1934. gada 21. maijā dzimis krievu kino režisors un scenārists Gļebs Panfilovs.

Goda Leģiona ordenis ir Francijas Republikas augstākais apbalvojums. Tā dibinātājs ir imperators Napoleons Bonaparts, kurš attiecīgu dekrētu izdeva 1802. gada 19. maijā.

Pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II kronēšanas svinības Maskavā aptumšoja baisa traģēdija: 1896. gada 18. maijā plānotās tautas svinības Hodinkas laukā pārāk liela cilvēku pieplūduma un nepārdomātas organizācijas dēļ pārauga traģēdijā, kas prasīja simtiem dzīvību.

1846. gada 17. maijā mūzikas instrumentu izgudrotājs Ādolfs Sakss iesniedz patentu savam slavenākajam izgudrojumam. Lai arī Sakss var lepoties ar vairāk nekā 30 dažādu patentiem par jaunu instrumentu izgatavošanu vai to pilnveidošanu, galvenais viņa ieguldījums mūzikas instrumentu radīšanā ir saksofons. Bet arī basklarnete ir viņa izgudrojums, kā arī vairāki metālpūšamie instrumenti, kas raksturīgi Vāgnera orķestrim.

1991. gada 14. maijā pašnāvību izdara Ķīnas līdera Mao Dzeduna atraitne Dzjana Cjina.

1986. gada 13. maijā piedzima britu aktieris Roberts Patinsons. Lai arī filmējies virknē Holivudas kino lentu, šķiet, ka pasaulē viņu joprojām sauc par izskatīgo Edvardu Kalenu no vampīru sāgas “Krēsla”.

Pēc Otrā pasaules kara Vācija sākotnēji tika sadalīta četrās uzvarējušo valstu okupācijas zonās. Kad kļuva skaidrs, ka Padomju Savienība savā okupācijas zonā ievieš komunistiskā totalitārisma sistēmu, rietumu sabiedrotie savās zonās uzsāka atsevišķas vācu valsts veidošanas procesu. Radās Vācijas Federatīvā Republika, kuras Pamatlikums ieguva amerikāņu, britu un franču galīgo apstiprinājumu 1949. gada 12. maijā.

Austrālijas kolonizāciju Lielbritānija uzsāka 18. gadsimta pēdējā desmitgadē, izveidojot koloniju kontinenta austrumu piekrastē. Tālāka virzīšanās Austrālija iekšienē varēja sākties tad, kad bija atrasts ceļš pāri kalnu grēdai, kas ieguvusi Zilo kalnu nosaukumu. Pirmā ekspedīcija, kam izdevās šķērsot Zilos kalnus, devās ceļā 1813. gada 11. maijā.

Par biblioklasmu dēvē mērķtiecīgu grāmatu iznīcināšanu to satura dēļ. Spilgtākais biblioklasma piemērs ir grāmatu sārti, kuri uzliesmoja Vācijā, kad tur pie varas bija nākuši nacisti. Viss sākās ar Berlīnes Seksualitātes izpētes institūta bibliotēkas un arhīva publisku dedzināšanu 1933. gada 10. maijā.

Jūras kauja pie Heligolandes salas Ziemeļjūrā 1864. gada 9. maijā bija pēdējā patstāvīgi izcīnītā kauja Dānijas Karalisko jūras spēku vēsturē. Dāņi šai kaujā cīnījās pret divu Eiropas lielvalstu – Prūsijas un Austrijas – apvienoto eskadru. Dāņi uzvarēja, kas gan neglāba viņu valsti no sakāves Otrajā Šlēzvigas karā.