Sālsmaize

Sālsmaize

By SālsmaizeEducation
Download on the App Store

All Sālsmaize episodes

  • Sālsmaize | E50 | Celmlauzis nekustamo īpašumu nozarē un 35 gadi tirgū | E. Šīns, P. Timrots

    Kā izveidot nekustamā īpašuma uzņēmumu laikā, kad Latvijā vēl tikai veidojās nekustamā īpašuma tirgus un īpašumtiesību sistēma? Kāds bija ceļš no 90. gadu izsolēm, kur naudu uz darījumiem nesa kartona kastēs bruņotu apsargu un bandītu pavadībā, līdz leģitīmiem nekustamo īpašumu darījumiem, profesionālai īpašumu vērtēšanai, mērniecībai un starptautiskiem darījumiem? Un ko mums iemācīja mežonīgie deviņdesmitie, straujais cenu kāpums un smagā 2008. gada krīze?Šajā “Sālsmaizes” jubilejas 50. epizodē vadītāja krēslā sēžas Pauls Timrots, lai iztaujātu “Latio” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu par uzņēmuma pirmsākumiem un 35 gadu bristo ceļu. Edgars atklāj, kā 1991. gadā radās ideja izveidot "Latio" un kādu artavu uzņēmums ieguldījis, lai Latvijas nekustamo īpašumu nozare kļūtu tāda, kādu to pazīstam šodien.Līdztekus sarunā tiek meklētas atbildes uz to, kāpēc, būvējot māju reģionos, bieži vien ieguldītā nauda var neatmaksāties, ja to plāno pārdot, kāpēc cilvēki izvēlas pārziemot citur un kādi kuriozi atgadījumi pieredzēti visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā.

    1 hr 9 min
  • Sālsmaize | E49 | Kāpēc kvalitatīva vide ir svarīgāka par pašām ēkām? | E. Šīns, Z. Tetere-Šulce

    Kā pilsētai saglabāt savu vēsturisko identitāti un vienlaikus attīstīties līdzi laikam? Vai arhitektūras uzdevums ir sargāt pagātni, vai tomēr radīt drosmīgas un laikmetīgas pārmaiņas? Un kāpēc vide, kurā dzīvojam, ietekmē ne tikai mūsu ikdienu, bet arī domāšanu un nākotnes izvēles?49. “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas arhitekte, dizainere un biroja “OAD” dibinātāja Zane Tetere-Šulce. Sarunā par Rīgas attīstību, pilsētvides kvalitāti, arhitekta atbildību un cilvēku lomu pilsētas veidošanā. Zane dalās pieredzē par darbu Latvijā un ārvalstīs, stāsta par Miera ielas un Andrejsalas pārvērtībām, subkultūru un kopienu ietekmi uz pilsētvides attīstību, kā arī skaidro, kāpēc kvalitatīva publiskā telpa bieži ir svarīgāka par pašām ēkām. Sarunā tiek apspriesta arī jaunās paaudzes attieksme pret nekustamo īpašumu, zaļā domāšana arhitektūrā un tas, kā tehnoloģijas un mainīgais dzīvesveids nākotnē varētu ietekmēt mūsu pilsētas.

    49 min
  • E48 | Cik esam atkarīgi no Eiropas naudām un kā izskatāmies uz kaimiņu fona?

    Kā Eiropas līmeņa lēmumi Briselē ietekmē nekustamā īpašuma tirgu un katra Latvijas iedzīvotāja maciņu? Vai Latvija spētu izdzīvot bez ikgadējā miljarda eiro ES atbalsta un vai mēs neesam kļuvuši atkarīgi no “pabalstiem”? Un kā Ukrainas karš ir mainījis mūsu enerģētisko neatkarību un investīciju pievilcību? Šajā sarunu ciklā meklējam atbildes uz jautājumu – vai esam gatavi nākamajam ekonomiskajam lēcienam vai arī paši sevi bremzējam ar bailēm un birokrātiju?48. “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas Andris Piebalgs – bijušais Eiropas komisārs un cilvēks, kurš Briseles gaiteņus pārzina līdz vīlēm. Sarunā tika šķetināta Latvijas vieta Eiropā: no enerģētikas neatkarības un zaļā kursa izaicinājumiem līdz "Rail Baltica" sāgai un investoru uzticībai. Kāpēc Latvija tik bieži pati sev liek “koku spieķos”, ko "Eiropas nauda" patiesībā nozīmē un ko no tās prasa Brisele.

    56 min
  • E47 | Vai Latvijas valsts pārvalde spēj tikt līdzi laikam? | E. Šīns, J. Citskovskis

    Kā Latvija nonāca tur, kur tā ir šodien? Vai valsts pārvalde var strādāt efektīvi bez spēcīgām politiskām autoritātēm? Un kāpēc Latvija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tik bieži iestrēgst pusceļā?

