Būt mammai – sabiedrībā tas bieži tiek pasniegts kā nebeidzams laimes, pasteļtoņu un harmonijas piepildīts laiks. Taču realitāte nereti ir citāda. Tā ir transformācija, kas prasa spēku, asaras un drosmi atzīt, ka dažbrīd viss brūk un jūk. TV personība un pasākumu producente Kristīne Stakena savā jaunajā dzejas grāmatā "Šis nav mans žanrs" drosmīgi novelk priekškaru "ideālajai mātes lomai", piedāvājot sievietēm vissvarīgāko dāvanu – atļauju justies tieši tā, kā viņas jūtas.Sarunā ar Agnesi Gabrāni no "Vecāku organizācijas" Kristīne atklāti dalās par grāmatas tapšanu, pēcdzemdību emocijām un to, kāpēc dažreiz vislielākā mīlestība pret sevi ir disciplīna un auksta kafija.Paldies par viesmīlību restorānam "Italissimo", kur notika šī saruna.

Daudziem šķiet, ka spēles radīšana ir viegla izklaide, taču patiesībā tas ir ilgs un sarežģīts process, kas līdzinās grāmatas rakstīšanai. Jānis Grunte, viens no “Brain Games” spēļu autoriem un slavenās spēles “Icecool” līdzautors, skaidro, ka ceļš no pirmās idejas līdz gatavam produktam veikala plauktā parasti ilgst no viena līdz pat diviem gadiem.

Vēl pirms pārdesmit gadiem vidusmēra latvieša izpratne par galda spēlēm aprobežojās ar “Monopolu”, “Cirku” vai kāršu spēlēm, kas tika vilktas ārā tikai brīžos, kad mājās pazuda elektrība vai nebija absolūti nekā cita, ko darīt. Taču šodien situācija ir kardināli mainījusies. Galda spēles ir kļuvušas par pilnvērtīgu brīvā laika pavadīšanas kultūru, ievērojamu biznesa nozari un pat sociālās audzināšanas instrumentu. Viens no šīs “spēļu atmodas” stūrakmeņiem Baltijā ir uzņēmums “Brain Games”, kura stāsts ir spilgts pierādījums tam, kā hobijs var pāraugt starptautiskā panākumā.

Pēdējā laikā Latvijas vecāku kopienās ir jūtams satraukums. Sociālajos tīklos un privātās sarunās cirkulē brīdinājumi – "laiks mosties", "jāpauž sava balss". Bažu pamatā ir Izglītības ministrijas virzītie grozījumi Izglītības likumā, kas sabiedrībā radījuši priekšstatu par drīzu klašu pārpildīšanu, kur skolēnu skaits varētu sasniegt pat 30 vai 40 bērnus, kā arī par apdraudējumu privāto skolu pastāvēšanai. Lai skaidrotu, kas notiek patiesībā, Vecāku organizācija un sarunu aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktoru Rūdolfu Kalvānu un Nelliju Repinu, Latvijas Autisma apvienības brīvprātīgo. Diskusiju vada Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Paldies par viesmīlību restorānam "Italissimo", kur notika šī saruna.

Vai tiešām visiem bērniem, beidzot bērnudārzu, ir tekoši jālasa? Kāpēc skolotājiem svarīgāka ir kurpju auklu siešana nekā burtošana? Un kā vecākiem saglabāt mieru šajā pārmaiņu laikā?Šajā epizodē sarunājamies ar Rīgas Jaunciema pamatskolas direktori Annu Zaulu par lielo lēcienu – pāreju no bērnudārza uz skolu. Uzzini, kas slēpjas aiz oficiālajām vadlīnijām un kādas prasmes bērnam patiešām noderēs, uzsākot skolas gaitas.

Vecāku organizācija aicināja uz sarunu improvizācijas teātra aktieri, mediju personību Kasparu Breidaku un viņa sievu, aktiera meistarības skolotāju Zani Breidaku, lai dalītos pieredzē par meitas Amēlijas audzināšanu, kas jau sasniegusi sešu gadu vecumu. Sarunā pārdomas par laika ritējumu, bērna attīstību, vecāku lomu un izaicinājumiem mūsdienu ģimenē.

Send us a text

Nesen amatā stājusies Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova sarunā ar Latvijas Vecāku organizācijas vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu iezīmē akūtākos izaicinājumus bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzībā. Atzīstot, ka darba apjoms ir krietni lielāks, nekā sākotnēji domāts, un amats pārņemts nemierīgā laikā, viņa tomēr uzsver, ka enerģijas un gatavības strādāt komandai netrūkst.
Kā vienu no pirmajām un galvenajām prioritātēm jaunā tiesībsardze izvirza bērnunamu sistēmas sakārtošanu.
"Man ļoti gribas sakārtot sistēmu, lai bērns primāri bērnunamā, sociālajos centros, saņem tādu mīlestību un labu attieksmi," uzsver Palkova. Divu mēnešu laikā, apmeklējot iestādes, viņa secinājusi skarbu patiesību: uz papīra var sarakstīt daudz, telpas var būt skaisti izremontētas un iekārtotas, bet aiz ārējā fasādes valda "emocionāls tukšums".

