Ministri spriež par priekšlikumiem dronu raisītā kaitējuma kompensēšanas mehānismam.

Ukrainā ražotā raķete „Flamingo” veikusi sekmīgu uzbrukumu Krievijas militārajai rūpnīcai Čeboksaros. Šis ir sākums ukraiņu vietējā ražojuma raķešu plašākai pielietošanai. 

Eiropas Savienībā stājas spēkā migrācijas pakts, bet daudzas valstis vēl nav ieviesušas prasības vietējos likumos.

Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona tehnisko stāvokli un būves drošumu, ir nolēmis no aizliegt paviljona turpmāku ekspluatāciju.

Stingrāka migrācijas kontrole, plašāka trešo valstu pilsoņu uzraudzība un jaunas prasības integrācijai. Šobrīd Saeima galīgajā lasījumā lemj par jaunu Imigrācijas likumu.

Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ slēgts Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljons. Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par paviljona ekspluatācijas aizliegumu pieņēmis šodien, 11. jūnija, jo jumta nesošajās konstrukcijās uzieti būtiski korozijas bojājumi, plaisas un deformācijas, kas samazina šo konstrukciju nestspēju. Turklāt bojājumi konstatēti atkārtoti. "Rīgas nami" patlaban meklējot iespēju paviljona pārdevējiem nodrošināt tirdzniecības vietas citviet. Savukārt Rīgas mērs uzdevis steidzami izvērtēt arī "Rīgas namu" vadības atbildību.

Valdībai būs jāmeklē jauni veidi budžeta izdevumu mazināšanai.

Vai jaunās izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones no Nacionālās Apvienības varā ir gādāt, lai nākamajā gadā nesaruktu valsts finansējums mācību līdzekļiem un izdotos iecerētā skolotāju algu celšana?

Biržā nonācis valstij piederošs uzņēmums - Iedzīvotāji var sākt pieteikties uz valsts autoceļu un infrastruktūras uzturētāja „LAU Infra grupa" akcijām.

Latvijā konstatē aizliegtus ģenētiski modificētu tomātu stādus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja Valsts sporta fonda likumprojektu, kas paredz izveidot jaunu nozares finansēšanas instrumentu.

Pieaugošie aizsardzības izdevumi, jau uzņemtās saistības un ierobežotās iespējas palielināt ieņēmumus liek arvien skaļāk runāt par mūsu valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Kur meklēt ietaupījumus un cik reāli tas ir? Par to šodien, 10. jūnijā, sprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Finanšu ministrija uzsver, ka vieglākie ietaupījumi jau lielā mērā ir atrasti, tāpēc turpmāk būs jālemj par plašākām politikas prioritātēm. Savukārt nozaru pārstāvji aicina valdību rīkoties izlēmīgāk un noteikt konkrētus mērķus izdevumu samazināšanai.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) Tallinā piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 līderu sanāksmē, tur ieradies arī Ukrainas prezindets Volodimirs Zelenskis ar kundzi.

Koalīcijas partijas vienojušās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām.

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt – šādas izvēles priekšā, pēc pētnieku domām, šobrīd atrodas Latvijas pensiju sistēma. 

Saeimā piesardzīga attieksme pret Tiesībsardzes ieteikumu likvidēt bāriņtiesas.

Saeimā vērtē e-cigarešu depozīta sistēmas ieveišanai nepieciešamos likuma grozījumus.

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt. Pēc ekspertu domām šo trīs izvēļu priekšā ir Latvijas pensiju sistēma. Rīgas Biznesa skolas Baltijas finanšu centra pētījumā secināts, ka tuvākajos gados pieņemtie lēmumi noteiks, cik lielas pensijas saņems nākamās paaudzes. Pētnieki gan brīdina, ka bez pārmaiņām pensijas nākotnē kļūs arvien mazākas attiecībā pret darbā gūto atalgojumu, bet pensiju uzkrājumu sistēmas vājināšana var pasliktināt iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās. Pētījums šodien, 9. jūnijā, prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Latvijas pensiju sistēmas pamatā ir pensiju pirmais un otrais līmenis, kas kopā veido iemaksas aptuveni 20 % apmērā no ienākumiem. Tam papildu ir pensiju trešais līmenis, kurā iedzīvotāji pēc savas izvēles var veikt iemaksas, lai palielinātu savu pensijas apjomu.

Baltijas Finanšu centra pētījums liecina, ka, lai arī Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli ilgtspējīga, tā daudziem senioriem nenodrošina pietiekamus ienākumus. Baltijas Finanšu centra vecākais pētnieks, ekonomists Edgars Voļskis sēdē uzsvēra, ka Latvijas pensiju sistēma jau pirms 30 gadiem veidota tā, lai spētu darboties gan samazinoties iedzīvotājiem, gan novecojot sabiedrībai. Viņaprāt, galvenais jautājums nav par to, vai pensijas nākotnē būs, bet gan par to apmēru, tāpēc būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju papildu uzkrājumiem.

