1311. gada 9. jūnijā Itālijas pilsētas Sjēnas katedrālē tika svinīgi nogādāta jaunā altārglezna – meistara Dučo no Buoninsenjas darbs „Maesta”; viens no izcilākajiem itāliešu gotikas meistardarbiem un Renesanses laikmeta priekšvēstnešiem.

1783. gada 8. jūnijā sākas vulkāna Laki izvirdums Islandē, izraisot nopietnas klimata izmaiņas Eiropā un Ziemeļamerikā. Iespējams, šī dabas kataklizma ļoti nopietni iespaidoja cilvēces vēstures gaitu.

1981. gada 5. jūnijā ASV Slimību kontroles un profilakses centrs savā iknedēļas ziņojumā norāda, ka Losandželosā dzīvojošiem pieciem homoseksuāliem vīriešiem konstatēta retas formas pneimonija, kas atklāta tikai pacientiem ar novājinātām imunitātēm. Vēlāk tie izrādās pirmie atzītie AIDS gadījumi.

1913. gada 4. jūnijā britu sieviešu balsstiesību aktīviste Emīlija Deivisone Dērbijas hipodromā izskrien karaļa zirga priekšā. No gūtajiem ievainojumiem viņa nomira četras dienas vēlāk.

1968. gada 3. jūnijā Ņujorkā rakstniece Valērija Solanasa smagi sašāva popārta mākslas korifeju Endiju Vorholu. Viņas rīcības motīvi joprojām ir neskaidri – tā varēja būt psihiska slimība, idejiska pārliecība vai slimīgas alkas pēc ievērības.

Smagākais trieciens, kuru Romas impērijas sabrukuma laikmetā saņēma kādreizējā impērijas galvaspilsēta Roma, bija pilsētas metodiska izlaupīšana pēc tam, kad 455. gada 2. jūnijā tā krita vandāļu un alanu ķēniņa Geizeriha rokās.

Latvijā 1989. gada 1. jūnijā ievieš talonus ziepēm, bet 2001. gada 1. jūnijs pasaules vēsture iegājis ar to, ka mīklainā asinspirtī Katmandu karaļnamā tiek nogalināts Nepālas karalis Birendra, karaliene Aišvarja un vēl seši ģimenes locekļi. Slepkavībās tiek apsūdzēts Nepālas kroņprincis Dipendra, kurš asinspirts noslēgumā esot nošāvies.

1953. gada 29. maijs ir diena, kad pirmo reizi cilvēks spēris savu kāju pasaules augstākajā kalnā Everestā jeb Džomolungmā - 8848 metrus virs jūras līmeņa. Tie bija jaunzēlandiešu alpīnists sers Edmunds Persivals Hilarijs un nepāliešu šerpa Tenzings Norgajs.

Dzimšanas dienu svin austrāliešu aktrise un dziedātāja Kailija Minoga, kura dzimusi 1968. gadā un vispirms mēģinājusi pasauli iekarot kā aktrise, tomēr tā pa īstam tas viņai izdevās kāpjot uz skatuves kā popdziedātājai.

1933. gada 27. maijā uz ekrāniem iznāca Volta Disneja studijas jaunā īsmetrāžas animācijas filma „Trīs sivēntiņi un vilks”. Tas bija savam laikam novatorisks darbs, kas kam bija lemti grandiozi panākumi.