Portolāns

Portolāns

By Radio NABAHistory
Download on the App Store

Portolāns episodes

  • Pludmales romāns. Saruna ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju
    Tuvojas vasaras tveice. Tā ietekmēs mūsu laika pavadīšanas izvēles, tajā skaitā kādas grāmatas lasīsim brīvdienās. Kas raksturo tā saucamo pludmales jeb brīvdienu romānu? Kāda ir vietas un gadalaika ietekme uz mūsu literatūras izvēli? Un kad latvietis sāka lasīt izklaides nolūkos?
    Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00.
    Teksti
    1. Pauls Daija. Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013.
    2. Donna Harrington-Lueker. Books for Idle Hours: Nineteenth-Century Publishing and the Rise of Summer Reading. University of Massachusetts Press, 2019.
    36 min
  • Klinšu kāpšanas vēsture. Saruna ar profesoru Raivi Bičevski
    Attieksme pret kalniem Rietumu kultūrā ir bijusi nevienozīmīga. Tajos iztēloti gan pūķi un dēmoni, gan svētie. Dažas virsotnes bijis aizliegts apmeklēt, kamēr citas bijušas svētceļojuma mērķi.
    Kā mainījusies attieksme pret virsotnēm Eiropas kultūrā? Vai Petrarka bijis pirmais klinšu kāpējs? Kā mūsdienu valodā lietoti vārdi "kalni" un "virsotnes"?
    Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar filozofu Raivi Bičevski radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00.
    Teksti:
    Shama, S. Landscape and Memory. London, Fontana Press, 1995.
    40 min
  • Suņi Livonijā. Saruna ar zooarheologu Eduardu Plankāju
    Suns, cilvēka labākais draugs, ir īpaši privileģēts mājdzīvnieku hierarhijā. Zooarheoloģijas disciplīna ļauj ielūkoties šo attiecību vēsturiskajā dimensijā un meklēt atbildes uz jautājumiem: cik senas pēdas mūsdienu Latvijas teritorijā atstājis suns? Kādas pārmaiņas suņu sugās ieviesās Krusta karu laikā? Kā ir mainījušies priekšstati par suni kā sociālu indivīdu Ziemeļeiropā?
    Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar zooarheologu Eduardu Plankāju radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00.
    Teksti:
    1. Plankājs, Eduards (2021) Zooarheoloģija. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021., 78.-79. lpp.
    2. Menache, Sophia. (1997) Dogs: God's Worst Enemies? Society and Animals 5(1). 23–44.
    3. Gräslund, Anne-Sofie. (2014) Dogs in graves – a question of symbolism? In Barbro Santillo Frizell (ed.), PECUS. Man and animal in antiquity. Proceedings of the conference at the Swedish Institute in Rome, September 9–12, 2002, 167–176.
    45 min
  • Viduslaiku Rīgas skaņa. Saruna ar JVLMA rektoru Guntaru Prāni
    Mūzikas instrumentu un ikdienas trokšņu radītās skaņas ļāva jutekļiem pieredzēt apkārtējo vidi. Viduslaiku Rīga ir bijusi pilna skaņu un trokšņu, taču cik lielā mērā mums ir saglabājušies avoti, kas ļauj pieredzēt Rīgas vēsturi caur baznīcas zvaniem un dziedājumiem? Kāda bija mūzikas instrumentu skaņas nozīme viduslaiku rīdzenieku mentalitātē?
    Mikus Soloveja un Rūdolfa Vītoliņa saruna ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektoru un muzikologu Guntaru Prāni.
    Teksti un skaņas:
    Guntars Prānis. Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā. Neputns, Rīga, 2018
    Elgēra dziesmas. 1621, Fabella Ensemble, Musica Baltica, 2021
    Vox Clara. Schola Cantorum Riga. Guntars Prānis, Ieva Nīmane. Skani, 2020
    Riga Mass. Schola Cantorum Riga. Upe, 2002
    40 min
  • Hipiji padomju Latvijā. Saruna ar subkultūru pētnieci Līvu Zolneroviču
    Mazāk zināma lappuse padomju Latvijas vēsturē ir hipiju kontrakultūra. Iekšējās emigrācijas forma, kas, līdzīgi kā Rietumos, konfliktēja ar valdošās varas uzskatiem un ierastajām dzīves formām. Vienlaikus Padomju Savienībā tā nozīmēja arī totālu izstumšanu no sabiedrības un marginalizāciju bez ceļa atpakaļ.
    Kā Latviju sasniedza hipiju dzīves veids? Kā šejienes hipiji sadzīvoja ar Padomju varu? Ko rietumus romantizējošajiem hipijiem nozīmēja Padomju Savienības sabrukšana?
    Teksti:
    Juliane Fürst (2021). Flowers Through Concrete: Explorations in Soviet Hippieland. Oxford University Press.
    Alfrēds Stinkuls (2020). Mati sarkanā vējā. Rīga: Lauska.
    46 min
  • Ģenealoģija. Saruna ar pētnieku Reini Norkārklu
    Dzimtas pētniecība vienmēr ir aizraujošs ceļojums nezināmajā. Šajā ceļā iespējami gan jaunatklājumi, gan konfrontācija ar sevi, saviem senčiem un rītdienu. Ne velti mēdz teikt, mūsos spēlējas mūsu senči.
    Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna par atklājumiem un noslēpumiem dzimtas pētniecībā ar LU Teoloģijas fakultātes zinātnisko asistentu Mg. Theol. Reini Norkāklu.