Latvijā ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka no 6. jūnija līdz vēlēšanu dienai – 3. oktobrim – partijām, kandidātiem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem aģitācijas veicējiem jāievēro virkne noteikumu un ierobežojumu, ko nosaka likums. Šajā laikā politiskie spēki aģitācijai drīkstēs tērēt noteiktas naudas summas, tiem būs jāatklāj mākslīgā intelekta izmantošana politiskajā reklāmā, jāatturas arī no vēlētāju maldināšanas ar dziļviltojumiem un jāievēro virkne citu ierobežojumu.

Priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkura politisko partiju vai deputātu kandidātu reklamēšana, kas tieši vai netieši mudina vēlētājus balsot “par” vai “pret” kādu politisko spēku. Šādam saturam ir jābūt skaidri marķētam kā politiskai reklāmai un jānorāda, kas to apmaksājis.

Savukārt slēpta jeb maskēta priekšvēlēšanu aģitācija, kad politisku reklāmu pasniedz kā neitrālu informāciju, ir aizliegta.

Mediju ziņās publicēti fakti nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tikmēr tādās platformās kā “Facebook”, “Instagram” un “TikTok” kopš pērnā gada apmaksātas politiskās reklāmas Eiropas Savienībā vairs nav atļautas.

Priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts valodas centrs.

Ņemot vērā arvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma uzsver, ka sabiedrība jāinformē, ja tas izmantots apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā un ka prasība attiecas uz visiem politiskās reklāmas materiāliem.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ikgadējā pilnvarnieku sanāksme.

Vairāki mediji ziņo par ASV plāniem samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā.

"Delna" prezentē pētījumu par interešu pārstāvības atklātību pašvaldībās.

Nedēļas nogalē Ķegumā dunēs motociklu rūkoņa, jo "Zelta zirga" trasē jau sapulcējušies pasaules labākie motokrosa braucēji.

Tikai divas no Latvijas pašvaldībām šobrīd jau ieviesušas sistēmu, kas ļauj sabiedrībai redzēt, kas nodarbojas ar kādu grupu interešu lobēšanu. Un tikai sešās ir alternatīvie risinājumi, lai publicētu informāciju par lobētājiem. Jaunajā sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā secināts, ka lielākajā daļā pašvaldību nav ne šādas sistēmas, ne kādas alternatīvas, kaut arī interešu pārstāvība ir joma ar augstiem korupcijas riskiem. 

Pēc diviem gadiem Latvijā jāsāk darboties jaunai interešu pārstāvības jeb lobēšanas sistēmai. To nosaka Interešu pārstāvības atklātības likums – kas paredz, ka valstī tiks izveidots lobistu reģistrs. Pienākums reģistrēties tajā būs interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku darbību. Tajā būs jāiekļauj arī dati par to, kura labā notiek lobēšana. Savukārt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā varas pārstāvjiem būs jāfiksē – kad, par ko un ar ko notikusi tikšanās. Šie dati būs publiski pieejami bez maksas. Bet šobrīd interešu pārstāvība pašvaldībās, valsts mērogā, darbojās nesistemātiski. Lielākajā daļā no 42 Latvijas pašvaldībām nav sistēmas, kas ļautu sabiedrībai sekot līdzi šim procesam. Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs stāsta, ka tādas sistēmas ir tikai divās – Rīgā un Smiltenē.

Pēdēja gada laikā Krievija aktualizējusi plānus izvērst juridisko karadarbību pret Rietumiem. Šī ir centrāla atziņa šodien, 4. jūnijā, publicētajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojumā, kas brīdina par Krievijas nodomiem izmantot likumus un citus juridiskus mehānismus, lai izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm. 

Valstis var izmantot dažādus paņēmienus, lai panāktu savus stratēģiskos vai militāros mērķus. Visbiežāk runājām par militāro karadarbību, jeb vienkārši – karu. Fizisko vardarbību ar ieročiem, iebrukumu. Bet pēdējā laikā, jau pirms Krievijas pilnā mēroga agresijas pret Ukrainu, sākām daudz runāt par hibrīdkaru. Kas ietver gan dezinformācijas tīklus un vēstījumus, gan provokatīvo politisko darbību, gan dronu incidentus šogad. Tas noārda robežu starp kara laiku un miera laiku, veidojot šo pelēko zonu – kas nav ne karš, ne miers, bet pastāvīga spriedze. Mērķis ir ietekmēt, iebiedēt. Viens no šādas ietekmes elementiem ir juridiskā karadarbība.

Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Ivaskis stāsta, ka tie ir juridiskie mehānismi, kurus var izmantot, ar kuriem var manipulēt, lai panāktu savus mērķus. Kā piemēru viņš min Krievijas vēršanos pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.