Atbalsti "Vecāku organizāciju":
Mūsu mājaslapa: https://vecakuorganizacija.lv/
Seko mums Instagram: / vecakuorganizacija
Seko mums Facebook: / vecakuorganizacija

Send us a text

Kā būt labam piemēram saviem bērniem? Kā ieaudzināt cieņu, mīlestību pret Latviju un iemācīt patstāvību, nepazaudējot veselo saprātu?
Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā Artūrs Ķipsts sarunājas ar TV un radio personību, trīs dēlu tēvu – Māri Grigali.
Māris dalās savā pieredzē par to, kā viņa atpazīstamība ietekmē ģimeni un kāds spiediens gulstas uz viņa pleciem veikalā vai uz ielas. Viņš atklāj ģimenes unikālās tradīcijas (kā "Gada sasniegumu lapa"), kāpēc ir svarīgi ļaut bērniem kļūdīties un pašiem mācīties no sekām, un kāds ir viņa galvenais mērķis kā tētim.

Atbalsti "Vecāku organizāciju":
Mūsu mājaslapa: https://vecakuorganizacija.lv/
Seko mums Instagram: / vecakuorganizacija
Seko mums Facebook: / vecakuorganizacija

Send us a text

Patriotisms nav tikai karogs, himna vai svētku dienas, bet gan 24/7 apņemšanās un vēlme darīt kaut ko Latvijas labā. Tas nozīmē dzīvot, strādāt un audzināt ģimenes Latvijā. Tā ir pārliecība, kas liek ne tikai zvērēt uzticību savai valstij, bet arī dzīvot, strādāt, audzināt bērnus un dot savu artavu tās labā.
Šī ir viena no sarunas galvenajām atziņām ar NBS Štāba bataljona komandieri, pulkvedi Antoņinu Bļodoni. Viņas stāsts ir ne tikai par militāro karjeru, bet arī par sirdsapziņu, celmlauža grūtībām un spoguļattēlu, ko armija sniedz visai sabiedrībai.

Atbalsti "Vecāku organizāciju":
Mūsu mājaslapa: https://vecakuorganizacija.lv/
Seko mums Instagram: / vecakuorganizacija
Seko mums Facebook: / vecakuorganizacija

Send us a text

Vecāku organizācijas raidījumā bērnu ārste ar specializāciju bērnu infekciju slimībās un imunizācijā, Ģimenes Vakcinācijas centra vadītāja Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā Dace Zavadska un Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa apspriež tēmas, kas vērstas uz cilvēku mijiedarbību ar mikrobiem ikdienā, higiēnas nozīmi un saprātīgu pieeju infekciju profilaksei.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad rokas tiek dezinficētas biežāk nekā jebkad agrāk, un vārds "sterils" kļuvis par ikdienas mērķi. Tomēr, dzenoties pēc absolūtas tīrības, mēs, iespējams, esam aizmirsuši senu patiesību: cilvēks nav radīts dzīvei sterilā burbulī. Patiesībā mūsu attiecības ar mikrobiem ir daudz senākas un sarežģītākas, nekā varētu šķist. Kā atrast zelta vidusceļu starp bīstamu nolaidību un nomācošu paranoju?

Paldies par viesmīlību restorānam "Italissimo", kur notika šī saruna.

Atbalsti "Vecāku organizāciju":
Mūsu mājaslapa: https://vecakuorganizacija.lv/
Seko mums Instagram: / vecakuorganizacija
Seko mums Facebook: / vecakuorganizacija

Send us a text

Konflikts darbā nav nekas neparasts. Mums var nepatikt kolēģis, mēs varam sastrīdēties par projektu vai saņemt pamatotu kritiku no vadītāja. Taču ir situācijas, kas pārsniedz ikdienišķu domstarpību robežas un pārtop par psiholoģisku teroru. To sauc par mobingu. Tā ir sistemātiska un ilgstoša negatīva darbība, ko pret vienu cilvēku vērš cits kolēģis vai vesela grupa, ar mērķi viņu pazemot, iebiedēt vai izstumt no kolektīva.

Vecāku organizācijas podkāstā klīniskais psihologs Edmunds Vanags un Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa apspriež tēmu, kas ir ļoti izplatīta darba vidē Latvijā. 

Atbalsti "Vecāku organizāciju":
Mūsu mājaslapa: https://vecakuorganizacija.lv/
Seko mums Instagram: / vecakuorganizacija
Seko mums Facebook: / vecakuorganizacija