Podkāsti vecākiem

Vai tavs bērns dārziņā vai skolā spēj sevi lieliski savaldīt, bet mājās krīt gar zemi un "eksplodē"? Vai e-klasē saņemtā sarkanā piezīme nozīmē, ka bērns ir slikts, vai tomēr tas ir skolotāja palīgā sauciens un aicinājums sadarboties?Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē sarunājas Inga Akmentiņa-Smildziņa, Rīgas Jaunciema pamatskolas direktore Anna Zaula un Karīna Beinerte, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja. Ekspertes skaidro, kas patiesībā slēpjas aiz bērnu izaicinošās uzvedības, agresijas izpausmēm un nepaklausības gan mājās, gan izglītības iestādēs. Mēs runājam par to, kāpēc ar emociju apstiprināšanu vien nepietiek, kādēļ bērniem (un arī pusaudžiem) ir vitāli nepieciešami skaidri noteikumi, un kuros brīžos vecākiem būtu jāmeklē profesionāļu palīdzība.

Informācija veidota Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.

#PamaniPirmosSignālus #ESfondi #VecākuKods #LatvijasVecākuOrganizācija

Vai tavs bērns dārziņā vai skolā spēj sevi lieliski savaldīt, bet mājās krīt gar zemi un "eksplodē"? Vai e-klasē saņemtā piezīme nozīmē, ka bērns ir slikts, vai tomēr tas ir skolotāja palīgā sauciens un aicinājums sadarboties? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē sarunājas Inga Akmentiņa-Smildziņa, Rīgas Jaunciema pamatskolas direktore Anna Zaula un Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Liene Vītola. Ekspertes skaidro, kas patiesībā slēpjas aiz bērnu izaicinošās uzvedības, agresijas izpausmēm un nepaklausības gan mājās, gan izglītības iestādēs. Mēs runājam par to, kādēļ bērniem (un arī pusaudžiem) ir vitāli nepieciešami skaidri noteikumi, un kuros brīžos vecākiem būtu jāmeklē profesionāļu palīdzība. Skaties un uzzini, kā atpazīt bērna trauksmes signālus un kļūt par vienotu komandu kopā ar skolu! Galvenās atziņas:💡Mājas kā drošā vide, kurā "izlādēties": ir pilnīgi normāli, ka bērns izglītības iestādē sevi satur, bet, pārnākot mājās, izpauž sakrāto spriedzi ar dusmām vai asarām. Tomēr ir jāseko līdzi šo epizožu ilgumam – tas ir pieņemami uz pusstundu vai stundu, bet nedrīkst ieilgt visa vakara garumā, izpostot ģimenes mieru. 💡 Ar emociju pieņemšanu vien nepietiek: bērna smadzenes vēl nav nobriedušas, lai patstāvīgi tiktu galā ar spēcīgām jūtām. Vecākiem un pedagogiem ir ne tikai jānosauc bērna emocijas vārdā, bet arī jāpalīdz tās regulēt, piedāvājot konstruktīvus veidus, kā nomierināties, un nepieciešamības gadījumā jāpārslēdz viņa uzmanība.💡 Noteikumi un robežas rada drošību: bērnam nav jābūt vienlīdzīgam partnerim lēmumu pieņemšanā, un viņam nav jāuzņemas atbildība par pieaugušo problēmām. Skaidri rituāli un prognozējama dienas kārtība pasargā bērnu no pārlieku lielas psiholoģiskās slodzes.💡 E-klases piezīme nav sods, bet signāls: pedagogi neraksta negatīvus uzvedības ierakstus pie pirmā pārkāpuma. Visbiežāk tā ir ziņa vecākiem, ka problēmu nav izdevies atrisināt skolas spēkiem un ir nepieciešama ģimenes iesaiste un pārrunas mājās.💡 Izvērtējiet, kuras cīņas ir tā vērtas: cīnoties ar opozicionāru pusaudzi par katru sīkumu, pieaugušais neizbēgami zaudēs, jo pusaudzim vienmēr būs vairāk enerģijas uzvarēt. Ir svarīgi izcelt prioritātes, piemēram, laicīgu ierašanos uz stundu, nevis tērēt spēkus strīdiem par kapuces nēsāšanu.💡 Palīdzība jāmeklē savlaicīgi: ja bērna uzvedība sāk būtiski traucēt viņa ikdienas funkcionēšanai, spējai mācīties vai iekļauties vienaudžu vidū, ir laiks piesaistīt speciālistus. Aiz izaicinošas uzvedības un mācīšanās grūtībām bieži var slēpties uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai citi traucējumi.Informācija veidota Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.