    #47 “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas Jānis Citskovskis, kurā tiek apspriesti jautājumi par to, kā laika gaitā publiskā pārvalde ir spējusi vai nav spējusi tikt līdzi laikam, par 90. gadu mantojumu, finanšu krīzi, Covid laiku un “Rail Baltica”, vienlaikus analizējot, kāpēc tiek atlikti lēmumi, kā rodas tukšgaitas periodi pirms vēlēšanām un kāpēc pat skaidri saprotamas problēmas gadiem netiek risinātas.

    1 hr 15 min
  • E46 | "Klubs 21", Latvijas demogrāfija un kultūrvide | J. Žagars | E. Šīns

    Darbs kultūras un mākslas jomā Latvijā bieži nozīmē dzīvot starp radošu piepildījumu un finansiālu nestabilitāti. Kāda ir patiesība par dzīvi un studijām kultūras un mākslas nozarē? Kas būtu jāmaina, un vai tas vispār ir iespējams? Vai kultūra var būt pilsētas attīstības dzinējspēks, un kāda ir pilsētas tēla nozīme? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur Dailes teātra direktors, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars sarunā ar "Latio" valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu dalās pārdomās par kultūrizglītību, dzīves kvalitāti reģionos, politiku un citiem aktuāliem jautājumiem.

    1 hr 1 min
  • E45 | Vai Rīgai būs būt gatavai? | E. Šīns | P. Ratas

    Rīga – pilsēta ar bagātu vēsturi un pūrā turētu potenciālu. Vai Rīgai kaut kas pietrūkst, ar ko citas valstis ir mums priekšā? Kas nepieciešams, lai risinātu privāto auto un sabiedrisko transportu kustību sāpi? Vai pilsētām jākļūst vēl dzīvīgākām un konkurētspējīgākām? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas. Sarunā tiek apspriesti pilsētplānošanas izaicinājumi, "Rail Baltic" ietekme, blīvuma nozīme pilsētvidē un iespējamās pārmaiņas, kas varētu atdzīvināt Rīgas sirdi.

    57 min
  • E44 | Vai nākotnē par nekustamo īpašumu maksāsim ar digitālajām valūtām? | A.Zela | E.Šīns | A.Rumpe | K.Peisenieks

    Bitkoins – pasaulē visplašāk pazīstamā kriptovalūta, par kuru noteikti ir dzirdējis teju jebkurš. Taču papildus tam pastāv simtiem citu digitālo valūtu un to paveidu. Cik daudz par tām zina sabiedrība? Kā tās varētu aizstāt tradicionālos norēķinu veidus? Kādu lomu kriptovalūtas spēlēs nākotnē? Un kā tās varētu ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu?

    Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas finanšu mentore Alīna Zela, investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un zvērināta advokāte Agneta Rumpe, sniedzot dažādu nozaru redzējumu.
    Eksperti ielūkojas nākotnes tendencēs kriptovalūtu un nekustamā īpašuma mijiedarbībā, apspriež regulējošo institūciju nozīmi un gatavību darboties šajā jomā, kā arī jauniešu un kopējo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību.

    1 hr 5 min
  • E43 | Latvijas kreditēšanas sektora transformācijas: izaicinājumi un perspektīvas | P.Šnejersons | E.Šīns

    Kā kreditēšanas nozare attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā? Kādas finansēšanas iespējas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem? Ko varam sagaidīt nākotnē? Par šiem jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 43. epizodē diskutē Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un kolektīvās finansēšanas platformas Capitalia operacionālais vadītājs Pāvels Šnejersons, kurš visus savas karjeras gadus pavadījis finanšu jomā un pieredzējis gan pirmo īpašumu kritēšanu īsi pēc neatkarības atgūšanas, gan ekonomiskās krīzes periodu, gan arī tās sekas un atkopšanās laiku.

    Eksperti dalās pieredzē par 2008. gada krīzi un tās ietekmi uz mūsdienu tirgu, salīdzina situāciju Baltijas valstīs un diskutē par finanšu tirgus perspektīvām Latvijā.
    00:00 – 05:48 – Ievads, iepazīšanās.
    05:48 – 09:20 – Hipotekāro kredītu izsniegšana toreiz un tagad.
    09:20 – 14:16 – Apstākļu kopums, kas radīja 2008. gada krīzi un tās atskaņas mūsdienās.
    14:16 – 20:33 – Valsts sniegto garantiju iespējas.
    20:33 – 24:44 – Aizdevumu riski investoru acīm. Būtiskākās atšķirības starp Baltijas valstīm.
    24:44 – 27:17 – Kā stimulēt konkurenci starp bankām?
    27:17 – 35:54 – Kā skaidrot nebanku kredītdevēju salīdzinoši nelielo izsniegto kredītu apjomu?
    35:54 – 38:13 – Mūsdienīgi finanšu risinājumi.
    38:13 – 45:31 – Perspektīva Latvijas finanšu tirgū.
    45:31 – 47:42 – Ilgtermiņu kredītu nākotne.
    47:42 – 55:04 – Piesardzīga un pārdomāta īpašuma iegāde.
    55:04 – 58:01 – Uzkrājumi, piesardzība to ieguldīšanā un iedzīvotāju finanšu pratība.
    58:01 – 59:16 – Monocentriskas attīstības politikas sekas.
    59:16 – 01:00:20 – Noslēgums.


