Šīs dienas acīm

Šīs dienas acīm

By Latvijas Radio 1History
Download on the App Store

All Šīs dienas acīm episodes

  • Rusifikācija. Tās pirmais posms Krievijas impērijas laikā Latvijas teritorijā. 1. daļa
    Rusifikācija - tas ir fenomens, ar kuru Latvija ir saskārusies apmēram pārsimts gadu savas vēstures gaitā, un tās ietekme un sekas mūsu valstī un sabiedrībā ir klātesošas joprojām. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm pieskaramies šim tematam. Šoreiz saruna par rusifikācijas pirmo etapu, proti, par Krievijas impērijas laiku. Analizē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.
    Rusifikācijas pirmais posms Latvijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē. Specifiska situācija ir un ātrāka diezgan brutālas rusifikācijas iestāšanās notiek Latgalē, kur tās ir poļu sacelšanās sekas. Var teikt, ka tā īsti jau ar 19. gadsimta 70. gadiem tur sākas rusifikācija. Pārējā Latvijā, ko toreiz dēvē reizēm par Baltiju nu, tātad tā ir Vidzemes guberņas latviešu daļa un Kurzemes guberņā, rusifikācija sākas apmēram 15 gadus vēlāk. Tātad 19. gadsimta 80. gadu vidus, otrā puse. Līdzīgi procesi notiek arī igauņu zemēs tajā laikā.
    Vispirms skaidrojums, kādi ir vispārējie procesi Eiropā, kas nosaka to, ka Krievijas impērijā aktualizējas jautājums, kādā valodā ļaudis sarunājas, respektīvi, cara pavalstnieki? Un kā tas attiecas uz šīs lielās impērijas raksturu un funkcionēšanu?
    30 min
  • Spiegu trilleris "Tumšā robeža". Andrejs Ēķis iepazīstina ar savu jauno filmu
    Uz ekrāniem iznāk jauna filma ar vēsturisku sižetu, tās nosaukums "Tumšā robeža" un filmas režisors Andrejs Ēķis viesojas raidījumā Šīs dienas acīm. 
    Filma ir spiegu trilleris, tā to definē pats režisors, un tas ir žanrs, kas Latvijā nav īpaši kopts. Sižeta risināšanās vieta ir Latvijas austrumu pierobežā, laiks - 1938. gads, un notikumu epicentrā ir Latvijas pretizlūkošanas dienesta virsnieks, uzvārdā Baltais, kuru filmā visai pārliecinoši atveido Jēkabs Reinis. Skaidrs, ka runa ir par toreizējās Padomju Savienības graujošo darbību Latvijas teritorijā, tai skaitā par iefiltrēšanos cauri robežai.
    30 min
  • Jānis Kažociņš: 2001. gada 11. septembris - viena no lielākajām traģēdijām ASV vēsturē
    2001. gada 11. septembris - diena, kad notika līdz tam nepieredzēts un praktiski visai pasaulei absolūti šokējošs un negaidīts terorakts Savienotajās Valstīs. Tika nolaupītas četras pasažieru lidmašīnas, trīs no tām ietriecās trīs ļoti nozīmīgās ēkās, kopējais upuru skaits tiek lēsts apmēram 3000 cilvēku. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu.
    Toreiz, 2001. gada 11. septembrī, tu vēl biji Britu bruņoto spēku personālsastāvā brigādes ģenerāļa dienesta pakāpē. Kur tu biji un ko tu atceries par 2001. gada 11. septembri?
    Jānis Kažociņš: Pirms es atbildu, gribētu pieminēt, ka gandrīz līdzīgā veidā man ir atmiņā palikusi tā diena, kad 1963. gadā es dzirdēju par prezidenta Kenedija nošaušanu. Es zinu precīzi, kur es biju un kā mēs tajā laikā reaģējām. Tad arī šķita, ka kaut kas monumentāls noticis.
    2001. gadā mans darbs bija palīdzēt Slovākijas bruņotajiem spēkiem iekļūt NATO. Es biju Slovākijas bruņoto spēku komandiera britu militārais padomnieks. Es biju iesaistīts visās nopietnākās sarunās. 
    (..) Tā bija pēcpusdiena, kaut ar uzbrukums notika Ņujorkā no rīta. Mums bija sanāksme pie bruņoto spēku komandiera, kur bija arī atvaļināts ASV divu zvaigžņu ģenerālmajors kā padomnieks, bija vairāki instruktori seržantu, virsseržantu līmenī. Pēkšņi kāds ienāca sanāksmes zālē un teica: "Kaut kas dramatisks notiek."