#PamaniPirmosSignālus #ESfondi #VecākuKods #LatvijasVecākuOrganizācija

Bērnu grūtības ne vienmēr tiek izteiktas skaidros vārdos – visbiežāk tās atspoguļojas viņu uzvedībā. Kā atpazīt pirmos signālus, ka bērnam vai pusaudzim ir nepieciešams atbalsts? Kā uzsākt cieņpilnu sarunu un neiekrist vecāku vainas apziņas slazdā?Šajā raidījuma "Vecāku kods" epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāju, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Inesi Andersoni.Eksperti skaidro atšķirības starp tipisku pusaudžu vecuma "vētru" un patiesu distresu, dalās praktiskos padomos par emociju regulēšanu un stāsta, kur ģimenēm meklēt reālu atbalstu un palīdzību.Galvenās atziņas:💡 Uzvedība ir komunikācija: tā saucamā "problemātiskā uzvedība" patiesībā ir signāls par distresu, ko bērns vērš uz iekšu (piemēram, klusējot vai kaitējot sev) vai uz āru (pārkāpjot noteikumus).💡 Pievērsiet uzmanību funkcionēšanai: lielākais trauksmes zvans ir krasas izmaiņas bērna ikdienā – strauji krītas atzīmes, tiek pamesti mīļākie hobiji vai zūd vēlme uzturēt attiecības ar draugiem.💡 Sāciet ar sevi: lai uzsāktu veiksmīgu sarunu ar pusaudzi, vecākam vispirms ir jātiek galā ar savām intensīvajām emocijām (bailēm, dusmām) – sarunai jābūt balstītai interesē, nevis pratināšanā.💡 Jūs neesat vieni: vainas apziņa ir bieža vecāku pavadone, taču ir svarīgi nenoslēgties – neatrisināmu situāciju nav, un palīdzība ir pieejama gan pašvaldības, gan valsts, gan līdzcilvēku līmenī.Informācija veidota Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.

#PamaniPirmosSignālus #ESfondi #VecākuKods #LatvijasVecākuOrganizācija

Kas notiek vīrieša prātā un sirdī, kad viņš pieņem lēmumu kļūt par tēti adopcijas ceļā?Šajā sarunā tiekamies ar diviem iedvesmojošiem tētiem – uzņēmēju Emīlu Senkanu un zinātnieku Vadimu Gežu. Viņi dalās savā pieredzē par lēmuma pieņemšanas procesu un neizdzīvoto sapņu atlaišanu, pirmajām tikšanās reizēm, iekšējām cīņām, birokrātijas līkločiem un sabiedrības atbalstu. Uzzini, kā sagatavot ģimeni un partnerattiecības bērniņa ienākšanai, kā strādāt ar sevi sarežģītās situācijās un kāpēc adopcija nav glābšanas misija, bet gan apzināta izvēle mīlēt.Saruna tapusi Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas „Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” ietvaros.✨ GALVENĀS ATZIŅAS NO SARUNAS:Adopcija nav glābšanas misija vai plāksteris neizdzīvotiem sapņiem – tā ir apzināta un mērķtiecīga izvēle uzņemt bērnu, lai viņu mīlētu.Tēva un bērna piesaiste nerodas vienā mirklī kā uz burvju mājiena; tas ir pakāpenisks process, kas prasa laiku, pacietību un pastāvīgu darbu pie savstarpējām attiecībām.Bērna adopcijas fakts nav jātur noslēpumā – atklāta saruna jau no mazotnes palīdz bērnam to pieņemt kā dabisku savas identitātes daļu un novērš traumatiskus pārdzīvojumus pusaudžu vecumā.Bērna ienākšana ģimenē prasa nepārtrauktu vecāku darbu ar sevi, tāpēc ir kritiski svarīgi lūgt palīdzību un izmantot atbalsta centru, psihologu, terapiju un adoptētāju kopienas sniegtos resursus.Ideāls brīdis adopcijai nepienāks nekad – tas vienmēr ir lēciens nezināmajā, kas prasa drosmi un paļaušanos, taču rezultātā veidojas patiesas, mīļas un pilnvērtīgas ģimenes attiecības.

