Portolāns

Portolāns

By Radio NABAHistory
Download on the App Store

Portolāns episodes

  • Bābele un mēs. Diskusija par valodu daudzveidību
    2023. gada pirmajā raidījumā Portolāns piedāvā tēmu “Bābele un mēs: kāpēc mūsdienās ir svarīgi runāt par valodu un kultūru daudzveidību?”
    Sarunā ar Tillu Dembeku, Luksemburgas Universitātes profesoru, Andris Levāns un Raivis Bičevskis, LU VFF profesori, atgriezīsies pie šķietami zināmiem un arvien provokatīvi mulsinošiem jautājumiem: kā “Bābeles mīts” veidojis priekšstatus par daudzvalodību un vienvalodību Eiropas kultūrā?, ko nozīmē jēdziens “dzimtā valoda”?, kā rodas un izpaužas “valodu imperiālisms”?
    Saruna radio NABA ēterā klausāma 6. janvārī, plkst. 19.00.
    51 min
  • Mākslīgās pilsdrupas. Saruna ar arhitektu Dr.art. Artūru Lapiņu
    Vārdu virknējums „mākslīgās pilsdrupas” var izsaukt neizpratni, taču 19.gs. muižu parku pieguļošajās teritorijās nereti tika celtas mākslīgas drupas. Tās savā veidolā kopēja vēsturiski mantotās jeb dabiskās pilsdrupas. To funkcija bija izskaistināt ainavu.
    Kādā vēsturiskajā kontekstā radās šī fascināja par mākslīgām drupām? Kā šī mode sasniedza Latvijas teritoriju? Kāda veida drupas varam atrast Latvijā mūsdienās un kāds ir to vēsturiskais konteksts.
    Arhitekta Artūra Lapiņa saruna ar Miku Soloveju un Rūdolfu R. Vītoliņu radio Naba ēterā piektdien, 9. decembrī, pl. 19.00!
    Teksti:
    ŠELLIJS. Ozimandijs.
    ARTŪRS LAPIŅŠ (2022). Drupu ainavas: viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē. Rīga: Arhitektoniskās izpētes grupa.
    SUSAN STEWART (2020). The Ruins Lesson. Chicago and London: University of Chicago Press.
    38 min
  • Valters fon Pletenbergs - savējais vai svešais? Saruna ar Gustavu Strengu
    No 13. līdz 16. gadsimtam Baltijas jūras reģions tika apvienots Livonijas robežās. Šis politiskais veidojums kalpojā kā bastions pret Krievzemi, tomēr Latvijas historiogrāfijā joprojām ir atvērts jautājums, vai tas ir stāsts par savējiem vai svešiem, pakļaušanu vai iekļaušanu?
    Viena no šī perioda spilgtākajām personībām ir karavadonis, diplomāts, politiskais un reliģiskais līderis Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Valters fon Pletenbergs, kura vadībā pusgadsimtu tika apturēta Maskavas valsts ekspansija rietumu virzienā. Bez viņa Latvijas vēsture būtu krietni citādāka. Kā veidojusies Valtera fon Pletenberga piemiņa un kāda tā ir šodien?
    Vēsturnieka Gustava Strengas saruna ar Miku Soloveju un Rūdolfu R. Vītoliņu radio Naba ēterā piektdien, 25. novembrī, pl. 19.00!
    48 min
  • Antīkie tēli Rīgā. Saruna ar Latvijas Universitātes profesoru Hariju Tumanu
    Septembrī iznākusī Latvijas Universitātes profesora Harija Tumana grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās" ir monumentāls pētījums par stāstiem, kas iekalti sienās, gar kurām ejam ik dienas. Taču skatīties nav pietiekoši, nepieciešams arī ieraudzīt. Šī grāmata spēj ne tikai parādīt, bet arī skaidrot un ļaut saprast. Kas ir tēli, ko redzam namu fasādēs? Ar kādu mērķi tie tapuši? Kā reģiona kultūrvēsturiskā specifika sajaucas ar klasiskās mitoloģijas motīviem?
