Kā Latvija nonāca tur, kur tā ir šodien? Vai valsts pārvalde var strādāt efektīvi bez spēcīgām politiskām autoritātēm? Un kāpēc Latvija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tik bieži iestrēgst pusceļā?

#47 “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas Jānis Citskovskis, kurā tiek apspriesti jautājumi par to, kā laika gaitā publiskā pārvalde ir spējusi vai nav spējusi tikt līdzi laikam, par 90. gadu mantojumu, finanšu krīzi, Covid laiku un “Rail Baltica”, vienlaikus analizējot, kāpēc tiek atlikti lēmumi, kā rodas tukšgaitas periodi pirms vēlēšanām un kāpēc pat skaidri saprotamas problēmas gadiem netiek risinātas.

Darbs kultūras un mākslas jomā Latvijā bieži nozīmē dzīvot starp radošu piepildījumu un finansiālu nestabilitāti. Kāda ir patiesība par dzīvi un studijām kultūras un mākslas nozarē? Kas būtu jāmaina, un vai tas vispār ir iespējams? Vai kultūra var būt pilsētas attīstības dzinējspēks, un kāda ir pilsētas tēla nozīme? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur Dailes teātra direktors, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars sarunā ar "Latio" valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu dalās pārdomās par kultūrizglītību, dzīves kvalitāti reģionos, politiku un citiem aktuāliem jautājumiem.

Rīga – pilsēta ar bagātu vēsturi un pūrā turētu potenciālu. Vai Rīgai kaut kas pietrūkst, ar ko citas valstis ir mums priekšā? Kas nepieciešams, lai risinātu privāto auto un sabiedrisko transportu kustību sāpi? Vai pilsētām jākļūst vēl dzīvīgākām un konkurētspējīgākām? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas. Sarunā tiek apspriesti pilsētplānošanas izaicinājumi, "Rail Baltic" ietekme, blīvuma nozīme pilsētvidē un iespējamās pārmaiņas, kas varētu atdzīvināt Rīgas sirdi.

Bitkoins – pasaulē visplašāk pazīstamā kriptovalūta, par kuru noteikti ir dzirdējis teju jebkurš. Taču papildus tam pastāv simtiem citu digitālo valūtu un to paveidu. Cik daudz par tām zina sabiedrība? Kā tās varētu aizstāt tradicionālos norēķinu veidus? Kādu lomu kriptovalūtas spēlēs nākotnē? Un kā tās varētu ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu?

Kā kreditēšanas nozare attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā? Kādas finansēšanas iespējas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem? Ko varam sagaidīt nākotnē? Par šiem jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 43. epizodē diskutē Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un kolektīvās finansēšanas platformas Capitalia operacionālais vadītājs Pāvels Šnejersons, kurš visus savas karjeras gadus pavadījis finanšu jomā un pieredzējis gan pirmo īpašumu kritēšanu īsi pēc neatkarības atgūšanas, gan ekonomiskās krīzes periodu, gan arī tās sekas un atkopšanās laiku.

Kultūra un nekustamais īpašums pirmajā brīdī šķiet divas atšķirīgas tēmas, taču patiesībā – cieši saistītas. Koncertiem, teātrim, laikmetīgajai mākslai un dažnedažādiem pasākumiem piemīt unikāla spēja komplementēt tuvumā esošo nekustamo īpašumu, palielinot gan tā finansiālo, gan arī emocionālo vērtību un piešķirot lielāku pievilcību un piesaisti lokācijai.

Šoreiz starmešu gaismā – mežsaimniecības nozare.

Ikviens, kurš iegādājies nekustamo īpašumu paša dzīvošanai, zina – ideālā mājokļa atrašana nebūt nav viegls process. Sevišķi, ja acs meklē ne vien piemērotu plānojumu un lokāciju, bet arī alkst pēc skaistuma un pārdomātas arhitektūras. Savulaik būvētie vēsturiskie Rīgas centra nami spēj sniegt estētisko gandarījumu apvienojumā ar pārdomātu plānojumu, turpretī mūsdienu arhitektūras paraugos vien retumis iespējams atrast elementus, kas tuvotos šedevru līmenim – akcentus, kas stāvēs pāri laikam un radīs apbrīnu vēl vairākus gadsimtus pēc to uzbūvēšanas. Kāpēc mūsdienu radītie projekti nereti zaudē cīņā ar pirmskara ēku unikalitāti un kādi vadmotīvi mūsdienās ieņēmuši noteicošo lomu ideālā mājokļa meklējumos? Par to podkāsta “Sālsmaize” 40. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē Rīgas arhitektūras pētniece un mākslas zinātniece Inga Karlštrēma.

Automašīna un latvietis – divi teju vai neatdalāmi lielumi. Savs auto vairs nav tikai simbols neatkarībai mobilitātes jautājumos. 21. gadsimtā tas kļuvis par daļu no sociālā statusa, bieži vien praktiskam pielietojumam paliekot otrajā plānā. Pēdējo 30 gadu laikā individuālo vieglo automobiļu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – šī gada sākumā reģistrēto vieglo auto skaits Latvijā sasniedza nepilnus 700 000. Lai gan daudzi dzīvi bez sava personīgā auto vairs nespēj iedomāties, Rīgas infrastruktūra ne tuvu nav piemērota tika apjomīgam transportlīdzekļu skaitam. Ielu šaurība, trūkstošais autostāvvietu jautājumus un apgrūtinātā pārvietošanās Rīgas centrā ir viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi izvēlas pamest galvaspilsētas sirdi. Vai koplietošanas automašīnas un sabiedriskais transports nākotnē risinās problēmu un izkonkurēs personīgos auto? Kādas varētu būt satiksmes izmaiņas tuvākajos gados un kā auto jautājums ietekmē lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi? Par to podkāsta “Sālsmaize” 39. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē satiksmes eksperts, auto entuziasts un pazīstamais raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots.

Šajā sarunā eksperti sniedz savu redzējumu un prognozes saistībā ar šī brīža ekonomisko situāciju – inflāciju, augstajām kredīta procentu likmēm un to ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu. Diskusijā tiek pārrunāti ekspertu novērojumi, analizējot Latvijas iedzīvotāju "ekonomisko noskaņojumu" šajā rudens sezonā, valsts un komercbanku loma un nākotnes prognozes, balstoties uz pagātnes pieredzi. Tāpat tiek skarti temati par būvniecības izmaksām un to atbilstību mājokļu tirgus cenām, kā arī sniegti ieteikumi iedzīvotājiem par to, kā labāk rīkoties šajā augsto kredīta procentu periodā – kad labāk mājokli īrēt, kad labāk iegādāties vai kad labāk ar pirkumu nogaidīt.