1937. gada 3. jūnijā, vien nepilnus sešus mēnešus pēc atteikšanās no troņa Vindzoras hercogs, bijušais Anglijas karalis Edvards VIII Francijā salaulājas ar amerikāņu škirteni Volisu Simpsoni.

Slāvu kongresa sanākšana Prāgā, toreizējās Austrijas impērijas Bohēmijas provinces centrā, 1848. gada 2. jūnijā bija saistīta ar vispārējo liberālo un nacionālo revolūciju un kustību vilni, kas šai gadā pārņēma Eiropu. Kongresā savas nacionālās tieksmes un tiesības manifestēja čehi, slovāki, poļi, ukraiņi, horvāti, slovēņi un serbi. Tas kļuva par vienu no pirmajiem soļiem ceļā uz vairāku šodien neatkarīgu nacionālo valstu izveidi.

Arī pēc tam, kad 1870. gadā sabruka Francijas impērija, valstī palika spēcīga bonapartistu frakcija, kura cerēja kādreiz atjaunot monarhiju ar kādu no Napoleoniem tronī. Viņu cerības gan strauji saruka, kad gāztā imperatora Napoleona III dēls, princis Napoleons Ežēns Luijs Bonaparts, tobrīd – britu armijas leitnants, krita sadursmē ar zulu karotājiem Dienvidāfrikā 1879. gada 1. jūnijā.

1884. gadā 31. maijā amerikāņu mediķis Džons Hārvijs Kellogs patentē kukurūzas pārslas.

28. maijā dzimis cilvēks, bez kura spiegu pasaule būtu pavisam citāda. Tas ir Jans Flemings, jo tieši viņš radījis slepeno aģentu 007 - Džeimsu Bondu.

1937. gada 27.maijs vēsturē iegājis ar faktu, ka atklāts viens Amerikas pazīstamākajiem arhitektūras meistardarbiem un Sanfrancisko zināmākā celtne - 2737 metru garais Zelta tilts. Tas ved pāri Zelta vārtu šaurumam, savienojot Sanfrancisko līci ar Kluso okeānu.

Šodienas Armēnijas lielākajās pilsētās slejas pieminekļi 5. gs. karavadonim Vardanam Mamikonjanam – armēņu nacionālajam varonim. Savu dzīvību kaujas laukā 451. gada 26. maijā viņš atdeva cīņā pret Persijas impērijas mēģinājumiem agrajos viduslaikos iznīcināt Armēnijā kristietību, uzspiežot armēņiem zaraostrisma reliģiju.

1521. gada 25. maijā noslēdzās toreizējās Svētās Romas impērijas augstāko zemes kungu sapulce Vormsas pilsētā. Ķeizars Kārlis V Hābsburgs pasludināja ārpus likuma par ķeceri atzīto teoloģijas doktoru Mārtiņu Luteru. Tomēr Lutera ietekme Vācijā tobrīd jau bija augusi tiktāl, ka ķeizaram vairs nebija varas nedz pār viņu, nedz viņa radīto jauno ticību.

Cilvēka tālākās ielaušanās rekords zemes dzīlēs pieder superdziļurbumam Kolas pussalā, Krievijā. Padomju ģeologi uzsāka tā urbšanas darbus 1970. gada 24. maijā, darbi turpinājās nākamos 20 gadus. Līdz 2008. gadam kolas dziļurbuma šahta bija arī pati garākā pasaulē, pēc tam gan to pārspējuši daži naftas urbumi, kas vērsti ieslīpi pret zemes virsmu.

1934. gada 23 maijā apšaudē ar ASV policiju iet bojā bēdīgi slavenie amerikāņu laupītāji un slepkavas Bonija Pārkere un Klaids Barrovs.