#DāvāBērniemMīlošuĢimeni

Bērnība ir dabiski piepildīta ar brīnumiem un atklājumu prieku. Bet kā panākt, lai, uzsākot skolas gaitas, šī dabiskā zinātkāre par dabu, planētām un apkārtējo pasauli neapsīktu aiz obligātajām darba lapām?
Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē sarunājamies par to, kā jaunās izglītības programmas un dabaszinību metodiskos materiālus iedzīvināt reālā, elpu aizraujošā mācību procesā. Diskusija par to, kāpēc dažreiz ir vērts mācīties sēžot uz grīdas, kā ar sērkociņu kastītēm izprast ģeoloģiskās ēras un kāpēc Saules sistēmas izsoļošana pilsētvidē ir daudz vērtīgāka par teorijas iekalšanu no galvas.
🎙️ Sarunā piedalās:
Ija Brammane – Cēsu 2. pamatskolas direktore un ģeogrāfijas skolotāja
Inga Eglīte – Baložu vidusskolas skolotāja
Sarunu vada: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācija
Galvenās atziņas:
💡 Dabaszinības ir jāpiedzīvo ar visām maņām. Interese par mācībām krasi mainās, ja bērniem ļauj eksperimentēt, aptaustīt un reizēm pat pagaršot. Zināšanas, kas iegūtas caur personīgu pieredzi (piemēram, paša vārīts papīrs vai izaudzēts augs), paliek atmiņā daudz ilgāk nekā izlasīts teksts.
💡 Svarīgi iedot "lielo bildi". Sākotnēji bērniem ir jādod iespēja brīnīties. Skolotāja uzdevums ir parādīt plašāku kontekstu – no senām māla plāksnītēm līdz pat mūsdienu NASA atklājumiem, un tikai tad sākt runāt par sarežģītiem terminiem.
💡 Praktiski uzdevumi nav tikai izklaide. Mājiņu būvēšana siltumizolācijas pārbaudei vai upes modeļu testēšana pagalmā nav skolotāja mēģinājums "stāvēt uz galvas" un bērnus izklaidēt. Tas ir jēgpilns mācīšanās process.
💡 Skolas vadības un vecāku atbalsts ir neaizstājams. Lai skolotājs varētu radīt brīnumu klasē, viņam ir nepieciešama droša vide ideju īstenošanai, kā arī praktisks atbalsts gan no skolas vadības (piemēram, atgriezeniskā saite un iedrošinājums), gan no vecākiem (nodrošinot pētniecībai nepieciešamos materiālus).
Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001

