Podkāsti vecākiem

Podkāsti vecākiem

By Vecāku organizācijaEducation
Download on the App Store

Podkāsti vecākiem episodes

  • LOR ārsti brīdina: izmetiet ausu kociņus! Mīti un patiesība par vasaras slimībām

    Vasara ir klāt, un šķiet, ka slimošanai vajadzētu atkāpties. Bet vai tiešām? LOR ārstu kabineti ir pilni pat jūlija karstumā! ☀️Šajā epizodē Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicina uz sarunu "LOR klīnika" otorinolaringologus – Elzu Rāti un Jāni Sokolovu. Mēs kliedējam paaudzēs iesakņojušos mītus un runājam par reāliem, ikdienišķiem draudiem mūsu un bērnu veselībai, kurus bieži vien provocējam mēs paši.Vai tiešām kakls sāp no apēstā saldējuma? Kāpēc vates kociņi ir ārstu lielākais bieds? Ko darīt, ja bērnam nakts vidū pēkšņi sāp auss, un kāpēc "nepaklausīgs" bērnudārznieks, iespējams, vienkārši jūs nedzird? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atradīsi šajā epizodē!

    38 min
  • Kā ģimenei izvēlēties pirmo mājokli? Saruna ar “Merko Ehitus” grupas vadītāju Latvijā Egiju Smilu

    Iegādāties savu pirmo mājokli ir viens no nozīmīgākajiem, satraucošākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem lēmumiem jaunas ģimenes dzīvē. Jautājumu ir nebeidzami daudz: ar ko sākt? Kā izvēlēties īsto vietu? Kā saprast banku piedāvājumus, un vai ģimenei izdevīgāk lūkoties uz jauniem vai vecākiem projektiem?Šajā epizodē Latvijas Vecāku organizācijas pārstāve Agnese Gabrāne devās uz nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” jauno dzīvojamo projektu gleznainajā Lucavsalā, lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem. Sarunā ar "Merko Ehitus" grupas vadītāju Latvijā Egiju Smilu mēs atklājam ne tikai nekustamā īpašuma tirgus aizkulises, bet arī dalāmies personīgā pieredzē par to, ko patiesībā nozīmē iekārtot mājas bērniem.💡 Atziņa no epizodes:"Tev ir jāpazīst pašam sevi, un jo tu labāk pazīsi sevi un izvēlēsies sev atbilstošāko projektu, jo, patiesībā, tu tur labāk jutīsies, un tev būs lielāks gandarījums." – Egija Smila.

    26 min
  • Kāzas, dārzeņu orķestris un krūšu atlējumi – aizkulises ar "Laba Daba" radītāju Gundegu Turneli

    Šajā reizē dodamies dabā un sarunājamies par vienu no sirsnīgākajiem un ģimenēm draudzīgākajiem festivāliem Latvijā – mūzikas un mākslas festivālu "Laba Daba"! Sarunu vada Inga Akmentiņa-Smildziņa no Latvijas vecāku organizācijas, un viņas viešņa ir festivāla radītāja Gundega Turnele. Kā pirms aptuveni 15 gadiem radās ideja par festivālu ābeļdārzā? Kāpēc cilvēki izvēlas tieši šo vietu, lai atpūstos no ikdienas steigas, baudītu mūziku un pat svinētu kāzas? Uzzināsim, kāpēc šis festivāls ir lieliska vieta digitālajam detoksam, kur bērni var būt bērni, bet pieaugušie var nolikt malā savas ikdienas lomas un vienkārši baudīt dabu ar basām kājām.📌 Šajā sarunā dzirdēsi:Kā viss sākās: no "Bērnības plenēra" līdz unikālam festivālam Ratniekos. Ģimenēm draudzīga vide: kāpēc festivālā vienlīdz labi jūtas gan bērni un pusaudži, gan vecāki un vecvecāki.Tradīcijas un māksla: leģendārie krūšu atlējumi ģipsī un citas aizraujošas radošās darbnīcas.Īpašā atmosfēra: mūzikas programma, telšu pilsētiņa ābeļdārzā un iespēja satikt līdzīgi domājošos.

