
Sign up to save your podcasts
Or


Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par mūsdienu morāles filozofijas iekšējām pretrunām, par pamatu ņemot ievērojamās britu filozofes Elizabetes Enskombas (1919–2001) 1958. gada rakstu “Modernā morāles filozofija”, kuru uzskata par vienu no tikumu ētikas kā atsevišķas morāles teorijas atdzimšanas stūrakmeņiem. Pēc iepazīstināšanas ar Enskombas dzīvi un darbiem sarunbiedri pievēršas raksta galveno tēžu apskatam, proti, 1) ka bez adekvātas psiholoģijas filozofijas šodien nav vērts nodarboties ar morāles filozofiju; 2) ka visi galvenie mūsdienu morāles jēdzieni (pienākums, tiesības, pārkāpums, amorāla rīcība, jābūtība u. tml.) ir paliekas no agrīnākas morāles filozofijas, kura modernajā sekulārajā pasaules uzskatā vairs nav spēkā; 3) ka atšķirības starp pēdējo divu gadsimtu anglosakšu morāles filozofu uzskatiem ir nebūtiskas un nav analīzes vērtas. Sarunas gaitā abi šķetina, ko īsti Enskomba saprata ar psiholoģijas filozofiju, kā arī apskata kristīgās dievišķā likuma ētikas milzīgo ietekmi uz Rietumu cilvēka domāšanu un būtiskās atšķirības starp likuma ētiku un klasisko teleoloģisko tikumu ētiku. Abi sarunbiedri piekrīt Enskombai, ka Deivida Hjūma novērojumam par plaisu starp esamību un jābūtību ir kāds svars, jo pat ar perfektu morāles teorijas un aptverošu lietas apstākļu, pienākumu un saistību izklāstu tik un tā nav skaidrs, kas – sabiedrībā, kura noraida Dieva likumu spēku un autoritāti, – būtu tas izšķirošais motivējošais spēks, kas cilvēkam liktu darīt labu un nedarīt ļaunu, kā arī atzīt šī spēka autoritāti. Sarunas noslēgumā uzsvērta Enskombas skepse attiecībā uz jebkādiem hipotētiskiem domu eksperimentiem, kas iztirzā morāles dilemmas, un apskatīti citi iespējami morāles avoti – tādi kā tradīcija, senču tikumi, dabas kārtība un “līgumattiecības” starp dabiskajiem procesiem un cilvēku kā šo procesu daļu.
Literatūra:
G.E.M. Anscombe, "Modern Moral Philosophy", Philosophy 33, Nr. 124, 1958, https://sites.pitt.edu/~mthompso/readings/mmp.pdf
G.E.M. Anscombe, Intention, Oxford: Blackwell, 1957.
G.E.M. Anscombe, Peter T. Geach, Three Philosophers: Aristotle, Aquinas, Frege. Cornell University Press, 1961.
Daniel Kaufman, "Course notes on Anscombe's Modern Moral Philosophy": https://theelectricagora.com/2017/04/15/course-notes-g-e-m-anscombes-modern-moral-philosophy/
Daniel Kaufman & Spencer Case, "Debating Moral Realism", Sophia, 2019, https://www.youtube.com/watch?v=dffDO-q9rn0
Saruna par Kanta ētiku: https://telos.lv/saruna-kanta-etika/
Saruna par Alesdēru Makintairu: https://telos.lv/saruna-par-makintairu/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
By TELOS.LVJa vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par mūsdienu morāles filozofijas iekšējām pretrunām, par pamatu ņemot ievērojamās britu filozofes Elizabetes Enskombas (1919–2001) 1958. gada rakstu “Modernā morāles filozofija”, kuru uzskata par vienu no tikumu ētikas kā atsevišķas morāles teorijas atdzimšanas stūrakmeņiem. Pēc iepazīstināšanas ar Enskombas dzīvi un darbiem sarunbiedri pievēršas raksta galveno tēžu apskatam, proti, 1) ka bez adekvātas psiholoģijas filozofijas šodien nav vērts nodarboties ar morāles filozofiju; 2) ka visi galvenie mūsdienu morāles jēdzieni (pienākums, tiesības, pārkāpums, amorāla rīcība, jābūtība u. tml.) ir paliekas no agrīnākas morāles filozofijas, kura modernajā sekulārajā pasaules uzskatā vairs nav spēkā; 3) ka atšķirības starp pēdējo divu gadsimtu anglosakšu morāles filozofu uzskatiem ir nebūtiskas un nav analīzes vērtas. Sarunas gaitā abi šķetina, ko īsti Enskomba saprata ar psiholoģijas filozofiju, kā arī apskata kristīgās dievišķā likuma ētikas milzīgo ietekmi uz Rietumu cilvēka domāšanu un būtiskās atšķirības starp likuma ētiku un klasisko teleoloģisko tikumu ētiku. Abi sarunbiedri piekrīt Enskombai, ka Deivida Hjūma novērojumam par plaisu starp esamību un jābūtību ir kāds svars, jo pat ar perfektu morāles teorijas un aptverošu lietas apstākļu, pienākumu un saistību izklāstu tik un tā nav skaidrs, kas – sabiedrībā, kura noraida Dieva likumu spēku un autoritāti, – būtu tas izšķirošais motivējošais spēks, kas cilvēkam liktu darīt labu un nedarīt ļaunu, kā arī atzīt šī spēka autoritāti. Sarunas noslēgumā uzsvērta Enskombas skepse attiecībā uz jebkādiem hipotētiskiem domu eksperimentiem, kas iztirzā morāles dilemmas, un apskatīti citi iespējami morāles avoti – tādi kā tradīcija, senču tikumi, dabas kārtība un “līgumattiecības” starp dabiskajiem procesiem un cilvēku kā šo procesu daļu.
Literatūra:
G.E.M. Anscombe, "Modern Moral Philosophy", Philosophy 33, Nr. 124, 1958, https://sites.pitt.edu/~mthompso/readings/mmp.pdf
G.E.M. Anscombe, Intention, Oxford: Blackwell, 1957.
G.E.M. Anscombe, Peter T. Geach, Three Philosophers: Aristotle, Aquinas, Frege. Cornell University Press, 1961.
Daniel Kaufman, "Course notes on Anscombe's Modern Moral Philosophy": https://theelectricagora.com/2017/04/15/course-notes-g-e-m-anscombes-modern-moral-philosophy/
Daniel Kaufman & Spencer Case, "Debating Moral Realism", Sophia, 2019, https://www.youtube.com/watch?v=dffDO-q9rn0
Saruna par Kanta ētiku: https://telos.lv/saruna-kanta-etika/
Saruna par Alesdēru Makintairu: https://telos.lv/saruna-par-makintairu/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.

3 Listeners

5 Listeners

3 Listeners

0 Listeners