    1 hr 1 min
  • E41 | Piesātināta – bet vai pieejama? Kultūra kā nekustamā īpašuma tirgus katalizators. Edgars Šīns | Ojārs Rubenis | Armands Grīnbergs

    Kultūra un nekustamais īpašums pirmajā brīdī šķiet divas atšķirīgas tēmas, taču patiesībā – cieši saistītas. Koncertiem, teātrim, laikmetīgajai mākslai un dažnedažādiem pasākumiem piemīt unikāla spēja komplementēt tuvumā esošo nekustamo īpašumu, palielinot gan tā finansiālo, gan arī emocionālo vērtību un piešķirot lielāku pievilcību un piesaisti lokācijai.

    Vai sakārtota kultūras sfēra ir viens no veidiem, kā risināt iedzīvotāju aizbraukšanu no galvaspilsētas, veicinot dzīvības atgriešanos Rīgas centrā? Kā piesātināta kultūras nozare mijiedarbojas ar nekustamā īpašuma tirgu un kādi soļi jāsper pilsētvides plānotājiem, lai Vecrīga neatpaliktu no Viļņas un Tallinas vecpilsētām? Par to podkāsta “Sālsmaize” 41. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un nekustamo īpašumu darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē žurnālists, sabiedriskais darbinieks un bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
    00:00 – 06:05 – Ievads, iepazīšanās
    06:05 – 12:58 – Kultūras nozīme latvieša dzīvē
    12:58 – 17:37 – Kas pēdējos 30 gados bremzējis Latvijas izaugsmi?
    17:37 – 28:19 – Kultūras objektu loma Latvijā
    28:19 – 55:13 – Atšķirības Rīgā un reģionos
    55:13 – 01:01:53 – Kā iedzīvotājus atgriezt galvaspilsētā?
    01:01:53 – 01:09:08 – Modelējam nākotnes Vecrīgu
    01:09:08 – 1:19:43 – Pilsētas problēmas un to risināšana
    1:19:43 – 01:22:01 – Vai kultūras nozares pārstāvji spēj līdzēt pilsētas problēmu risināšanā
    01:22:01 – 01:28:17 – Vide sev apkārt - kā to sakārtot
    01:28:17 – 01:28:34 – Noslēgums


    1 hr 24 min
  • E42 | Nauda pret ilgtermiņa dabas aizsardzības plāniem. Kā rast līdzsvaru meža nozarē? Edgars Šīns | Modris Fokerots | Jānis Rozītis | Antons Seļezņovs

    Šoreiz starmešu gaismā – mežsaimniecības nozare.

    Jau ilgstoši neatrisinātās domstarpības starp mežu īpašniekiem un dabas aizsardzības entuziastiem uzjundījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru atcelta norma par mazākā galvenās cirtes caurmēra koku ciršanu.
    Kā situāciju redz katra no pusēm- un kā iegūt maksimālo finanšu plūsmu, nenodarot pāri ekosistēmai? Cik liela daļa no šī pienākuma gulstas uz mežsaimnieku un cik liela – uz valsts vai vides interešu aizstāvju pleciem? Kāda ir sabiedrības loma jautājumos, kas skar mežu nozari?
    Uz šiem un arī citiem jautājumiem Latio valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam un mežu vērtēšanas speciālistam Antonam Seļezņovam podkāsta “Sālsmaize” 42. epizodē atbildes palīdz meklēt divi eksperti, kuru ikdiena cieši saistīta ar mežu nozari. Viens no viņiem - Modris Fokerots, entuziastisks mežsaimnieks, kurš 1992. gadā dibinājis savu zemnieku saimniecību un aktīvi cīnās par līdzsvaru starp mežu īpašnieku un dabas aizsardzības interesēm. Savukārt dabas aizsardzības tēmu diskusijā pārstāv Jānis Rozītis – Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors, cilvēks ar lielu pieredzi vides aizsardzības jomā, kas uz dabas saglabāšanu ļauj skatīties kā uz fundamentālu ekonomisko attīstību sekmējošu aspektu.
    00:00 – 09:17 – Ievads, iepazīšanās
    09:17 – 16:15 – Iespējas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijas mežos
    16:15 – 26:09 – Ko mežu nozarei nozīmē jaunie noteikumi par galvenās cirtes caurmēru?
    26:09 – 29:36 – Jauno noteikumu juridiskais aspekts
    29:36 – 35:51 – Meža nozīme sabiedrībai un mežsaimniekiem
    35:51 – Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pienākums mežsaimniekiem
    42:10 – 49:54 – Apgrūtinājumi mežsaimniekiem pieņemamā apmērā
    49:54 – 56:14 – Upmalas – ļaut izcirst vai nē?
    56:14 – 01:01:04 – Kā veicināt meža īpašnieku un dabas vērtību sargātāju mijiedarbību?
    01:01:04 – 01:05:32 – Latvijas meži klimata pārmaiņu ietekmē
    01:05:32 – 01:05:44 – Noslēgums


    1 hr 6 min