    Blakus telpā bija CNN, un mēs gājām tur. Es noskatījos, kā pirmais trieciens notika. Tad mēs redzējām otro triecienu tiešraidē. Vari iedomāties, kāda tiem amerikāņiem bija sajūta, īpaši tiem, kas bija dienējuši bruņotajos spēkos. Man savilkās rokas dūrēs, pilnīgi nespējīgs jebko ietekmēt un redzi ka notiek viena no vislielākajām traģēdijām, kāda ir bijusi ASV vēsturē.
    31 min
  • Aprit 35 gadi, kopš ASV atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latviju
    2. septembrī apritēja 35. gadskārta, kopš 1991. gadā Amerikas Savienotās Valstis atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku, tādējādi atzīstot to par 1918. gadā dibinātā suverēnā Latvijas valstiskuma turpinātāju. Tolaik diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm nodibināja vai atjaunoja ļoti daudzas pasaules valstis. Tomēr prezidenta Džordža Buša vecākā administrācijas lēmumam šai ziņā bija īpašs svars, un tas tika uzlūkots kā šī procesa vainagojums. Kā zināms, Savienotās Valstis nekad neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju Padomju Savienībā un baltiešu pārstāvniecības Amerikā arī aukstā kara periodā saglabāja pilnvērtīgu diplomātisko statusu. Tomēr to pārtapšana par pilnvērtīgām neatkarību atjaunojušo Baltijas valstu diplomātiskajām misijām bija pakāpenisks process, kas bija daļa no neatkarības atjaunošanas ceļa.
    Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no sarunām ar diviem nu jau mūžībā aizgājušajiem tā laika Latvijas ārlietu sfēras darbiniekiem, kuri tolaik bija aktīvi šī procesa dalībnieki. Vispirms fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs, vēlāko Latvijas institūta vadītāju un vairāku sasaukumu Saeimas deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu. Tam seko fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Saeimas deputātu, ārlietu ministrs laikā no 1992. gada novembra līdz 1994. gada jūnijam Georgu Andrejevu.
    31 min
  • Rīga pirms Rīgas: kas šajā vietā bija pirms pilsētas?
    Šogad mūsu valsts galvaspilsēta Rīga svin jau 825 gadadienu kopš savas dibināšanas.  Vairāki nākamie raidījumi būs veltīti Rīgas vēsturei. Šajā reizē vēlamies pieskarties tam, kas šeit, Daugavas grīvā, un arī plašākā reģionā bija pirms Rīgas un kāpēc varbūt Rīga radās tad, kad tā radās un tieši šeit.
    Sarunu biedrs studijā ir vēsturnieks, arheologs, akadēmiķis, Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Guntis Zemītis.
    30 min
  • Uldis Cērps: 1991. gada augusta puča laikā mums bija plāns un līderība
    Pirms 35 gadiem Latvijā un daudzviet citur tobrīd vēl Padomju savienībā risinājās dramatiski notikumi, proti, notika valsts apvērsuma – puča – mēģinājums, kas faktiski pielika punktu Padomju savienības pastāvēšanai un arī finišēja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Šie 1991. gada notikumi nozīmīgi saistījās arī ar Latvijas Radio darbību.
    Latvijas Radio tolaik, laikmetā pirms tīmekļa, pirms mobilajiem sakariem, bija faktiski vienīgais operatīvais saziņas kanāls, pa kuru Atmodas piekritēji, neatkarības kustības dalībnieki, varēja sazināties, saņemt informāciju. Skaidrs, ka pret Latvijas Radio tika vērsta arī šo pučistu spēku darbība. 1991. gadā naktī no 19. uz 20. augustu Latvijas Radio ēka Doma laukumā tika ieņemta, raidīšana no šejienes pārtraukta, taču burtiski minūti vēlāk ēteram pieslēdzās slepeni izveidota raidstacija Salaspilī, no kurienes radio signāls tika vispirms pa "Latvenergo" tīklu struktūru nogādāts Valmierā un no turienes izplatīts pa vairākiem punktiem Latvijā. Tātad Latvijas Radio turpināja raidīt.