Gaidību laiks un bērniņa nākšana pasaulē ir viens no skaistākajiem, taču vienlaikus izaicinošākajiem posmiem ģimenes dzīvē. Informācijas pārbagātība mūsdienās bieži vien topošajiem vecākiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicinājusi vecmāti, Latvijas Vecāku organizācijas pirmsdzemdību kursu vadītāju Baibu Trifanovu un Cilmes šūnu bankas direktori Mārīti Munduri.Šajā epizodē uzzināsi:🔹 Vai lielas zināšanas garantē vieglākas dzemdības?🔹 Ko īsti nozīmē pēcdzemdību periods un kāpēc tam neiedod "rokasgrāmatu"?🔹 Kas ir cilmes šūnas, kā tās saglabā dzemdībās un kādos gadījumos tās spēj ārstēt (autisms, cerebrālā trieka u.c.).🔹 Ko darīt ar placentu – vai tiešām to drīkst nest mājās?🔹 Kas ir atsāpes, par kurām bieži nebrīdina pirms atkārtotām dzemdībām?🔹 Cik liela un svarīga nozīme dzemdību zālē ir tētim.👇 Ekskluzīva iespēja Tēva dienas festivālā pirmsdzemdību kursus apmeklēt klātienē! 👇Latvijas Vecāku organizācijas rīkotajā Tēva dienas festivālā Vērmanes dārzā (13. septembrī, no plkst. 12.00) darbosies īpaša "Topošo un jauno vecāku skatuve". Festivāla apmeklējums un visas aktivitātes tajā ģimenēm ir pilnīgi bez maksas.Esiet gaidīti klausīties atklātas un vērtīgas sarunas:🕐 12:45 - 13:15 | Saruna ar vecmāti Inesi Valdmani par tēmu "Grūtniecība - viņa ir stāvoklī, bet bērnu gaida abi".🕜 13:30 - 14:00 | Saruna ar komunikācijas ekspertu un 4 bērnu tēvu Oskaru Priedi par tēmu "Kas ar vīrieti notiek, kad viņš kļūst par tēvu - un kas viņš kļūst pēc tam?".🕝 14:30 - 15:00 | Saruna ar psihiatru Aleksandru Orlovski par tēmu "Tētis - stiprais, kuram arī ir bail”.

Vai dabaszinības patiesi ir iespējams apgūt, tikai sēžot klasē pie mācību grāmatas un pildot darba lapas? Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vecākais eksperts Uldis Dzērve un pētnieks Kārlis Greitāns norāda, ka digitālajā laikmetā bērni nereti labāk pārzina kosmosu viedierīcēs nekā dabu sev apkārt.Šajā "Vecāku kods" epizodē kopā ar Ingu Akmentiņu-Smildziņu dodamies izziņas ceļojumā, lai saprastu, kā atgriezt bērnos dabisko pētniecisko interesi. Uzzini, kāpēc bērniem ir ļoti svarīgi dot iespēju praktiski darboties – čamdīt, izmēģināt un pat kļūdīties!Raidījumā atklājam formulu izcilai stundai: "Dari, Skaties, Domā, Sarunājies", runājam par dabaszinātniskās izpratnes nozīmi un dalāmies ar reāliem, ikdienā pielietojamiem piemēriem gan vecākiem, gan skolotājiem.Kā ziepju burbuļi vai vienkāršs papīrs var palīdzēt apgūt fiziku un radīt pamatu tehnoloģiskajai izpratnei? Klausies un uzzini!Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001

Vai adopcija vienmēr nozīmē pieņemt ģimenē zīdaini? Kā tas ir – uzņemt savās mājās un sirdī jau astoņus gadus vecu bērnu, kuram ir sava, iespējams, sāpīga iepriekšējā dzīves pieredze?Šajā sarunā, kas norisinās kultūrvietā "Brīvības osta" Aizputē, tiekamies ar audžuvecākiem Meldru un Mārtiņu Gineišiem. Viņi dalās savā pieredzē par ģimenes paplašināšanu, sākot no mirkļa, kad izlasot bērna aprakstu, sirds pateica: "Šī ir mūsējā!", līdz pat izaicinājumiem, sabiedrības mītu laušanai un apslēpto talantu atklāšanai.Saruna tapusi Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” ietvaros.

