Skaļāk

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Karlīnai ir 19 gadi. Viņa ir pabeigusi Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmu un, absolvējot skolu, plānoja turpināt attīstīties nozarē ārzemēs, taču tas neizdevās. Karlīna par to ļoti pārdzīvoja, bet ar laiku saprata, ka ir daudz gadu priekšā, lai piepildītu savus sapņus.

Ātrais ēdiens ir kļuvis par neatņemamu steidzīgas ikdienas sastāvdaļu — tas ir ātrs, ērts un vienmēr pa rokai. Skrienot no viena pienākuma uz nākamo, mēs bieži pat nepamanām brīdi, kad roka sniedzas pēc burgera vai frī kartupeļiem. Bet vai tā ir apzināta izvēle, vai tikai ieradums, ko diktē nogurums, stress un laika trūkums?

Šajā audiostāstā dzirdēsi godīgas, nefiltrētas atbildes no cilvēkiem, kurus anonīmi uzrunājām ar vienkāršu jautājumu: “Kāpēc tu ēd fast food?” No “man nav laika gatavot” līdz “man tas vienkārši garšo” — katram savs iemesls, katram sava patiesība.

Taču saruna ar uztura speciālisti Inesi Liepiņu-Ašmani iedod šim stāstam dziļāku slāni. Viņa skaidro, kas patiesībā notiek mūsu ķermenī pēc šādām maltītēm: kā mainās cukura līmenis asinīs, kā reaģē smadzenes un kāpēc pēc īslaicīga sāta bieži seko nogurums, aizkaitināmība vai vēlme ēst vēl.

Tas nav stāsts par aizliegumiem vai vainas sajūtu. Tas ir aicinājums apstāties un padomāt — kā ikdienas ēšanas paradumi ietekmē mūsu pašsajūtu, enerģiju un dzīves kvalitāti.

Marta Kristapsone un Laura Dancīgere. Studentu medijs Skaļāk

Rīgas Stradiņa universitātes Studentu medijs Skaļāk ir kā laboratorija, kur mēs - topošie fotogrāfi, multimediju speciālisti, žurnālisti un sabiedrisko attiecību speciālisti – vingrināmies meistarībā. Nāc un paskaties!

Meklē mūs sociālajos medijos: Instagram, Spotify, Youtube, TikTok, Facebook un Bluesky.

Klausies citus līdzīgus stāstus 

Kā telefonkrāpnieki spēj tik veiksmīgi izkrāpt ievērojamas naudas summas no iedzīvotājiem un kā izkrāptā naudas apjoma palielināšanās saistās ar notiekošo valstī un pasaulē? 

Sociālantropologi RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un docētājs Andris Saulītis sarunā diskutē par to, vai un kā telefonkrāpniecība Latvijā ir mainījusies laika gaitā un kādas mūsu sabiedrības iezīmes un norises tajā ietekmē to, cik daudz cilvēku iekrīt šo krāpnieku lamatās. 

Viens no galvenajiem telefonkrāpnieku ieročiem ir afektīvā stāvokļa jeb pastiprinātu, sakāpinātu emociju izmantošana, lai ietekmētu un pārliecinātu cilvēku par sev vēlamo. Tāpat tiek izmantots arī institūciju aizsegs, radniecības saišu nozīme, bailes par savu īpašumu, ar kā palīdzību krīzes situācijā iespējams manipulēt pat ar tiem, kuri ikdienā ir pārliecināti par savām spējām atpazīt un noraidīt telefonkrāpnieku mēģinājumus izkrāpt viņu līdzekļus. 

Klausies sarunu un uzzini, kā antropoloģiskās pētniecības daudzveidība un iedziļināšanās spēj sekmēt mūsu pašu sabiedrībā nozīmīgu norišu un aktualitāšu skaidrošanu, lai izprastu problēmas, ar ko saskaramies, un uzlabotu mūsu labklājību. 

Vai vēlies palūkoties plašāk, izprast cilvēku savstarpējās attiecības un norises sabiedrībā? Studē sociālo antropoloģiju maģistra programmā RSU! Uzzini vairāk šeit: https://www.rsu.lv/studiju-programma/sociala-antropologija

ZAB Sorainen jurists Elvis Grinbergs stāsta par savu ceļu uz starptautisko strīdu risināšanu un darbu šķīrējtiesās enerģētikas, transporta un investīciju lietās. Epizodē iezīmējas izvēles, kas veido jurista karjeru - no studijām un prakses līdz specializācijas atrašanai plašajā tiesību laukā. Paralēli profesionālajai pasaulei atklājas arī Elvja radošā puse kā DJ BK Rīgas Zeļļi mājas spēlēs. Epizode paredzēta studentiem, jaunajiem juristiem un ikvienam, kurš meklē līdzsvaru starp ambiciozu karjeru un personīgajām interesēm.

Vēsture rāda, ka krīžu laikos sabiedrības, kas saglabā spēcīgu kultūras identitāti, ir noturīgākas un spējīgākas pārvarēt izaicinājumus. Kritiskā domāšana, radošā problēmu risināšana, empātija un spēja orientēties informācijas vidē ir prasmes, ko attīsta mākslas izglītība un kas ir būtiskas arī drošības kontekstā. Šobrīd ir svarīgi runāt par mākslas vērtību valodā, ko dzird politikas veidotāji un sabiedrība kopumā. 

Kad lokālās un globālās politikas prioritātes pārorientējas uz militāro un sociālo drošību, kultūras un mākslas budžets bieži nokļūst optimizācijas un konsolidācijas plānu pirmajās vietās. Taču vai tiešām šķietamie ātrie ieguvumi īstermiņā neradīs neatrgriezeniskus drošības riskus ilgtermiņā? Kā atrast līdzsvaru starp bažām par ģeopolitiskiem riskiem un sociālās kohēzijas izaicinājumiem?

Šī diskusija meklē pamatojumu kultūrpratības nozīmei globālu un lokālu politisku pārmaiņu laikā. Kāpēc kultūrizglītība nav "papildu izvēle", bet gan stratēģiska nepieciešamība arī un īpaši drošības krīzes apstākļos? Kā argumentēt par mākslas izglītības vērtību, kad politiskās diskusijas dominē militārās un ekonomiskās drošības jautājumi? Kā pierādīt, ka ieguldījums kultūrpratībā ir ieguldījums sabiedrības noturībā un ilgtermiņa drošībā?

Diskusijas “Kultūrpratība drošības krīzes ēnā” dalībnieki:

Ilva Skulte, RSU asociētā profesore;

Diskusiju organizē Rīgas Stradiņa universitāte un tā norit projekta Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. 

CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu