1934. gada 19. augustā Vācijas pilsoņi referendumā nobalsoja par valsts prezidenta un kanclera amatu apvienošanu, izveidojot vienotu Reiha vadoņa – fīrera – posteni. Līdz ar to pie varas nākusī nacistu partija noslēdza demokrātiskās Veimāras konstitūcijas sistēmas demontāžu, padarot Vāciju par vienas partijas pārvaldītu totalitāru diktatūru.

Viena no mīklainākajām personībām visā 20. gadsimta vēsturē - tā varētu raksturot vienu no nacistu režīma radītājiem un Ādolfa Hitlera tuvākajiem līdzgaitniekiem Rūdolfu Hesu, kurš savu dzīvi beidza ar cilpu kaklā Špandavas cietuma dārza namiņā 1987. gada 17. augustā.

1941. gada augustā Padomju Savienības situācija šķita teju vai bezcerīga. Kopš Vācijas negaidītā uzbrukuma 22. jūnijā no visas vairākus tūkstošus kilometru garās frontes līnijas turpināja pienākt ziņojumi par arvien jaunām ienaidnieka rokās kritušām teritorijām, zaudētām kaujām, desmitiem un simtiem tūkstošu gūstā kritušu sarkanarmiešu un virsnieku. Padomju valsts nespēja attapties no graujošo zaudējumu šoka, tomēr padomju vadonis Staļins un viņa līdzgaitnieki bija pārvarējuši pirmo kara nedēļu frustrāciju un mēģināja glābt no iznīcināšanas savu režīmu un, līdz ar to, visu milzīgo valsti. Viņi bija gatavi lietot katru līdzekli, un apliecinājums tam bija arī Sarkanās armijas virspavēlniecības pavēle Nr. 270, kas datēta ar 1941. gada 16. augustu.

1795. gada 15. augustā revolucionārā Francija par savu naudas vienību padarīja franku. Šī naudas vienība palika Francijas nacionālā valūta līdz eiro ieviešanai 2002. gadā.

Morejas zemes valdnieks Makbets kļuva par Skotu karali pēc tam, kad kaujā pret viņu 1040. gada 14. augustā krita iepriekšējais valdnieks – karalis Dankans I. Abi šie viduslaiku valdnieki vēlāk kļuva par varoņiem Viljama Šekspīra traģēdijā „Makbets”, kas gan tikai dažos momentos sakrīt ar mums zināmajiem vēstures faktiem.

1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskās republikas valdība slēdza robežu ar Rietumvāciju un uzsāka robežas aizsargbūvju celtniecību. Berlīnē robeža pamazām ieguva betona sienas veidolu – tapa Berlīnes mūris.

30. gadā pirms mūsu ēras, tieši 12. augustā, ir pieņemts uzskatīt, ka Kleopatra, pēdējā no Ēģiptes faraoniem, izdarīja pašnāvību. Pielikusi pie savām krūtīm odzi, Kleopatra ļāva tai izdarīt nāvējošo kodumu. Lielas bija Romas valdnieka Oktaviāna dusmas, kad viņš uzzināja par valdnieces nāvi.

1173.gada 9.augustā sāka celt vienu no Itālijas simboliem, Pizas torni.

1786. gada 8 .augustā franču alpīnisti Žaks Balmā un Mišels Gabriels Pakārs uzkāpj Monblāna virsotnē, kļūstot par pirmajiem cilvēkiem, kas iekarojuši šo kalnu. Pateicoties šim notikumam dzimis termins alpīnisms.

Lamijas karš, kas risinājās no 323. un 322. gadā pirms Mūsu ēras, bija Atēnu vadītās senās Grieķijas pilsētu un novadu koalīcijas mēģinājums nokratīt Maķedonijas virskundzību. Koalīcijas spēki cieta izšķirošo sakāvi kaujā pie Krannonas 322. gadā pirms Mūsu ēras, domājams, 7. augustā. Maķedonieši piespieda sakautās Atēnas mainīt gadsimtiem pastāvējušo demokrātisko pārvaldi, aizstājot to ar oligarhiju.