Šī diena vēsturē

1861. gada 19. februārī pēc vecā jeb 3. martā pēc jaunā stila Krievijas impērijā izsludināja cara Aleksandra II parakstīto likumu par dzimtbūšanas atcelšanu. Līdz ar to Krievijas zemnieki – tobrīd lielum lielais vairākums valsts iedzīvotāju – beidzot ieguva individuālo brīvību. Krievijā tas notika vēlāk nekā teju visur citur Eiropā, un savdabīgā veidā, kas vēlāk sagādāja daudz problēmu.

Kardināls Eudženio Pačelli tika ievēlēts par Romas pāvestu 1939. gada 2. martā, pieņemot vārdu Pijs XII. Viņam bija lemts vadīt Katoļu baznīcu vienā no sarežģītākajiem 20. gs. vēstures posmiem.

Hernhūtiešu jeb Brāļu draudžu vārds nav svešs arī Latvijā – šī reliģiskā kustība daudz devusi mūsu tautas nacionālajai pašapziņai. Tās pirmsākumi meklējami Čehijā, kur 1457. gada 1. martā dibināta Brāļu draudze.

Domājams, 44. gadā pirms Mūsu ēras romiešu kalendārā ir pirmais garais gads ar 366 dienām un 29 dienām februārī, savukārt 1584. gads katoļticīgajā Eiropā uzskatāms par pirmo noteikti zināmo garo gadu modernā izpratnē.

1926. gada 28. februārī dzimusi Svetlana Alilujeva - padomju diktatora Josifa Staļina meita, 1967.gadā aizbēga uz ASV.

1879. gada 27. februārī tiek paziņo par mākslīgā saldinātāja saharīna atklāšanu. Saharīns ir pirmais mākslīgi iegūtais saldinātājs.

1802. gada 26. februārī dzimis Viktors Igo – viens no izcilākajiem 19. gadsimta rakstniekiem, kura sižeti joprojām aizrauj un iedvesmo gan lasītājus, gan operu un mūziklu klausītājus, gan kino un teātra skatītājus.

Kolta revolveris – viens no pazīstamākajiem ieročiem pasaulē, neatņemams ASV 19. gadsimta īstenotās teritoriālās ekspansijas atribūts. Patentu savam izgudrojumam Semjuels Kolts saņēma 1836. gada 25. februārī.

1992. gada 24. februārī grupas “Nirvana” līderis Kurts Kobeins vien pāris dienu pēc savas dzimšanas dienas apprecas skandalozo dziedātāju Kortniju Lovu.

1455. gada 23. februāri tradicionāli min kā datumu, kad grāmatu iespiešanas izgudrotājs Johans Gūtenbergs Maincā pabeidzis savas Bībeles drukāšanu. Gūtenberga izgudrojums reizēm tiek dēvēts par nozīmīgāko Eiropas civilizācijas vēsturē, jo radījis eksplozīvu rakstītās informācijas aprites pieaugumu.