    Šajā komandā darbojās ļoti ierobežots cilvēku skaits. Ļoti maz bija tādu, kuri to zināja, burtiski uz pirkstiem skaitāmi cilvēki. Centrālā figūra bija toreiz skaņu inženieris Aigars Semēvics, vēlāk Latvijas Radio ģenerāldirektors, kā diktors strādāja Dzintris Kolāts – vēl viens vēlākais Latvijas Radio ģenerāldirektors, Sergejs Kruks, kurš strādāja ar saturu krievu valodā. Vēl pāris skaņu tehniķu cilvēki – Andris Ūze un Aivars Štengels, un arīdzan jauns cilvēks, kura atbildības lauciņš bija gatavot informāciju par Latvijā notiekošo angļu valodā – Uldis Cērps, šobrīd viņš ir viens no prominentākajiem finanšu sfēras darbiniekiem.
    Ar Uldi Cērpu tiekamies uz sarunu raidījumā "Šīs dienas acīm".
    29 min
  • Berlīnes mūris: Aprit 65 gadi kopš dienas, kad sadalīja pilsētu
    1961. gada 13. augusts ir datums, kad toreizējās Austrumvācijas (Vācijas Demokrātiskās republikas) valdība slēdz satiksmi ar Rietumberlīni, kuru kontrolē Otrajā pasaules karā uzvarējušo rietumvalstu militārie spēki. Līdz ar šo datumu sākam, tā sauktā, Berlīnes mūra vēstures skaitīšanu.
    Par to, kas bija Berlīnes mūris, kā tas tapa, kā tas pastāvēja un kā tas beidzās, šodienas saruna ar vēsturnieku profesoru Antoniju Zundu.
    30 min
  • Rīgas tapšanu Daugavas grīvā noteica ūdensceļa kā nozīmīgas tirdzniecības maģistrāles loma
    Šogad aprit jau 825. gadskārta, kopš dibināta Rīga - mūsu valsts galvaspilsēta. Rīgas tapšana pašā 13. gadsimta rītausmā iezīmēja fundamentālu pavērsienu mūsu dzimtenes vēstures gaitā - aizvēstures un seno laiku beigas un iekļaušanos viduslaiku Eiropas vēstures procesā. Pilnvērtīgu pilsētu parādīšanās bija viens no šī pavērsiena iezīmīgākajiem fenomeniem. Savukārt to, ka Rīga tapa tieši šeit, Daugavas grīvā, noteica Daugavas ūdensceļa kā nozīmīgas tirdzniecības maģistrāles loma. Šai tēmai savulaik pievērsos raidījumu ciklā "Nauda laiku lokos" sarunās ar nu jau mūžībā aizgājušo vēsturnieci un numismāti Tatjanu Bergu un vēsturnieku un arheologu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Šnē. Šo sarunu fragmenti skan raidījumā.
    31 min
  • Marģers Vestermanis. In Memoriam. Saruna par Latvijas ebreju kopienas vēsturi. 1. daļa
    30. jūlijs atnesa sēru vēsti – mūžībā devies Marģers Vestermanis, vēsturnieks, pasniedzējs, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs, arī viens no nedaudzajiem holokaustu pārdzīvojušajiem Latvijas ebrejiem. Zaudējis šausminošajā genocīdā visus tuvākos cilvēkus un savu kopienu, Marģers Vestermanis atlikušo mūžu veltīja holokausta pētniecībai, kas padomju totalitārisma periodā nebija vienkārša izvēle, jo šī tēma, kaut arī nebija kategoriski aizliegta, tomēr tika uzlūkota par nevēlamu, pakļauta pastāvīgai cenzūrai un manipulācijām. 
    Pēdējā trešdaļgadsimtā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Marģers Vestermanis varēja pilnvērtīgi pievērsties savai mūža misijai, pētot, virzot atmiņas saglabāšanas un uzturēšanas procesus, skaidrojot un popularizējot. Viņa mūža darbu vainagoja grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi: ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā", kas līdz ar autora simto jubileju iznāca pagājušajā gadā.
    Aizvadītajos gados Marģers Vestermanis vairākkārt bijis raidījuma Šīs dienas acīm viesis. Dažus no tiem tuvākajā laikā piedāvājam jūsu uzmanībai. 
    2011. gadā tapa divi raidījumi, kas bija veltīti Latvijas ebreju kopienas vēsturei. Šoreiz tā sarunas daļa  klausieties to sarunas daļu, kurā pievērsāmies Latvijas ebreju situācijai starpkaru periodā neatkarīgajā Latvijā un kopienas bojāejai holokaustā.
    31 min