Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Mārīte Slišāne

Slišāni ir lapni zīmeļlatgalīši, kurī dzeivoj Bolvu nūvoda Upītis cīmā. Ar sovys pusis namaterialuo montuojuma i folklorys kūpšonu, i latgaliskajom aktivitatem Slišānu saime i ari Upīte ir plotai zynoma tyvuokā i tuoļuokā apleicīnē, reikojūt pasuokumus, festivalus, aicynojūt pi seve teatra trupys, napaseņ aiztaiseitajā školā īreikojūt izalauzšonys ustobu i vītu jaunajim uzjiemiejim. Mārīte ir jaunuokuo Slišānu saimē. Juos bruoļs Andris ir pazeistams festivala “Upītes Uobeļduorzs” organizātuojs i vītejuos folklorys tradiceju turpynuotuojs, kū sovulaik aizsuoce jūs tāvs literats, dzejnīks, folklorists, kulturys i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns. Mārītis muosa Annele Slišāna ir zynoma tekstilmuokslineica i literate, projekta #100dečiLatvijai eistynuotuoja, bet muosa Lienīte Slišāne ir Latvejis Nacionaluo teatra gaismu muokslineica i ari unikala adeituoja. Bet poša Mārīte sevi sauc par tāva meitu, jai jau pošai ir treis bārni, saimisteiba, itūšaļt jei ir īvāruota tortu cepieja i sovu taiseitū nareši socialajūs teiklūs publicej, kluotyn dalīkūt kaidu pošys raksteitu dzejūli.

„Tys jau īlikts – tu navari sēdēt, tev ir juodora. Nikas tev napodness, napaliks. Un tev tuos vierteibas ir īliktas – latgaliskīs, tova puse, tovs koč kuods rodūšīs. Tev jis ira juoizpilda un juodora,” par sovys saimis napagurstūšu aktivitati soka Mārīte.

Dzejis izjiutu Mārīte montuojuse nu tāva. I cikom školys laikā vīnaudži pi sīnu lepejuši plakatus ar TV radzātom zvaigznem, Mārīte vysod bejuse lapna ar tāvu: „Man tuo lykuos, deļkuo ir juofanoj par kū taidu, kū tu esi televizora ekranā redziejs, ka man beja taids tāta. Man ruodejuos, ka jis ir tik gudrys. Kū paprosi, vysod vusu zyna. Es apbreinuoju jū.” Nūpītnuok raksteit Mārīte suoce 15 godūs, nūbraucūt vuiceitīs iz Buldurim. „Es vuspuor asu emocionala. Un, kod tu esi tuolumā, tod tu saprūti beidzūt tū, kuo tev tryukst tuo dvora. Un tod nabeja ni telefona nikuo. Tu siedi ar sovom emocejom. Cyti aizbrauc, kas tyvuok dzeivoj iz muojom, a tu kojuos palīki vīns pats Jiurmolā. Nu napībraukuosi, tuoli, un tad, kuo sevi izlikt, tu vīnkuorši raksteji – tuodas it kuo sovas emocejis, puordzeivojumus.” Raksteišonai otkon Mārīte dasavārsuse ar pyrmuos meitys pīdzymšonu. Sovu dzeju suokumā raksteju eisūs ziņu formatā, i poša sev ari syutejuse. Jei tū sauc par sova veida terapeju.

„Es reizem dūmoju – kū dareit tuodu, lai tuos dūmas nasagrūza tevī tik daudz. Bet īt vysaidas atmiņas, un tod man ruodīs, ka man tys ir juopīroksta. Es panamu, apsasāstu, izrokstu, un tod varu tuo mīrīgi aizīt gulātu.”

Mārītis dzejā praktiski nav pīturzeimu, lelūs teikuma suokuma burtu. Tys dareits apzynuotai.

