Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Ticējumi par 2. februāri, saistīti ar laika zīmēm, ir arī citām tautām. Tā Savienoto Valstu Pensilvānijas štatā 1886. gadā pirmo reizi tika atzīmēta Murkšķa diena.

1896. gada 1. februāra vakarā Turīnas operas mīļotāji pulcējās pilsētas vecākajā un respektablākajā operteātrī. Tur notika Džakomo Pučini operas „Bohēma” pasaules pirmizrāde.

Dižā nāves poetizētāja Edgara Alana Po viens no spilgtākajiem darbiem – balāde „Krauklis” – pirmoreiz publicēta Ņujorkā 1845. gada 29. janvārī un nesusi autoram pasaules slavu.

Vācu valodā pazemošanos, sevis noniecināšanu mēdz apzīmēt ar parunu „iet uz Kanosu". Šī izteiksmes līdzekļa rašanās saistīta ar epizodi 11. gs. varas cīņā starp pāvestu Gregoru VII un vācu ķeizaru Heinrihu IV – ķeizara pazemīgo ierašanos pie pāvesta Toskānā, Kanosas pilī, pie kuras vārtiem viņam nācās gaidīt no 1077. gada 25. līdz 28. janvārim.

1850.gada 27.janvārī piedzima Edvards Smits - kuģa "Titāniks" kapteinis.

Volfganga Amadeja Mocarta opera ar Lučano Da Pontes libretu „Tā dara visas” – plašāk pazīstama ar itālisko nosaukumu „Così fan tutte” – savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1790. gada 26. janvārī Vīnes Burgteātrī. Sava laika nepieņemta, šī Mocarta opera gaidīja pelnīto novērtējumu apmēram pusotru gadsimtu.

Amerikāņu žurnāliste Nellija Blaja bija pirmā, kura īstenoja dzīvē Žila Verna romāna „Astoņdesmit dienās apkārt zemeslodei” sižetu. Devusies ceļā no ASV Austrumkrasta 1889. gada 14. novembrī, viņa atgriezās Ņujorkā 1890. gada 25. janvārī, tādējādi „pārspējot” Verna romāna varoni Fileasu Fogu.

Vēsturē ir zināmi vairāki “zelta drudži”. Zeltu meklēja Brazīlijā, Krievijā, Austrālijā. Visvairāk “zelta drudžus” ir piedzīvojusi Ziemeļamerika - daži brīnumaini bagātības stāsti, simtiem salauztu likteņu, tūkstošiem vilšanos. Visslavenākais zelta drudzis sākās Kalifornijā 1848. gadā 24. janvārī.

Šodien plašāk paskatīsimies uz notikumu, kas paveikts 1960.gada 23.janvārī, kad ASV jūras kara flotes leitnantam Donam Volšam un  pētniekam Žakam Pikārām izdevās nolaisties Marianas dziļvagā, kas tiek uzskatīta par uz zemes dziļāko vietu okeānos.

1905. gada 9. janvārī pēc vecā jeb 22. janvārī pēc jaunā stila tūkstošiem Sanktpēterburgas strādnieku un citu zemāko slāņu pārstāvju devās uz Ziemas pili, lai iesniegtu petīciju Krievijas caram Nikolajam II. Pret gājiena dalībniekiem tika nosūtīts karaspēks, kas atklāja uguni, daudzus nogalinot un ievainojot. Sekoja plaši streiki daudzās Krievijas pilsētās, un šī – t.s. Asiņainā svētdiena – aizsāka 1905. gada revolūciju.