    Harijs Tumans sarunā ar Rūdolfu R. Vītoliņu un Miku Soloveju par erudītu un apzinātu skatīšanās manieri uz Rīgas sienām radio NABA ēterā piektdien, 28. oktobrī, pl. 19.00!
    38 min
  • Vēstures skolotājs. Saruna ar Jāni Arāju
    Vēstures mācīšana skolā atrodas starp diviem dzirnakmeņiem: notikumu vēstures izklāstu un utilitārām prasmēm jeb kompetencēm. Pirmajam vajadzīgs stāstnieka talants, otrais draud nolaupīt vēsturi kā stāstu par mums pašiem un sabiedrību kopumā.
    Kur atrast pareizo vidusceļu? Kāda ir šī priekšmeta nozīme un nozīmība? Ko no stundām sagaida izglītojamie? Kāda ir skolotāja loma, lai īstenotu šī priekšmeta jēgu?
    Šie un citi jautājumi sarunā ar vēsturnieku un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas vēstures skolotāju Jāni Arāju.
    Teksti:
    1. Daniels Penaks. Skolas sāpes. Rīga 2012.
    2. Marks Bloks. Vēstures apoloģija jeb Vēsturnieka amats. Rīga 2010.
    39 min
  • Atsauču kultūrvēsture: saruna ar prof. Andri Levānu
    Grūti iedomāties kaut ko garlaicīgāku par atsaucēm. Iespējams, ka nepatika un paviršā attieksme, piemēram, pret zemsvītras piezīmēm rodas no neziņas par šīs akadēmiskās parādības izcelšanos un nozīmi.
    Lai to mainītu, raidījumā “Portolāns” viesosies LU VFF profesors Andris Levāns un atbildēs uz jautājumiem:
    Kur meklējami zemsvītras piezīmju pirmsākumi?
    Kādas ir moderno atsauču priekšteču funkcijas un formas? Kādi teksti senatnē tika anotēti un kas deva autoritāti to komentētājiem?
    Kāda ir atsauču kultūra mūsdienu Latvijas akadēmiskajā vidē?
    Teksti:
    Anthony Grafton. The Footnote from De Thou to Ranke. In: History and Theory, 1994, 4, Vol. 33.
    Rita Copeland (2012). Gloss and Commentary. In: Ralf Hexter (ed.) The Oxford Handbook of Medieval Latin Literature. New York: Oxford University Press, pp. 171–191.
    Erik Kwakkel (2018). Books Before Print. Amsterdam University Press.
    52 min
  • Pirmā raidījuma “Portolāns” viesis Aivars Stranga
    Kritisks Kārļa Ulmaņa režīma vērtējums vēsturnieku aprindās nav nekas jauns, taču, kā rāda Latvijas Universitātes profesora Aivara Strangas jaunā monogrāfija "Latvija: neatkarības pēdējais cēliens. 1939. gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs", šos jautājumus joprojām ir iespējams un ir vajadzīgs uzdot.
    Raidījuma “Portolāns” pirmajā pārraidē Mikus Solovejs un Rūdolfs R. Vītoliņš sarunā ar A. Strangu mēģinās šķetināt to, cik lielā mērā Ulmaņa autoritārais režīms radīja labvēlīgu augsni Padomju okupācijai: kāda bija Ulmaņa īstenotās ārpolitikas loma? kādu faktoru spēlēja Krievijas tēlojums sabiedriskajos medijos? Vai Ulmaņa autoritārais režīms, marginalizējot kādas sociālās grupas, radīja tajās vēlmi pēc citas varas nākšanas? Kā dziedēt apziņu par zeltainās pagātnes neīstumu un ar ko aizstāt šo tukšumu? 
    Šie un citi jautājumi raidījumā “Portolāns” radio NABA ēterā piektdien, 16. septembrī,  pl. 19.00.
    35 min

About Portolāns

From the publisher's feed

Vada: Mikus Solovejs, Rūdolfs R. Vītoliņš.