2010. gada 15. maijā austrāliešu pusaudze Džesika Vatsone kļuva par jaunāko personu, kas vienatnē veikusi nepārtrauktu kuģojumu apkārt pasaulei. Viņa šo ceļojumu pabeidz dažas dienas pirms savas 17. dzimšanas dienas.

Atentāts pret Katoļu baznīcas galvu, pāvestu Jāni Pāvilu II, kuru 1981. gada 13. maijā veica turku tautības terorists Mehmets Ali Agdža, joprojām ir minējumu un versiju apvīts. Joprojām nav līdz galam skaidrs, kādi motīvi vai spēki vadījuši psihiski nelīdzsvaroto uzbrucēju.

Romas imperators Konstantīns I pieņēma izšķirošu lēmumu: pārcelt impērijas galvaspilsētu uz valsts austrumiem. Mūsu ēras 330. gada 11. maijā tika iesvētīta Jaunā Roma, kurai gan nostiprinājās cits nosaukums – Konstantīna pilsēta – Konstantinopole.

1996.gadā 10.maija vētrā Everestā gāja bojā astoņi alpīnisti. Kāds bijis drosminieku ceļš uz pasaules augstāko virsotni?

1945. gadā vācu spēku virspavēlnieks Vilhelms Keitels Berlīnē paraksta Vācijas bezierunu kapitulāciju padomju un rietumu sabiedroto spēkiem.

1903. gada 8. maijā Taiti mirst franču postimpresionisma gleznotājs Pols Gogēns.

Pirmais lidaparāts, kas 1928. gadā piedāvāja pasažieru pārvadājumus pāri Atlantijas okeānam, bija Vācijā būvētais dirižablis „Grāfs Cepelīns”. Vācu dirižabļu pasažieru reisi pāri okeānam turpinājās līdz 1937. gada 6. maijam, kad Leikhērstas lidostā sadega dirižablis „Hindenburgs”.

Viens no visu laiku dižākajiem karavadoņiem un valstsvīriem, Francijas imperators Napoleons Bonaparts mira trimdā – Svētās Helēnas salā Atlantijas okeānā 1821. gada 5. maijā.

Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām 1990. gada pavasarī Latvijas Tautas fronte ieguva balsu vairākumu, kas tomēr nebija pietiekams, lai garantētu Neatkarības deklarācijas pieņemšanu ar 2/3 balsu vairākumu. Tomēr izšķirošajā balsojumā 4. maijā vajadzīgais balsu skaits tika iegūts.

1660. gada 3. maijā Olīvas klosterī parakstītais mierlīgums izbeidza karu starp Zviedriju un tās pretiniekiem, kas Latvijas vēsturē pazīstams kā Otrais poļu-zviedru karš. Līgums galīgi noteica robežu starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Latvijas teritorijā, respektīvi – robežu starp Zviedru Vidzemi un Poļu Latgali, kas turpmāk lika šiem novadiem attīstīties visai atšķirīgi.