„Lai kotrys jū var izlaseit gon kai ryndu, kai jei ir, gon jū var sovaiduok izlaseit. Un tod tys dūd ari sovaiduoku nūskaņu. [..] vīnkuorši tys punkts dūt tū, ka beidzuos, a man gribīs tuo, ka tū vuordeņu var ari piec tam sasaistei tuoluok, ka tei dūma, ka tys ir tai kai vīns vuss.”

Mārīte roksta sovys pusis izlūksnē, i dzejā tū tur par koč kū eipašu, kū Latgolā navajadzātu pagaisynuot – kotrys pusis sovpateibu: „Man gribīs tuo, kuo es dūmoju puorlikt vusu iz papeira, jo es dūmoju tuo, kuo es runoju.”

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Gunta Ločmele (Nagle).

Gunta Ločmele īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys. Daugovpiļs Universitatē studējuse storpkulturu attīceibys, Rēzeknis Augstškolā – viesturi. Poša Gunta atzeist, ka vaira jū saista taišni religeju viesture i katuolicismys Latgolā. Dorbuojusēs ari “Latgolys Studentu centrā” (LgSC) Daugovpilī. Kai literati plotuok Guntu īpazynom dzejis kruojumā “Linejis”, kur jei kūpā ar vēļ treis Latgolys dzejneicom atkluoj sovu rūkrokstu. Itū rūkrokstu raidīroksta “Puslopys” vadeituojs Arņs Slobožanins nūsauc par šerpu i pošpuicisku. Bet dzejneica Jana Skrivļa-Čevere par juos dzeju itymā kūpkruojumā soka, ka Gunta pi lītu pīīt rodūši tehniskai “atskaņuos īvierp antenys, aizdedzis, FM viļņus i baitus. Eislaiceigus sakaru trauciejumus jei nūvierš, apgrīžūt pasauli atkuortiņ. I aizīt tymsā uobeļu laseitu. Pylnu atminis karti.”

Gunta sovu dzeju roksta kai latvyski, tai latgaliski i krīviski. Bet pyrmuo, kas vēļ školys godūs Guntai īsacejuse vaira raksteit taišni latgaliski, bejuse literate Anna Rancāne. Raksteit dzeju Guntai ir veids, kai koč kū pasceit, nūformulēt eisuok nakai varbyut īrostā sarunā. “Jau cik godu mes dzeivojam taidā lelā informacejis plyusmā. Eistyn. I nav tuo laika. Koč kurā breidī vajag tū pauzi, kab tū puorgramuotu, izanalizātu i izviļktu nu tuo koč kaidu sovu eisū konspektu, i apstruoduotu tū informaceju, kab tuoļuok koč kū ar tū varātu dareit.”

Sovus dzejūļus Gunta nareši veļtejuse ari dažaidom Latgolys piļsātom.

“Interesantuokais, ka vysod kotrys, kas izlosa koč kaidu tekstu, nūteikti rauga dūmuot, ka tī tys saceisim liriskais “es”, kas uzrunoj koč kaidu personeibu “tu”, ka tys nūteikti ir reals cylvāks. Bet eistineibā munā gadīnī tys reši kod ir koč kaids reals cylvāks. Tei ir koč kaida sajiutu iz tū breidi.”

Tymā pošā laikā Gunta atzeist, ka nav tys dzejnīks, kas citejams svineigūs pasuokumūs voi romantiskūs breižūs.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Laura Melne.