    Teksti:
    Ilmārs Mežs. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos, 1.-3. sēj. Latviešu valodas aģentūra, Rīga 2017–2022.
    38 min
  • Naudas viltošana Livonijā. Saruna ar numismātu Viktoru Dāboliņu
    Kopš naudas kalšanas pirmsākumiem arvien ir bijuši centieni pavairot naudu to viltojot. Arī Livonija nav izņēmums, un agro jauno laiku posmā mums ir pieejamas ziņas par vairākiem šādiem gadījumiem.
    Kas bija Livonijas naudas viltotāji? Kā tie izgatavoja monētas? Kā tie beidza savas noziedzīgās gaitas?
    Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar numismātu Viktoru Dāboliņu radio NABA ēterā 3. martā, plkst. 19.00.
    Teksti:
    1. Dante Aligjērī. Dievišķā komēdija. Atdzejojis Valdis Bisenieks. Rīga 1994, 30. dziedājums: Elle.
    2. Viktors Dāboliņš. Bītnieka Klausa Kreihela tiesas process (1594). In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2017, Nr. 3, 98.-112. lpp.
    31 min
  • Latvijas PSR sākotnes mīts. Saruna ar Dr. hist. Dainu Bleieri
    Sekojot padomju okupācijai 1940. gadā, līdztekus represīviem Latvijas sovjetizācijas procesiem, bija nepieciešams manipulēt ar sabiedrības domu, radīt tai jaunu ideju – Latvijas PSR dibināšanas stāstu. Tas liek domāt par režīma ideoloģiju, “maigo varu” un latviešu kolaboracionismu. Kā tika radīts stāsts par Latvijas vietu Padomju savienībā? Kas radīja šo stāstu? Kāda bija radošās inteliģences loma šī stāsta apkalpošanā?
    Latvijas Universitātes pētnieces, vēsturnieces Dainas Bleieres saruna ar Rūdolfu R. Vītoliņu un Miku Soloveju radio NABA ēterā 17. februārī, pl. 19.00.
    Teksti:
    DAINA BLEIERE, DZINTARS ĒRGLIS, EDVĪNS EVARTS. 20. Gadsimta Latvijas vēsture. III sējums. 1940-1945/1946. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 19.-25. lpp.
    DAINA BLEIERE. Par kolaborāciju: definīcijas klasifikācija, pielietojamība vācu un padomju okupācijas pētniecībā Latvijā. In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2014, Nr. 2, 139.-167. lpp.
    42 min
  • Brīvības skaņa. Saruna ar profesoru Indriķi Veitneru
    Džezs Padomju Latvijā bija aizliegtais auglis. Tas vienmēr ir bijis brīvības un jaunrades simbols, tomēr tieši šajā laikā un vietā tas manifestējās īpaši. Lai arī džezs oficiāli nebija aizliegts, tam tika likti dažādi šķēršļi. Tā nebija tikai mūzika, bet arī savdabīga protesta forma. Nevardarbīga un radoša iekšējās emigrācijas izpausme.
    Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna par padomju džezu, pirmo Latvijas džeza festivālu un džezu kā dzīves stilu ar džeza pētnieku, džeza mūziķi un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Indriķi Veitneru.
    Teksti un skaņas:
    1. Veitners, I., Latvijas džeza vēsture 1922−1940, Rīga, Musica Baltica, 2018
    2. KIKOK 1962. Latvijas pirmais džeza festivāls. Dokumentālā filma, režisors un producents Mareks Ameriks, scenārijs Mikus Solovejs. Jersika records, 2023. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=d6EijIP7eqU
    3. THE LOST LATVIAN TV STUDIO SESSIONS 1967. Jersika records, 2023. Pieejams: https://jersikarecords.bandcamp.com/album/the-lost-latvian-tv-studio-sessions-1967
    Raimonds Raubiško un Gunārs Rozenbergs. Foto no Eduarda Raubiško personīgā arhīva.
    47 min
  • Robežu paplašinātājas. Saruna ar Inetu Lipšu
    Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošās pētnieces, vēsturnieces Dr. hist. Inetas Lipšas pētniecība veltīta starpkaru perioda sociālajai vēsturei, īpaši sabiedrības marginalizētajām grupām. Viena no šādām grupām, kuras tēls un loma nereti tiek mainīts, grozīts un kontrolēts, ir sievietes. Domājot par sievietēm, kuras paplašināja sociālo lomu robežas gan politikā, gan sabiedrībā sarunā ar Inetu Lipšu vaicāsim: kas ir redzamākās sievietes Latvijas starpkaru periodā? Kuras sievietes radīja pretstāstu dominējošajam uzskatam par savu lomu sabiedrībā un ģimenē? Cik lielā mērā par šodienas iespējām esam parādā 1930. gadu sociālo robežu paplašinātājām?
    Inetas Lipšas saruna ar Miku Soloveju un Rūdolfu R. Vītoliņu radio NABA ēterā 20. janvārī, plkst. 19.00.
    TEKSTI:
    Ineta Lipša (2007). Sievietes tēla veidošana Kārļa Ulmaņa autoritārajā režīmā (1934–1940): ideoloģija un īstenība. No: Kaspars Zellis (sast.). Sieviete Latvijas vēsturē, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 80.-99. lpp.
    56 min

About Portolāns

From the publisher's feed

Vada: Mikus Solovejs, Rūdolfs R. Vītoliņš.