2011. gada 2. maija pirmajā stundā (pēc Pakistānas laika) Savienoto Valstu īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas „Al-Qaeda” līderis Osama bin Ladens. Tā beidzās vairākus kaismīgā un nežēlīgā džihādista pretstāve ar pasaules spēcīgāko lielvalsti.

Volfganga Amadeja Mocarta opera „Figaro kāzas” atnesa tās autoram nevīstošu muzikālās skatuves ģēnija slavu. Operas pirmizrāde Vīnes Burgtheater notika 1786. gada 1. maijā.

1945. gadā 30. aprīlī deviņas Sarkanās armijas divīzijas uzsāka uzbrukumu Reihstāga ēkai Berlīnē. Staļins un padomju valdība piešķīra ēkas ieņemšanai simbolisku nozīmi. Naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju sarkanarmieši Jegorovs, Kantarija un Berests nostiprināja pie ēkas sarkano karogu.

Jauns posms Ibērijas pussalas – tagadējās Spānijas un Portugāles – vēsturē aizsākās 711. gada 29. aprīlī, kad Gibraltāra jūras šaurumu no Āfrikas puses šķērsoja islamticīgo berberu armija Tārika ibn Zijāda vadībā. Līdz tam pussalā pastāvējušās Vestgotu valsts ķēniņš Roderiks krita kaujā, un dažu gadu laikā viņa valsts lielākā daļa bija musulmaņu rokās.

Ģenerālis Šarls de Golls ir viens no izcilākajiem visu laiku franču politiķiem. Vadījis Brīvo Franciju cīņā pret nacistiem, tad atkal atgriezies valsts priekšgalā savai valstij kritiskas krīzes laikā 1958. gadā, bijis Francijas 5. republikas veidotājs un pirmais prezidents. De Golla ēra Francijas politikā noslēdzās ar viņa atkāpšanos no amata 1969. gada 28. aprīlī.

Austrija bija pirmā Eiropas valsts, kuras neatkarību nacistiskā Vācija iznīcināja, to anektējot 1938. gada martā. Otrajam pasaules karam tuvojoties beigām, Austrijas liktenis nebija īsti skaidrs, taču kad Vīni bija ieņēmusi Sarkanā armija, Maskavas valdība atļāva atjaunot demokrātisku Austrijas Republiku. Austrijas pagaidu valdība ar attiecīgu deklarāciju nāca klajā Vīnē 1945. gada 27. aprīlī.

1986. gadā avārija toreizējās PSRS jaudīgākajā atomelektrostacijā Černobiļā (tag. Ukrainas teritorijā) izraisīja līdz šim pasaulē smagāko kodolkatastrofu.

1945. gadā, 2. pasaules karam Eiropā tuvojoties noslēgumam, amerikāņu un padomju spēki sastapās Vācijas vidienē.

1343. gada 23. aprīlī – Jurģa dienas naktī – sākās igauņu sacelšanās pret muižniekiem tobrīd Dānijas karalim piederošajā Harjamā novadā Ziemeļigaunijā. Sacelšanos nežēlīgi apspieda Livonijas ordeņa spēki, pie reizes okupējot un pārņemot savā varā Dānijai piederošās Ziemeļigaunijas zemes.

Līdz ar Saragosas līgumu, kas starp toreizējām Kastīlijas un Portugāles karalistēm tika noslēgts 1529. gada 22. aprīlī, visa zemeslode ārpus Eiropas tika sadalīta divu pirmo ģeogrāfisko atklājēju tautu – portugāļu un spāņu starpā. Tas gan, protams, bija tikai īslaicīgs pasaules sadalījums.