✨ GALVENĀS ATZIŅAS NO SARUNAS:Vērtīgs nav tikai "ideālais" sākums: adopcija nav tikai mazulīšu pieņemšana. Vecāka bērna (piemēram, astoņgadnieka) ienākšana ģimenē nozīmē uzņemt jau veidojušos personību. Tas noņem daudzus nezināmos par bērna attīstību un sniedz lielisku iespēju palīdzēt atklāt viņa patiesos talantus (Gineišu ģimenes gadījumā – mīlestību pret klavierspēli!).Atbalsta kopienas spēks: audžuvecākiem nav jābūt vieniem! Atbalsta grupas un centri ir kritiski svarīgi, lai dalītos pieredzē ar līdzīgi domājošiem, mazinātu emocionālo spriedzi un saņemtu praktiskus padomus ikdienas izaicinājumos.Atklātība pret sabiedrības mītiem: stereotipi un "gēnu" mīti sabiedrībā joprojām ir dzīvi. Labākais veids, kā ar tiem cīnīties, ir atklātība – godīgi runājot ar skolotājiem, citiem vecākiem un pašiem bērniem, lai normalizētu adopciju kā brīnišķīgu ģimenes veidošanas ceļu.Mentori un viesģimenes maina dzīves: pat viena nedēļas nogale viesģimenē vai vienkāršs gājiens uz boulingu ar mentoru bērnam no iestādes var kļūt par cerības staru. Tas parāda viņiem veselīgu ģimenes modeli un to, kā izskatās ikdienas mīlestība un rūpes.Nedzīvo mītu purvā – sāc ar izpēti: ja tevi urda doma par adopciju, ļauj sev to pētīt! Sāc lasīt, apmeklē kursus un konsultējies. Šī izpēte vēl neuzliek galēju pienākumu, bet ļauj godīgi ieklausīties savā sirdī.

#BrīvībasOsta #DāvāBērniemMīlošuĢimeni

Vai ir grūti kļūt par audžuģimeni, un kā savienot lauku saimniecības ikdienu ar audžubērnu uzņemšanu?Šajā sarunā viesojamies Valmieras novada saimniecībā "Jēru klubs" pie Ilzes un Valtera Mitāniem. Viņi dalās savā ģimenes pieredzē – sākot no brīža, kad saņēma pirmo zvanu no bāriņtiesas, līdz pat ikdienas izaicinājumiem un neizmērojamam gandarījumam, ko sniedz iespēja dot mājas un atbalstu bērniem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.Saruna tapusi Labklājības ministrijas sociālās kampaņas "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!" ietvaros.Sarunā uzzināsi:🔹 Ar ko audžuģimenes statuss atšķiras no adopcijas?🔹 Kā bioloģiskie bērni pieņem jaunos ģimenes locekļus dažādos vecumposmos?🔹 Kādu palīdzību un drošības sajūtu šodien sniedz atbalsta centri un valsts?🔹 Praktiskus ieteikumus ikvienam, kurš vēl tikai apsver iespēju kļūt par audžuvecāku.

#DāvāBērniemMīlošuĢimeni #Adopcija #JēruKlubs

Kāda ir patiesā situācija ar bērnu dabaszinību pratību Latvijā, un kāpēc jau gadiem izstrādātie metodiskie risinājumi ne vienmēr nonāk līdz reālām pārmaiņām klasē? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma "Vecāku kods" epizodē runājam par izglītības sistēmas karstākajiem jautājumiem – sākot no skolotāju trūkuma un prestiža krišanās, līdz iekļaujošās izglītības izaicinājumiem un jaunā dabaszinību eksāmena nepieciešamību 9. klasē. Par valsts, pašvaldības, skolu vadītāju un pašu pedagogu atbildību diskutē Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Dace Namsone un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa. Sarunu vada Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. 📌 Šajā sarunā uzzināsi:Ko patiesībā nozīmē un mēra PISA rezultāti?Vai mācību saturs tiešām ir pārsātināts un kāpēc skolotāji izdeg?Kāda ir pirmsskolas patiesā loma – rotaļas vai akadēmiskā sagatavošana skolai?Vai centralizētais eksāmens dabaszinībās 9. klasē atrisinās problēmas, vai tikai pārliks atbildību uz vecākiem un privātskolotājiem?Kā kopīgiem spēkiem atjaunot skolotāja profesijas prestižu. Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001