Skaļāk

Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir 

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Pilno stāstu lasi šeit: Balts, melns un tad ir vāks

Ieejot gleznotājas Annas Pantejevas omulīgajā darbnīcā liekas, ka esmu nonākusi citā pasaulē. Mierpilno darbnīcu piepilda mazliet savdabīga, bet nomierinoša mūzika, gaisā šķietami aizķērusies tikko vārītas kafijas smarža un laiks pēkšņi vienkārši neeksistē. 

Ciemošanās pie Annas nozīmē ne tikai pacienāšanu ar siltu tēju un dažādiem našķiem, bet arī sirsnīgus smieklus un nebeidzamas sarunas par zeķbiksēm. 

Samanta Mikuļiča, Kamilla Keita Kokenberga, Studentu medijs Skaļāk

Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģija, kas reiz aizsākās ar Elīnas neizpratni par melnās krāsas nozīmi Alda darbos, un turpinās ar mūžīgu atbildības sajūtu tagad jau pār saviem audzēkņiem.

Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/butu-zel-ja-koknese-nebutu-makslinieku

Elīza Rancāne, Jānis Roberts Lācis, Viktorija Elīza Gremzde, Pauls Bindars, Studentu medijs Skaļāk

Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģija, kas reiz aizsākās ar Elīnas neizpratni par melnās krāsas nozīmi Alda darbos, un turpinās ar mūžīgu atbildības sajūtu tagad jau pār saviem audzēkņiem.

Skaties visu multimediālo stāstu: 

Elīza Rancāne, Jānis Roberts Lācis, Viktorija Elīza Gremzde, Pauls Bindars, Studentu medijs Skaļāk

Operators Edgars Bite izvadā mūs pa LTV ēkas gaiteņiem, pagrabu, studijām un liftiem. Klausies fragmentus no mūsu ekskursijas. 

Emīlija Beate Bite, Evija Balta, Haralds Jānis Vanags, Adrians Zimins, Studentu medijs Skaļāk

Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/aiz-kulisem-latvijas-televizija

In this episode of Media & Society, we move the lens from journalism students to those who increasingly shape the demand for journalism itself: young, digitally native media audiences. How do they encounter news today? Who do they trust? And what responsibility comes with having a platform in an online-first infospace?

Our guests — Kristiāna Grāmatiņa, a podcaster with a background in health tech and IT, and Laura Rannaväli, a cross-media student and content creator — reflect on trust, responsibility, and the blurred lines between audience, creator, and media actor in the social media age.

Together, they discuss why many young people meet news first on platforms like TikTok and Instagram, why professional journalism still matters, and how small “seeds” of media awareness can be planted where the next generation already spends its time.

The podcast series is hosted by Līga Ozoliņa, a PhD student at Rīga Stradiņš University and a researcher at the Social Sciences Research Centre.

Theme song: Jeremy Blake, Science Montage, Youtube audio library

The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the Scientist Grant 'Making Sense of Media: A Non-Media-Centric and Open-Ended Approach to the Study of Media-Related Experiences and Perceptions' (No. RSU-ZG-2024/1-0007), which is carried out under the project 'RSU Internal and RSU with LASE External Consolidation' (No. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005). The project is funded by the European Union Recovery and Resilience Facility and the state budget of the Republic of Latvia. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Commission. Neither the European Union nor the European Commission can be held responsible for them.

Šis audio fragments ir ieraksts no baleta mēģinājuma. Skan Pētera Čaikovska "Ziedu valsis". 

Šis stāsts nav mēģinājums izskaidrot, kas patiesībā notiek ar dejotājiem aiz skatuves. Mēs to nezinām. Mēs redzam tikai fragmentus – ķermeņus, kas gatavojas darīt savu darbu. Tā ir telpa ārpus skatuves ierastā zelta rāmja un ārpus skatītājiem pierastā skatpunkta.

Kā fotogrāfi mēs šeit ieņemam starppozīciju. Mēs esam klātesoši, bet nepiederīgi. Mums ir spēja spēja būt kā ēnai uz sienas – netraucēt, neiesaistīties, tikai pamanīt un fiksēt mirkļus, kas nepieder izrādei, bet ir tās priekšnoteikums. Mēs ieraugām to, kas paliek ārpus skatītāja redzesloka, bet veido pamatu perfekti noslīpētam rezultātam.

Keita Zariņa, Lauma Beļska, Aleksa Šumina, Studentu medijs Skaļāk

Uz visu stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/en-coulisse-balets-arpus-kadra

Katrai sievietei ir savs stāsts – vienai bērniņš piedzimis pavisam nesen, citai – pirms vairākiem gadiem. Katra pieredze ir atšķirīga, tomēr viņas vieno kas ļoti būtisks: ķeizargrieziena rēta kā liecība par to, kā viņu bērni nāca pasaulē.

Ilona Amanda Pētersone, Nauris Dorobļajs, Anete Ozola, Marta Bērziņa, Studentu medijs Skaļāk 

Izstāde "Ķermeniskās ainavas" skatāma no 2026. gada janvāra līdz maijam RSU Anatomijas muzejā un Studentu medijā Skaļāk: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/kermeniskas-ainavas-multimediala-izstade

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai