekļiem.

Latvijā vizītē ieradusies Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar politisko opozīciju.

Ja neaiziesi pats, mēs tevi atlaidīsim. Šādi varētu raksturot Ungārijas premjera Pētera Maģara vēstījumu pašreizējam valsts prezidentam Tamāšam Šujokam.

Atklāj drošuma nedēļu "Droša vasara bērniem".

Pēc vairāk nekā 40 gadiem Rīgā atklāj jaunu tramvaja līnijas posmu un mobilitātes punktu "Ķengarags".

Svētdien Jēkabpilī bija ieklīdis lācis, šodien viņš veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas.

Pēdējā laika Baltijas valstīs, kā arī citur NATO austrumu pierobežā notikušo dronu ielidošanas gadījumu sakarā reģiona valstīm ir svarīgi sadarboties ar Kijivu. To šodien, 1. jūnijā vizītē Lietuvas galvaspilsētā uzsvēra Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. Visticamāk, līdzīgu vēsti no viņas dzirdēsim arī šovakar Rīgā. Viņai paredzēta tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu no „Apvienotā saraksta”.

Jaunais premjers Andris Kulbergs solījis vadīt valdību citādi, runāt skaidru valodu ar sabiedrību un mazināt plaisu starp koalīciju un opozīciju.

Mainoties Ministru kabineta sastāvam, mainās arī ministru biroji – daļa no jauno ministru padomniekiem un parlamentāriem sekretāriem jau ir zināma, bet daudzās ministrijās darbs pie biroju sastāva veidošanas aktīvi turpinās.

Vēja izgāzti koki sabojājuši Līgatnes dabas taku lapsu voljēru, no kura trīs dzīvnieki izmukuši brīvībā.

Eksperte: NATO jāizstrādā vienota rīcības stratēģija dronu apdraudējuma gadījumos.

Kara gadījumā NATO spēkus Baltijā vadīs Vācijas un Nīderlandes kopīgais štābs – par to ir paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Būtisks solis dzelzceļa projekta „Rail Baltica” attīstībā – Rīgas Centrālajā stacijā sākta ēkas elektroapgādes sistēmas aktivizēšana. Tātad pieslēdz ventilāciju, kondicionēšanu un citas būtiskas sistēmas. Teju 140 miljonus eiro vērto stacijas dienvidu pusi paredz pabeigt līdz gada beigām, tomēr pasažieriem jaunā stacijas daļa nebūs pieejama vēl ilgu laiku. 

--

Par Rail Baltica projektu vēl noteikti būs vētrainas diskusijas arī politiķiem. Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle jau paziņojis, ka jaunajai valdībai ir jāpieņem lēmums par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pabeigšanu vēlākais līdz 2035. gadam. Viņš norāda, ka būtiskākais lēmums, kas jāpieņem patlaban, ir par projekta finansējumu un realizāciju saprātīgā termiņā. "