    35 min
  • Kāpēc bērnam nevajag privātskolotāju, bet gan gumijas zābakus! Saruna ar Daci Namsoni un Intu Ozolu

    Latvijas skolās pirmo reizi veikti monitoringa darbi, un to rezultāti ir raisījuši jautājumus gan vecākiem, gan pedagogiem. Lai skaidrotu, ko patiesībā nozīmē šie procenti, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicināja divas izglītības jomas ekspertes: Daci Namsoni, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošo pētnieci un Intu Ozolu, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktori.Bieži vien pirmā reakcija, ieraugot bērna rezultātu – īpaši dabaszinātnēs, kur valsts vidējais rādītājs 6. klasē ir tikai 35% –, ir panika un vēlme meklēt privātskolotāju. Taču ekspertes skaidro, ka šī nav bērna problēma, bet gan signāls sistēmai! 📌 Šajā sarunā noskaidrosim:Ko patiesībā mēra jaunie darbi? Tie prasa spēju lietot zināšanas kompleksās dzīves situācijās. Kāpēc dabaszinātnēs sokas visgrūtāk? Kāpēc šo priekšmetu nevar iemācīties, sēžot solā un lasot grāmatu?Mācīšanās eksperimentējot: kāpēc bērniem ir jādodas ārā, jāeksperimentē ar materiāliem un jāapmeklē reālas ražotnes, lai izprastu inženierzinātņu un fizikas pamatus?"Bārbiju mammas" un bailes sasmērēties: kāpēc vecākiem ir jāmudina skolas vest bērnus dabā, nevis jāiebilst pret darbošanos ārtelpās? Nākotnes plāni izglītībā: vai un kā testēs bērnudārzniekus, un kāpēc drīzumā tiks mērīta arī skolēnu labbūtība? 💡 Ieteikums vecākiem: nesteidziet celt paniku par zemiem procentiem! Noskatieties šo sarunu, lai saprastu, kā pareizi interpretēt datus, kādu palīdzību no valsts saņems skolas un kādus jautājumus uzdot sava bērna skolas vadībai, lai uzlabotu reālo mācību procesu.

    1 hr
  • "Tu esi tukša vieta" – mobings Latvijā | Saruna ar Mariju Ābeltiņu un Edmundu Vanagu

    Vai zināji, ka gandrīz 40% darbinieku Latvijā ir saskārušies ar mobingu darba vietā? Tas ir krietni vairāk nekā Ziemeļvalstīs (6-8%) vai Vācijā (~17%). Mobings bieži vien nav redzams no malas, bet tas atstāj dziļas un sāpīgas rētas, ko cilvēks var nest sev līdzi gadiem ilgi. Šajā epizodē mēs iedziļināmies līdz šim apjomīgākā pētījuma par mobingu un psiholoģisko drošību darba vidē rezultātos. Pētījumu un informatīvo kampaņu "Neredzamās rētas" īstenoja Latvijas Vecāku organizācija sadarbībā ar pētniekiem.Latvijas Vecāku organizācijas studijā viesojas un ar pētījuma datiem un savu profesionālo pieredzi dalās:Marija Ābeltiņa – zinātņu doktore psiholoģijā un psihoterapeite. Edmunds Vanags – pētnieks. 📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kāpēc mobinga rādītāji Latvijā ir tik augsti un vai tam ir saistība ar mūsu vēsturisko mantojumu? Kā atšķirt mobingu no veselīgas darba kritikas? Kas ir ostracisms un kāpēc klusa ignorēšana jeb "izstumšana" bieži vien ir sāpīgāka par atklātu konfliktu?Kādas ir mobinga ekonomiskās un psiholoģiskās sekas – no darbinieku izdegšanas līdz milzīgiem zaudējumiem uzņēmumiem?Kā rīkoties upurim, ja uzņēmumā nav izveidota droša ziņošanas sistēma, un kāpēc "malā stāvētāju" klusēšana ir bīstama?Kā uzņēmumiem ieviest efektīvu pretmobinga politiku un veidot veselīgu darba kultūru?Mobings nav norma, un klusēšana tikai veicina tā turpināšanos.Noklausies šo epizodi, lai iemācītos atpazīt neredzamās rētas sevī un savos kolēģos, un uzzini, kā mēs kopā varam veidot drošāku un iekļaujošāku darba vidi!Pētījumu un kampaņu "Neredzamās rētas" atbalsta uzņēmums Swedbank un Sunstar Group.

