Rakstnieks Ēriks Hānbergs šogad svinēs savu 85. jubileju. Viņa grāmata "Mana Tērvetes ieelpa" ir pateicība Tērvetes sanatorijai un dabas parkam, Tērvetē sastaptajiem cilvēkiem un pagājušā gadsimta 70. un 80. gados piedzīvotajam. "Manu Tērvetes ieelpu" izdevuši "Latvijas Mediji", kopā ar autoru lasa Gundars Āboliņš."

Par Anšlavu Eglīti Viktoram Hausmanim un Gundaram Āboliņam ir ko runāt, jo Eglīša lugas iestudētas arī uz Dailes teātra skatuves. Vēstules viņam arī paticis rakstīt, par ko liecina vēstuļu tūkstoši. Viktora Hausmaņa sastādīto grāmatu "Anšlavs Eglītis. Vēstules teātriniekiem" izdevusi "Zinātne".

Dzejnieks un viņa laiks - tāds ir šo Rakstu vadmotīvs, kam visi sējumi jāapvieno vienotā veselumā, tā literatūrzinātniece un Rakstu sastādītāja Dzidra Vārdaune raksta , ievadot Māra Čaklā Rakstu 1. sējumu. Pie dzejnieka laika pieder arī vēstules un publicistika, kurām ir būtiska nozīme latviešu rakstniecības 60. un 70. gadu ainā. Māra čaklā Rakstus izdevis "Mansards. Fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Par Māri Čaklo stāsta Dzidra Vārdaune un Jānis Oga.

Huans Bonilja ir spāņu dzejnieks un rakstnieks. Vladimirs Majakovskis ir krievu revolūcijas dzejnieks. Edvīns Raups ir latviešu dzejnieks un tulkotājs. Viņi visi trīs neklātienē satiekas pie Lasītavas studijas galda, jo Edvīns Raups latviešu valodā tulkojis Hauna Boniljas romānu par Vladimiru Majakovski "Bez biksēm ienākt aizliegts". Viņiem pievienojas aktieris Gundars Āboliņš. Huana Boniljas romānu "Bez biksēm ienākt aizliegts izdevis "Jāņa Rozes apgāds.

Ne katrs diriģents raksta grāmatas, bet Jānis Erenštreits to ir izdarījis. Un jau labu laiku viņu mēdz dēvēt par "cimzistu", jo viņš aizrāvies ar pētījumiem par Jāni Cimzi. Pētījumu literārā forma ir grāmata "Kroņu pinējs", ko izdevusi "Upe tuviem un tāliem". Pie grāmatas satiekas autors Jānis Erenštreits un aktieris Gundars Āboliņš.

Lūcijas Ķuzānes grāmata par Jāni Jaunsudrabiņu "Saule mūžam mana" pirmoreiz iznāca 1986. gadā, bet tagad tā izdota no jauna - papildināta un restaurēta bez cenzūras svītrojumiem un labojumiem. Fragmentus lasa Gundars Āboliņš.

Šī grāmata ir tapusi interesantā veidā - tas ir kopdarbs, kas tapis jauno tulkotāju meistardarbnīcā Gitas Grīnbergas redakcijā un vadībā. Jaunas tulkotājas, kuru vecums ir no 18 līdz 25 gadiem, izlozēja Frederika Beigbedera stāstus, lai tulkotu tos no franču valodas. Skandalozais francūzis Frederisk Beigbeders vairs neesot tik ekstravagants kā agrāk, bet viņa proza joprojām tāda ir. Frederika Beigbedera "Ekstazī stāstus izdevis "Mansards, studijā to latviskošanas procesu komentē Gita Grīnberga, lasa - Gundars Āboliņš.

Jūnass Hasens Khemiri dzīvo Stokholmā. Viņš ir ievērojams zviedru mūsdienu prozaiķis un dramaturgs. Jūnasa māte ir zviedriete, bet tēvs - tunisietis. Savā romānā "Viss, ko es neatceros" viņš Stokholmā un Berlīnē runā ar mirušā Semuela draugiem, radiem, kaimiņiem. Kāds īsti bija Semuels? Kopā ar Gundaru Āboliņu romānu lasa tulkotāja Jolanta Pētersone.

Grāmatas „Sarkanā Džoanna” autore Dženija Rūnija , studējot vēsturi Kembridžā, sāka pētīt britu specdienestu arhīvus un atrada stāstu par visilgāk neatkāto spiedzi Lielbritānijas vēsturē Melitu Norvudu. Lasa - Gundars Āboliņš.

"Šī grāmata ir par pieturvietu "Kastaņola" Raiņa un Aspazijas ceļā uz mūžību. Pareizāk sakot, viens no daudziem iespējamiem stāstiem par šo ceļu 14 gadu (1906 -1920) garumā," tā, ievadot grāmatu "Viņpus Alpiem", raksta autore, Raiņa un Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma. Gundaram Āboliņam viņa piedāvā izlasīt epizodi "Uz Berni pēc veselības", kas savukārt raisa sarunas ne tikai par kaķiem un dzejniekiem, par klimatu un kalniem, bet arī par miegazālēm.