Baltajā namā to sauca par „Karsto līniju”, Kremlī – par „Sarkano telefonu”. 1963. gada 30. augustā sāka darboties tiešo sakaru līnija starp ASV un PSRS valdībām.

1850. gada 28. augustā Veimārā pirmizrādi piedzīvo Riharda Vāgnera opera „Loengrīns”. Iestudējumu vada un diriģē Ferencs Lists. Starp citu – pēc Veimāras 1850. gada un Breslavas (tag. Vroclavas) 1854. gada operas iestudējuma trešais „Loengrīna” iestudējums notika Rīgā 1855. gadā. Tātad Rīga ir pirmā no mūsdienu galvaspilsētām, kur iestudēja šo Vāgnera operu.

1858. gada 27. augusts savā ziņā aizsāka jaunu ēru cilvēces vēsturē – šai dienā amerikānim Edvīnam Lorentainam Dreikam izdevās iegūt pirmo naftu no pazemes urbuma.

Mikelandželo skulptūra „Pieta” ir viens no visu laiku izcilākajiem tēlniecības darbiem. Sākotnēji gan tā pasūtīta – 1498. gada 26. augustā – ne kā Romas Sv. Pētera katedrāles interjera daļa, bet gan kā kapa piemineklis.

1944. gada jūnija sākumā Rietumu sabiedroto spēki, kuru lielāko daļu veidoja briti un amerikāņi, īstenoja desantu Normandijā un uzsāka Francijas atbrīvošanu. Tomēr galvaspilsētu Parīzi Francijas patriotiem izdevās atbrīvot pašu spēkiem. Tas notika 1944. gada 25. augustā.

1899. gada 24. augustā dzimis izcilākais argentīniešu rakstnieks un viens no dižākajiem visu laiku literātiem - Horhe Luiss Borhess (1899. - 1986).

1939. gada 23. augustā Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, plašāk pazīstams kā Molotova-Ribentropa pakts. Divi totalitārie režīmi – nacistiskā Vācija un boļševistiskā PSRS – vienojās atbalstīt viens otra agresijas plānus Austrumeiropā. Tas bija izšķirošais solis pretī Otrajam pasaules karam.

Šveiciešu uzņēmēja Žana Anrī Dināna iniciatīvas aizsāka starptautisku kustību humānāku un tiesiski regulētu karošanas noteikumu ieviešanai. „Konvencija par ievainoto stāvokļa uzlabošanu kara laukā”, kuru 12 valstu pārstāvji parakstīja Ženēvā 1864. gada 22. augustā, kļuva par pirmo veselā virknē starptautisku nolīgumu, kas regulē valstu un to bruņoto spēku rīcību kara laikā, un kas kļuva arī par aizsākumu Starptautiskā Sarkanā krusta kustībai.

1810. gada 21. augustā Zviedrijas parlaments Riksdāgs nolēma aicināt imperatora Napoleona I līdzgaitnieku, Francijas maršalu Žanu Batistu Bernadotu kļūt par Zviedrijas troņmantnieku un nākamo karali. Tā izrādījās pareiza izvēle. Maršals Bernadots, valdīdams kā Kārlis XIV Juhans, daudz darīja savas valsts mierīgai izaugsmei, un viņa iesākto sekmīgi turpināja arī vēlākie Bernadotu dinastijas karaļi.

Sešas dienas ilgā kauja pie Jarmukas upes no 636. gada 15. līdz 20. augustam bija izšķiroša visa reģiona un pasaules vēstures tālākajai gaitai. Šajā kaujā arābu armija, ģeniālā karavadoņa Halīda ibn al-Valīda komandēta, sagrāva Bizantijas imperatora Hērklija spēkus. Pēc šīs sakāves virs nekas nespēja aizkavēt islāma ekspansiju Ziemeļāfrikā un citur Tuvo Austrumu reģionā.