Poļu komponista Frederika Šopēna „Lielā Spožā polonēze” ir viens no viņa pirmajiem publicētajiem darbiem, sacerēts tūdaļ pēc Varšavas konservatorijas absolvēšanas 1829. gadā, bet pirmatskaņots sešus gadus vēlāk – 1835. gada 26. aprīlī Parīzē.

1792. gada 25. aprīlī Strasbūrā kara inženieris Klods Ružē de Lils neilgā laikā sacerēja vienu no pasaulē pazīstamākajām melodijām - vēlāko Francijas Republikas himnu Marseljēzu.

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa bibliotēka, kas 1800. gada 24. aprīlī tika nodibināta pamatā šīs likumdevēju institūcijas vajadzībām, faktiski atbilst nacionālās bibliotēkas statusam. Tās grāmatu krājums ir šobrīd lielākais pasaulē.

1928. gada 23. aprīlī dzimusi kādreizējā amerikāņu kinozvaigzne Šērlija Templa. Viņa pasaules slavu ieguva agrā bērnībā un iekaroja skatītāju sirdis, kā maza mīlīga meitenīte blondiem lokainiem matiem.

1828. gada 20. aprīlī franču ceļotājs Renē Kaijē (attēlā), uzdodamies par Ēģiptes arābu, ieradās Timbuktu pilsētā pie Nigēras upes, tagadējās Mali teritorijā. Viņš kļuva par pirmo eiropieti, kuram izdevās apmeklēt šo savulaik leģendāro Āfrikas pilsētu, un atgriezties no turienes dzīvam.

1956. gada 19. aprīlī notika Monako prinča Renjē un Holivudas zvaigznes Greisas Kellijas laulību ceremonija, kas tolaik tika dēvētas par gadsimta kāzām un tās translēja visā Eiropā un to vēroja aptuveni 30 miljoni televīzijas skatītāju.

16. aprīlis ir vēsture iegājis ar to, ka piedzimis britu aktieris un producents, kuru pasaule atpazīst pēc ūsām, katliņa galvā un spieķi rokās. Tas ir Čārlijs Čaplins.

15. aprīlis Latvijas vēsturē iegājis ar faktu, ka 1988. gadā šai dienā lemts par oficiālu atļauju svinēt Līgo svētkus un šajā dienā noteica 24. jūniju par brīvdienu. Un vēl šī diena saistīta ar kādu nu jau vēsturē aizgājušu celtni, Rīgas Sporta pili. Tā nodota ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlis.

Savam laikam ļoti modernais tvaikonis „Titāniks” bija konstruēts tā, lai būtu teju nenogremdējams. Tomēr jau sava pirmā reisa laikā, 1912. gada 14. aprīlī, kuģis neveiksmīgi sadūrās ar aisbergu un nogrima. Bojāgājušo precīzs skaits nav zināms, bet tiek lēsts, ka to ir ne mazāk kā 1490, bet, iespējams, pat vairāk nekā 1600.

Viens no dižā baroka komponista Georga Fridriha Hendeļa ievērojamākajiem vokāli instrumentālajiem darbiem – oratorija „Mesija” – tika pirmatskaņots Dublinā, 1742. gada 13. aprīlī.