    56 min
  • Cukura diabēts: kāpēc ar “ēd mazāk, kusties vairāk” nepietiek? | Saruna ar Guntu Freimani

    Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē runājam par cukura diabētu - izplatītākajiem mītiem un sabiedrības veselību. Mūsu viešņa ir Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, kura pati sadzīvo ar pirmā tipa cukura diabētu jau 44 gadus. Mēs apspriežam, kāpēc ārstu vienkāršotais padoms "mazāk ēst un vairāk kustēties" bieži vien nestrādā realitātē un kāpēc valstī pārāk maz tiek ieguldīts slimību profilaksē. Uzzināsiet arī par Latvijas Diabēta asociācijas cīņu 33 gadu garumā – no laikiem, kad insulīna šļirces sterilizēja vārot tās mājās, līdz mūsdienu nepieciešamībai pēc valsts apmaksātiem insulīna sūkņiem un nepārtrauktas darbības glikozes sensoriem. 📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kā ir mainījusies diabēta pacientu aprūpe un kādas modernās tehnoloģijas (sūkņi un sensori) joprojām nav standartā pieejamas Latvijas pacientiem. Kādas ir atšķirības starp 1. un 2. tipa cukura diabētu.Kāpēc 2. tipa diabēta risks mūsdienās sākas jau no 35 gadu vecuma un skar arvien jaunākus cilvēkus.Kā nepārskatāmas pārtikas produktu etiķetes un norādīto porciju trūkums apgrūtina pareizas insulīna devas aprēķināšanu.Vai akcīzes nodoklis pārāk cukurotiem produktiem (tiem, kuros ir virs 15 gramiem cukura uz 100 gramiem) varētu motivēt veselīgākām izvēlēm un palīdzēt finansēt prevenciju.Kāpēc paradumu maiņai nepieciešams valsts atbalsts, uztura speciālisti un kognitīvi biheviorālā terapija, nevis tikai ārsta aizrādījumi.Kas ir prediabēts (robežstāvoklis) un kā glikozes sensori var palīdzēt ikvienam – pat cilvēkiem bez diabēta – saprast sava organisma reakciju uz ikdienas pārtiku, piemēram, smūtijiem vai maizi.

    53 min
  • "Mēs neko nevaram" – toksiskākie meli, kam mēs ticam. Saruna ar Imantu Breidaku

    Šogad sabiedrības līdzdalības platforma "ManaBalss.lv" svin savu 15 gadu jubileju. Sarunā ar platformas vadītāju Imantu Breidaku mēs atskatāmies uz to, kā no izmisuma soļa ekonomiskās krīzes laikā tā ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajiem digitālās demokrātijas instrumentiem pasaulē.Kopā ar Latvijas Vecāku organizācijas vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu noskaidrosim, kā ikviens pilsonis var kļūt par likteņa lēmēju un kāpēc demokrātija nav tikai došanās pie vēlēšanu urnām reizi četros gados.📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kā radās "ManaBalss.lv" un kāds ir tās darbības mehānisms?Kā iedzīvotājiem izdevās panākt atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, bezmaksas epidurālo anestēziju un automātisku nodokļu atmaksu?Kas notiek ar iniciatīvām, kad tās savāc 10 000 parakstu?Kādas absurdas un smieklīgas idejas (piemēram, aizliegt kinzu vai atļaut vīriešiem līdzvērtīgi sievietēm staigāt ar kailu torsu) nekad nenonāk līdz balsošanai?Kāpēc 118 mainīti likumi un aptuveni 200 miljonu eiro ietekme uz valsts budžetu ir pierādījums, ka sabiedrības balss strādā?Tava ietekme ir lielāka, nekā tu domā! Skaties, iedvesmojies un uzzini, kā mēs paši varam veidot labāku un drošāku valsts rītdienu.

    41 min
  • Kā apvienot ģimeni un lielo biznesu? Saruna ar Lotti Tisenkopfu-Iltneri

    Kā no mazas idejas un nakts darba stundām, pārtiekot no picas garoziņām, izaudzēt starptautiski atpazīstamu zīmolu ar 200 darbiniekiem? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē viesojas uzņēmēja un "Madara Cosmetics" līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kura nesen saņēmusi augsto valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Sarunu vada Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.Runājam par drosmi uzsākt savu biznesu 23 gadu vecumā un izaicinājumu – kā veiksmīgi savienot uzņēmuma augšanu ar ģimenes dzīvi un bērnu audzināšanu. Lotte dalās savos iekšējā miera avotos, dabas nozīmē viņas ikdienā un atklāj, kā "Pitraga komūnā" tiek atbalstīts un veicināts bērnu radošums un uzņēmēja gēns.

