2025. gada aprīlī ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrijai tika piešķirta nauda, lai veicinātu uzņēmēju iesaisti Čerņihivas apgabala Ukrainā atjaunošanā. Finansējums bija paredzēts dažādiem rekonstrukcijas projektiem, ko īstenotu Latvijas uzņēmēji. Ekonomikas ministrija no piešķirtās naudas iztērējusi vien nelielu daļu, jo neveiksmīgi beidzies apkures katlu iepirkums.

 tieši šādu summu pērn aprīlī valdība nolēma piešķirt Ekonomikas ministrijai. Mērķis – turpināt veicināt Latvijas uzņēmēju iesaisti rekonstrukcijas projektu īstenošanā Čerņihivas apgabalā. Lai labiekārtotu dzīvojamās mājas Čerņihivas apgabalā, bija plānota mēbeļu piegāde, savukārt apgabala izglītības iestādēm – apkures katlu piegāde. Abu pasākumu īstenošanai tika rīkoti atklāti konkursi.

Mēbeļu piegādes konkurss beidzās ar pozitīvu rezultātu un divi Latvijas uzņēmumi – SIA „Sentios” un SIA „J.E.F” izgatavoja dīvānus, gultas un citas mēbeles, kas tika piegādātas Čerņihivas apgabalam. Taču ar apkures katlu iepirkumu nevedās.

Paralēli no Ukrainas vēstniecības saņemta ziņa, ka Ukrainai ļoti nepieciešami ģeneratori. To piegādē Latvijas pusei jau ir laba pieredze un uzņēmēji ir gatavi tos saražot. Šodien, 24. februārī, valdības sēdē saņemta atļauja mainīt finansējuma izmantošanas iespējas. Daļu no atlikušajiem 1, 8 miljoniem paredzēts novirzīt Aizsardzības ministrijai, bet daļu – enerģētikai.

Ungārija un Slovākija bloķē sankcijas pret Krieviju un aizdevumu Ukrainai.

Šķietami arvien nestabilāka kļūst partija “Stabilitātei!”. Šomēnes no tās valdes izslēgti vēl divi locekļi – Saeimas deputāti Igors Judins un Jefimijs Klementjevs.

Biedrības "Tavi draugi" telpās notiek plakātu darbnīca "Kopā līdz uzvarai!", kuru jau ceturto gadu rīko "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS" un biedrība "Tavi draugi".

Ķekavas novada dome lems par Baldones sākumskolas pievienošanu vidusskolai.

Eiropas Savienības valstīm šodien, 23. februārī, visticamāk, neizdosies apstiprināt 20. sankciju kārtu pret Krieviju. Tā atzīst Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, kuras vadībā šodien uz sanāksmi Briselē pulcējas bloka valstu ārlietu ministri. Līdz šim tika cerēts, ka jaunās sankcijas tiks apstiprinātas līdz ceturtajai gadadienai kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr Ungārijas un Slovākijas iebildumu dēļ šis process ir aizkavējies. Abas valstis tagad liek šķēršļus arī 90 miljardu aizdevuma izsniegšanai Ukrainai.

Aizdomās par augstu amatpersonu slepkavību plānošanu Ukrainā un Moldovā aizturēti 10 cilvēki.

Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem.

Saeimas darbakārtībā nereti nonāk jautājumi, kas skar Latvijas pilsonības atņemšanu – gan skatot dažādus lēmumprojektus par tās atņemšanu konkrētām personām, gan reaģējot uz sabiedrībā aktualizētām iniciatīvām.

Baltijas jūras ilgtspējai veltītā konferencē Saeimā runāts ne tikai par jūras vides aspektiem un sugu daudzveidību būtiskā piesārņojuma apstākļos, bet arī par Baltijas jūru kā valsts drošības sastāvdaļu.

Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan karstas diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Šodien, 20. februārī, Latvijas Banka rīkotajā diskusijā gan finanšu nozares pārstāvji, gan politiķi un eksperti, meklēja atbildi uz jautājumu, vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu.

Valsts parāds veidojas aizņemoties, ja valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu izdevumu segšanai. Latvijas valsts parāds pēdējo 20 gadu laikā ir trīskāršojies : no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP pērn. Savukārt valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir četrkāršojušās. Un straujš pieaugums bijis tieši procentu maksājumiem.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs norāda, ka parāda pieaugums krīžu laikā ir normāla lieta, bet nav normāli, ka pēc krīzes tas nesamazinās. Tagad jau esam tuvu 50 % no IKP un esošā fiskālā politika nav vērsta uz parāda stabilizāciju. Turpmāk izaicinājumi būšot vairāki.

FID: "Moneyval" ziņojumā apliecināta Latvijas spēja efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Skandalozajā amerikāņu finansista un dzimumnoziedznieka Epstīna lietā šodien britu policija aizturējusi bijušo princi Endrū.

Uz pirmo tikšanos sanākusi Trampa izveidotā Miera padome.

Izglītības un zinātnes ministre sola labot esošo izglītības standartu un veidot jaunu.

No olimpiskā turnīra Latvijā atgriezusies daļa vīru hokeja izlases.

Ženēvā noslēgušās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvju sarunas.

Eiropas Komisija publicējusi plānu kā palīdzēt reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Nauda vēža pacientiem būtiskām operācijām pieejama tikai līdz martam; ārsti aicina valsti rast risinājumus.

Valsts kontrole revīzijā secina, ka Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība.

Rīgas filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles izveidei galvaspilsētā ir nepieciešams speciāls likums.

Rinkēvičs: Mums nav pieņemams tas, ka ar Krievijas un Baltkrievijas karogiem Paraolimpiskajās spēlēs startēs šo agresorvalstu sportisti.

Divas dienas trīspusējās sarunās Ženēvā Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji mēģināja vienoties par pasākumiem, kas kaut mazliet pietuvinātu Maskavas sāktā kara beigas Ukrainā. No amatpersonu paziņojumiem var secināt, ka atsevišķos jautājumos ir panākta vienprātība, tomēr svarīgākajos paliek domstarpības. 

Nekāds būtisks pavērsiens, kas izmainītu kara gaitu, nav panākts. Iespējams, svarīgākais paziņojums no Ženēvas ir tas, ka puses panāca vienošanos par uguns pārtraukšanas mehānisma kārtību. To pēc tikšanās beigām sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka pamiera ievērošanas kārtību uzraudzīs ASV. Ukrainas līderis šo skata kā konstruktīvu signālu.

Gatavošanās rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām notiek pēc plāna.

Pērn katras 25. dzemdības Latvijā notikušas valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā.

Daugavpilī e-biļešu sistēmas iepirkuma konkursā saglabāts pagājušā gada uzvarētājs.

Darbinieki arī turpmāk slimības gadījumā varēs vienoties ar darba devēju par vienas dienas prombūtni, neņemot darba nespējas lapu.

Pēc Latvijas vārda parādīšanās amerikāņu dzimumnoziedznieka Epstīna lietā, arī Latvijā tiek jautāts – kā pasargāt bērnus no seksuālās ekspluatācijas. Par to šodien, 17. februārī, diskutē Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē. Iekšlietu ministrija un arī policija pauž, ka Latvijā regulējums bērnu aizsardzības jomā patlaban ir pietiekams un pasargā bērnus arī no seksuālās ekspluatācijas. Vienlaikus ministrijā atzīst, ka biežākie noziegumi pret bērniem ir saistīti tieši ar seksuālu izmantošanu. Tikmēr bērnu tiesību eksperti un nevalstiskās organizācijas aicina ne vien domāt par bērnu un vecāku izglītošanu, bet arī uzlabot atsevišķus normatīvus.