1968. gada 5. janvārī par Čehoslovākijas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru tika ievēlēts gados samērā jaunais slovāku partijas darbinieks Aleksandrs Dubčeks. Tas bija sākums tā dēvētajam „Prāgas pavasarim” – mēģinājumam reformēt totalitāro komunistisko sistēmu liberālākā, indivīdam pieņemamākā virzienā.

1884. gada 4. janvārī Londonā tika nodibināta Fabiāņu biedrība – mēreni kreisa organizācija, kuras mērķis ir izplatīt demokrātijas un sociālisma idejas nolūkā mazināt privātā kapitāla ietekmi uz sabiedrības dzīves standartiem. Fabiāņi, starp kuriem bijuši daudzi ievērojami britu intelektuāļi, joprojām ir idejiski ietekmīgs spēks britu politikas kreisajā spārnā.

Kad 1919. gada 3. janvāra agrā rītā pulkvežleitnants Oskars Kalpaks ar dažiem simtiem vīru atkāpās no Rīgas, kurai tuvojās boļševiku karaspēks, jaunās Latvijas Republikas un tās bruņoto spēku stāvoklis šķita teju vai bezcerīgs. Tomēr viņi ticēja un atkāpās kā pēdējie.

Par angļu baroka komponista Henrija Persela opera „Didona un Enejs” pirmizrādes konkrēto datumu ziņu nav. Secināms vien tas, ka šis spilgtais muzikāli dramatiskais darbs izrādīts augstdzimušo jaunavu internātskolā Londonā 1689. gada decembrī.

1860. gada 29. decembrī Londonas Īstendas dokos tika nolaists ūdenī britu karakuģis "Warrior" – „Karotājs”. Tas bija viens no pirmajiem bruņukuģiem un pirmais lielgabarīta kuģis, kura korpuss bija gatavots pilnībā no dzelzs.

1965. gada 28. decembrī atklāj Latvijas PSR pirmo sabiedriskās ēdināšanas kombinātu "Vefietis".

1818. gada 25. decembra pirmajās stundās nelielās Austrijas pilsētiņas Oberndorfas baznīciņā pirmoreiz izskanēja viena no visu laiku zināmākajām Ziemassvētku dziesmām „Klusa nakts, svēta nakts”. Ar Oberndorfas draudzes palīgmācītāja Jozefa Mora vārdiem šo korāli iepriekšējā dienā bija komponējis viņa draugs, ērģelnieks un skolotājs Francis Ksavjē Grūbers.

1974. gada 23. decembrī toreizējā Ļeņingradā pirmatskaņojumu piedzīvoja viens no izcilā krievu komponista Dmitrija Šostakoviča pēdējiem darbiem – svīta balsij un klavierēm ar Mikelandželo Buanaroti dzeju.

1965. gada 22. decembrī uz ekrāniem Savienotajās Valstīs iznāca režisora Deivida Līna filma „Doktors Živago”. Kinodarba pamatā ir krievu rakstnieka Borisa Pasternaka tāda paša nosaukuma romāns – monumentāls darbs par Krievijai liktenīgo Pirmā pasaules kara un pilsoņkara laiku, autora dzimtenē aizliegts.

1879. gada 21. decembrī Kopenhāgenas Karaliskajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja Henrika Ibsena luga „Leļļu nams” – viena no viņa reālpsiholoģiskajām drāmām, kas nozīmīgi ietekmēja gan pasaules dramaturģijas, gan sava laika morāli ētiskās problemātikas uztveri.