Laura Melne īt nu Rēzeknis nūvoda Rogovkys pusis. Laura ir viesturneica i kaisleiga teatra baudeituoja. Ari sovu magistra dorbu Latvejis Universitatē veļtejuse Latgolys teatra darbeibai 1921.–1940. godūs. Taipat Laura ir aktiva tvītuotuoja socialajā teiklā twitter.com, i, kai poša soka, nu cytu tvītuotuoju īsavuicejuse ari daudzi kū nu latgalīšu rokstu volūdys. Rakstejuse škārsteikla portalim lakuga.lv, lvportals.lv, juos stuostus par viesturis i literaturu var dzierdēt ari LR1 raidejumā „Kolnasāta”. Mekliejumi literaturā Laurai jau bejuši nu školys vacuma. Juos pyrmais publicātais stuosts „Juoneits i baba” pīraksteits 15 godu vacumā i īkļauts kruojumā „Puosokys par krīzi”. Vysā naseņ Laura suokuse raksteit ari dzeju, kas pylna ar myusu laika, simbolisma i sovys pīredzis latgaliskajā kulturtelpā, par pīmāru, juos dzejūļs par slīkom. „Itys dzejūļs eistineibā roduos piec koč kaida nailga laika, atsaverūt iz realu dzeivis situaceju, kurā es beju īsaisteita. Beja mieginuojumi meklēt makškeriešonai slīkys i secynuojums, ka tī, kur mes juos meklējom, jūs cīši moz ir palics. I tad vīnkuorši, staigojūt uorā ar suni, maņ koč kai itei dūma atguoja atpakaļ. I tys beja tys laiks,

kod ap Brekti beja vysys tuos diskusejis, i plus es vīnkuorši īsadūmuoju par tū, cik dažaidi mes varim latgaliski interpretēt slīkys,”

sova dzejūļa tapšonu komentej Laura. Runojūt par idejom iz prīšku, jei nasliep – sapyns ir izdūt gruomotu bārnim latgaliski.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Anita Ločmele aba Danskovīte.

Pošā pīrubežā Dansku cīmā dzimušo dramaturge daudzus godus struoduojuse kai latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Baļtinovys vydsškolā, niu struodoj vītejā muzejā, bet ituo vysa storpā jei ir ari latgalīšu seriala „Ontans i Anne” radeituoja i kūpumā vaira nakai 20 lugu autore. Danskovīte piļneigi nūteikti niu ir vīna nu popularuokūs i pīpraseituokūs dramaturgu Latgolā, kurei atsuokuse sovulaik Latgolā tradicionalū dramaturgejis žanru, kod autori sacerieja lugys nūteiktam teatram, kolektivam. Danskovītis humora pylnī dorbi par vīnkuoršū ļaužu sadzeivi raksteiti juos vadeituo Baļtinovys amaterteatrim „Palādas”, bet piečuok spālāti iz leluoku i mozuoku teatru i kulturys nomu skotivem vysā Latvejā, tymā storpā juos lugu motivi bejušs par pamatu Nacionaluo teatra izruodem „Latgola.lv” i „Latgola.lv-2” Valda Lūriņa režejā.

2008. godā izguojs ari Danskovītis lugu kruojums „Lugas” gruomotys formatā, kur īkļautys pīcys nu „Ontans i Anne” lugu daļom i cytys lugys, bet 2015. godā gruomotā „Ontans i Anne. Komedejas” izdūtys ostonis „Ontans i Anne” dalis.

Danskovīte par sovu rodūšū veikumu sajāmuse vairuokas bolvys, taipoš 2011. godā jai daškierta ari AKKA/LAA Autortīseibu bezgaleibys bolva.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” gostūs Anna Rancāne.

Juos vuords dūmojams, ka daudzim komentarus naprosa – Anna ir literate, dramaturge, žurnaliste, gide, niu ari politike, bet vysu vaira vys tik jū zynim kai dzejneicu.

Kai atguodoj poša dzejneica, juos pyrmais dzejūļs tuolajūs padūmu laikūs bejs veļteits latgalīšu dzīsminīkam Pīteram Miglinīkam. Tys tūlaik publicāts vītejā Kuorsovys pusis avīzē “Za Pobedu”.