    📌 Šajā sarunā uzzināsi:

    Kādas bija "Madara Cosmetics" pirmās dienas laboratorijā un izdzīvošanas garša.

    Kā praktiski atšķiras radoša uzņēmēja un strukturēta vadītāja lomas.

    Kāpēc vadītājai un mammai ir ārkārtīgi svarīgi atrast laiku vienatnei, lai atgūtu līdzsvaru.

    Kādi ir Lottes ieteikumi ikdienas ādas kopšanai un kāpēc no saules ir jāsargājas.

    Kā neapslāpēt bērnu vēlmi darboties (piemēram, atverot savu kafejnīcu vai ražojot produktus).

    Praktiskus ieteikumus cilvēkiem, kuri vēl tikai sapņo par sava biznesa radīšanu "zilajā okeānā".

    1 hr 4 min
  • Kā iemācīt bērnam atpazīt briesmas? Saruna ar Andu Avenu no "Centrs Dardedze"

    Šī ir tēma, par kuru bieži gribas aizvērt acis un izlikties, ka tā uz mūsu ģimeni neattiecas, taču realitātē bērnu drošība sākas ar atklātām sarunām un vecāku zināšanām. Saruna tapusi, gaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu un Bērnu dienas festivālu!Šajā epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa no Latvijas vecāku organizācijas sarunājas ar "Centrs Dardedze" valdes locekli un interešu aizstāvi Andu Avenu.Mēs atklāti runājam par bērnu aizsardzību no seksuālās vardarbības un to, kāpēc vecākiem bieži pietrūkst vārdu, lai ar bērniem pārrunātu šo svarīgo tematu. Statistika ir satraucoša: 85% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, un ļoti bieži šie robežu pārkāpumi sākas jau pirmsskolas (3-6 gadu) vecumā.📌 Šajā sarunā uzzināsi:Kā kļūt par sava bērna drošības salu un veidot uzticpilnas attiecības.Kāpēc ir svarīgi bērnam mācīt par intīmajām ķermeņa daļām, saucot tās īstajos vārdos.Kā ikdienišķās situācijās (piemēram, kutinot vai ģērbjot) iemācīt bērnam pateikt "stop" un cienīt viņa "nē".Kādi ir lielākie riski bērnudārzos diendusas laikā un kā internets veicina bērnu kaitējošu seksuālu uzvedību.Kā pamanīt bērna "iekšējo signalizāciju" un rīkoties, ja bērns pēkšņi maina uzvedību vai noslēdzas sevī.Nāc un tiekamies Bērnu dienas festivālā jau šo svētdien, 31. maijā, Rīgā, Doma laukumā!

    50 min
  • Kas patiesībā notiek otrpus Uzticības tālrunim 116 111? | Saruna ar Paulu Bertramu Kluci

    Kas notiek, kad bērns vai pusaudzis paceļ klausuli un piezvana uz Uzticības tālruni? Vai zvanīt drīkst arī vecāki un līdzcilvēki, kuri pamanījuši, ka kādam bērnam ir nepieciešama palīdzība? Latvijas Vecāku organizācijas studijā viesojas Bērnu aizsardzības centra Labbūtības veicināšanas departamenta vecākais eksperts un Uzticības tālruņa (116 111) konsultants – Pauls Bertrams Klucis. Sarunu vada Ella Karele.Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē runājam par bērnu un jauniešu emocionālo veselību, biežākajām problēmām, ar kurām saskaras skolēni, un to, kā atpazīt robežu starp disciplīnu un emocionālo vardarbību. Pārrunājam arī mūsdienu digitālās vides izaicinājumus – kibermobingu, krāpniecību un drošību sociālajos tīklos.📌 Šajā raidījuma epizodē uzzināsi:Kāda ir Uzticības tālruņa ikdiena un cik zvani tiek saņemti.Kāpēc puse no visiem zvanītājiem patiesībā ir pieaugušie.Kā pareizi uzklausīt savu bērnu un sniegt emocionālo atbalstu.Kur un kā jaunieši var saņemt anonīmu palīdzību 24/7.

    30 min

About Podkāsti vecākiem

From the publisher's feed

Sarunas un diskusijas ar ekspertiem par tematiem, kas aktuāli ikvienai ģimenei - par attiecībām, mīlestību un seksualitāti, par dzīvi, sadzīvi un izklaidēm kopā ar lielākiem un mazākiem bērniem,…