“Es atguodoju, kai muna mama tū avīzeiti īlyka skapī, kur vysys juos i lyugšononu gruomotys, i vys koč kas taids beja. Taida sadzeļtiejuse,” pyrmūs literarūs sasnāgumus atguodoj Anna Rancāne, atkluodama ari tū, kai sovulaik ari vēļ padūmu laikūs tykuse uzjimta Rakstnīku savīneibā. Tymā variejs tikt viņ, ka autoram bejušys izdūtys vysmoz divejis gruomotys i ka jamb eja treis rekomendacejis. “I es eistyn nu sirds asu lapna, ka maņ vīnu rekomendaceju raksteja Vizma Belševica, ūtru – Viktors Avotiņš, bet trešū, maņ ruodīs, voi tik nabeja nu Knuta Skujenieka.” I taišni Knuts Skujenieks Rakstnīku savīneibā pi uzjimšonys Annai styngri nūsacejs, ka viņ Latgolai Anna atdūta natiks, tai dūmojūt par dzeju tik latgalīšu volūdā.

Ar eipašu attīksmi Anna runoj par dorbim, kū jei rakstejuse, gaismā izceļūt cytys Latgolys personeibys. “Tī dorbi par koč kū ir interesanti. Es tūs vysus asu rakstiejuse tai kai par sevi. Ari rokstūt par Terēzi Broku. Tod, kod mes runovam, es tik daudzi paralelis atrodu. Laikam pasalaimeja atrast taidus cylvākus – kai soka tūs sovus varūņus – kur tu pats vari gondreiž voi ari sevi likt jūs vītā. I tu atrūni tuos paralelis sovā dzeivē i tuo cylvāka dzeivē.”

Anna atzeist, ka beja vīns laiks, kod jai cīši patyka raksteit dialogūs, tod topa ari Nacionaluo teatra izruode “Bišumāte un vilkacis”. Itūšaļt Anna nanūlīdz, ka kaids jauns dorbs dramaturgejā tyvuokā voi tuoluokā laikā varātu byut i, vysā tycams, taišni par itū naīrostū laiku, kurā niu dzeivojam. “Kod tikū pandemeja suocās, es suoku par tū raksteit lugu i atstuoju, napabeidzu. Jo gryuši raksteit par tū, par kū nazyni, ar kū beigsīs. Bet vys tik es dūmoju, ka tān ir juoizvalk uorā i juoturpynoj.”

Pošai Annai pandemejis laiks nav bejs vysai rodūšs, tys ari sakrits ar laiku juos dzeivē, kū poša jei ar smaidu sejā sauc “Dzeive ar munu babu”.

“Muns mozdāls varātu tai kuodreiz raksteit, ka jam ir dzeive ar sovu babu. Tys ir – ar mani. I myusim vyss ir…”

Par dzejnīka byušonu cauri laikim i sistemom, par tū voi Annai pateik raksteit vuordus dzīsmem, par tū kas kūpeigs Valerijai Seilei i Annai Ahmatovai i dažom interesantom atkuopem viesturē, kai ari, saprūtams, kaida jaunas dzīsmis skice itymā raidīroksta “Puslopys” laidīnī.  

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Dagneja aba Dagnija Dudarjonoka.

Jei ir dzejneica, kuruos dorbi meklējami myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs”, četru jaunūs dzejneicu kūpkruojumā „Linejis”, ari instagram kontā @dagneja_i_dzeja. Bet, kod runoj par i ar Dagneju, tod juorunoj na tikai par raksteišonu, bet ari par dorbu ar jaunīšim, navaļstiskajom organizacejom, atsagrīzšonu dzymtajā pusē i streika pīsaciešonu piļsātys dzeivei.

Dagneja sovūs rodūšajūs tekstūs narunoj tīši, bet ļaun laseituojam pošam tikt pi atbiļdis. „Maņ ir sacejuši, ka muni dzejūli ir gryuti. Bet muni dzejūli ir gryuti! Vīnkuorši jī taidi ir. Maņ pateik vuordu spēlis īlikt i maņ pateik, ka vajag padūmuot par tū dzejūli.” Pošys Dagnejis pruot,  jei naroksta dzejūļus, kū laseit 1. septembrī voi dzimšonys dīnā.

„Maņ pateik dzejā īlikt koč kaidus taidus vuordus kai „zivs”, koč kū taidu, kū dzejā parosti nalīk,” par sovu dzeju stuosta Dagneja. „Maņ pošai pateik mokšoruot, maņ pateik tuos zivs i es piļneigi jiutu, kai tys ir pakaseit kaidam leiņam aiz spurys, voi kai jis glums pīsaskar i tu sajiuti juo glumumu. Maņ ruodīs tai forši taidā dzejūlī īlikt koč kū, kur ir asociaceja.”

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” sasateikom ar spylgtu personeibu i raksteituoju – Eviku Muiznieci, agruok zynomu ari ar pseidonimu karonhisake. Dzeja, proza, lugys, tulkuojumi ir Evikys raksteišonys puse, bet vēļ ir ari muoksla, aizaraušona ar dažaidu video formatu dorbu produciešonu i niu ari latvīšu volūdys i literaturys vuiceišona školā projektā „Mācītspēks”.

Karonhisake ir Evikys suokuma perioda kai dzejneicys pseidonims, kod vydsškolā jei suoce raudzeit raksteit i, dzejnīka Valentina Lukaševiča mudynuota, ari publicēt sovys dzejis ailis. Kai zyna skaidruot dzejneica i niu jau ari prozys autore poša, vuords ‘karonhisake’ nu indiaņu volūdys tulkojams kai ‘tei, kas meklēj dabasūs’. Tūlaik jei ari poša bejuse romantiskuoka i ni tik skorba. Jaunajai autorei pīaugūt i atsateistūt, pseidonums itūšaļt ir nūlykts molā i ari dzeja drupeit ir palykuse ūtrā planā.

Niu Evika vaira pīsavārsuse prozai i juos dorbs „Daina, kas tev vainas” pārnejuo goda golā konkursā “Latgolys prozys skaitejumi” beja lobuokūs vydā i izapeļneja atzineibu par dzeivū skaitejumu i labi veiduotim dialogim. Evikys dorbus atškir vysā skorba i taišna volūda i šaļtim ari pikanta vuordu izvēle. Poša Evika kai tūpūšuo latvīšu volūdys školuotuoja skaidroj, ka tei ir vulgaru barbarismu izmontuošona, pībylstūt, ka sevkurs cylvāks sovā runā taidus sovu reizi lītoj. Ari, struoduojūt pi dažaidu cytu projektu, Evika īsastuoj par sovom vierteibom, ir taišna i „namaun pa straumei”.

Evika atkluoj – itūšaļt jei struodoj pi romana, bet juos vuords saistuos ari ar tulkuojumim. Jei ir tulkuojuse taidys klasikys dorbus latgaliski kai „Alise Breinumu zemē” i „Mozais priņcs”.

Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itymā reizē sasateikam ar Inetu Atpili-Jugani: dzejneicu, scenaristi, dzīšmu autori i Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdri.

Inetys pyrmuo dzejis publikaceja ir dzejūļu kūpa Rēzeknis Augstškolys jaunūs autoru kūpkruojumā “Emociju šķērēs” (1998). Jai kūpumā izguojuši pīci dzejis kruojumi – “Lobuo i nalobuo” (2019), “Mūdynuot muokuļus” (2016), “Otkon giunu sapynus” (2015), “Reveranss. Sarkans uz sarkana” (2008), “Neatburtā uguns” (2001). 2014. godā sajēmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2013” nominacejā “Lobuokuo dzeja”.

“Suoc raksteit. Roksti. I tei ir taida piļneigi cyta pasauļa apziņa, kur tu vari īīt, kod tu roksti, kur tu teic. Maņ itūšaļt varbyut vaira ni kotru reizi izadūd tikt tik dzili sevī, bet es ceru ka es sakuortuošu sevi tik tuoli, ka es otkon varēšu raksteit tai,” par dzejis raksteišonu soka poša Ineta.

“Skaitūt koč kaidus sovus vacūs dzejūļus, maņ ruodīs, kur es vyspuor asu aizceļuojuse itymā dzejūlī, par kū es vyspuor asu te dūmuojuse, jo es soku, kod tu roksti, tod tu esi koč kas cyts, i tu reizem vari tikt cīši dzili i cīši tuoli.”

Ineta roksta dzeju na tikai pīaugušajim, nu ari bārnim, ir vairuoku kinu i raidejumu secenareju autore i taipat daudzu dzīšmu tekstu autore. “Maņ pateik, ka vysa pyrma ir muzyka, jo tod es izlīku austenis i pagaistu, i rūnās teksts.”

Ineta īt nu Bierzpiļs pusis Golvaru, kas juospruot ir energetiski stypra vīta, jo nu tuos īt vairuoki talanteigi cylvāki. Itūšaļt jei struodoj Latgolys Kulturviesturis muzejā kai direktoris vītineica zynuotnyskajā dorbā. “Patīseibā es pīkrytu vyspuor īt struoduot muzejā tikai par tū, ka es varēju byut latgalīšu literaturys nūdalis vadeituoja. Ar taidu dūmu, ka es drupeit struoduošu ari koč kū zynuotniski.” Niu gon, kai atzeist Ineta, atseviški muzejā taidys nūdalis vaira nav. I itūšaļt jai lobuok pateik pieteit seve, ni cik daudzi cytus.  

Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itymā reizē sasateikam ar Anitu Graudiņu aba Plōciņu Masi, kab parunuotu par latgaliski raksteitu prozu myusdīnuos mozuok izplateitā žanrā – feletoni.

Daudzus godus kai žurnaliste i redaktoris vītineica Anita Graudiņa struoduojuse laikrokstā “Rēzeknes Vēstis”, bejuse Rēzeknis Tautys teatra aktrise. Bet nu 1994. goda zam Plōciņu Masis vuorda roksta viestulis iz Kaliporneju sovai draudzinei Cecilejai i kai feletonus publicej tūs avīzē. Anitai Graudiņai izguojušys jau treis Plōciņu Masis gruomotys i pādejuo, izdūtuo 2020. godā, “Plōciņu Mase roksta” ir treju symtu puslopu apkūpuojums vysom iz Kaliporneju syuteitajom viestulem vaira nikai 25 godu garumā. Plōciņu Masis viestulis ir sovpateiga myusu laiku viesturis par nūtikšonom pasaulī, Latvejā i Rēzeknē fiksaceja, bet juos izteicīni (“Myužeigs skaistums!”, “Gudreibys beņčs!” i cyti) tykuši par kasdīnā sova laika paaudzis bīži lītuotim teicīnim.

Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare.

Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.

Itymā reizē sasateikam ar Ligiju Purinašu.

Ligija Purinaša ir spylgta jaunuos paaudzis latgalīšu literate, kuruos literarajā CV var īraksteit kūpkruojumu “Linejis” (2016), Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” sajāmušū i Latvejis Literaturys goda bolvai “LaLiGaBa” spylgtuokajai debejai nominātū dzejis kruojumu “Sīvīte”(2019), 2020. godā angliski izdūtū kūpkruojumu ar Raibū i Ingridu Tāraudu “Pādejais modeļs” (tulkuotuojs Džeids Vils), kai ari kūpā ar viesturnīku Kasparu Strodu topušū rokstu kruojumu “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”(2020). Ligija Purinaša ir literate, publiciste, viesturneica ar aktivu sabīdryskū nūstuoju, bet kasdīnā juos ryupe ir sīvīšu tīseibu aizstuoveiba “Centrs MARTA” Rēzeknis filialē. 

Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare.