Svētrīts

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 21. nodaļas

Būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Pārdomas Mūžības svētdienā

Lasījums no Mateja evaņģēlija 25. nodaļas

Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus eļļas lukturus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija nesaprātīgas, un piecas – saprātīgas. Nesaprātīgās ņēma savus lukturus, bet eļļu tās nepaņēma līdzi. Gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. Bet nesaprātīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Gudrās atbildēja: Nē, tā nepietiks ne mums, ne jums, ejiet labāk pie tirgotājiem un nopērciet sev.

Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzu namā, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. Jēzus sacīja: Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne to dienu, ne stundu.

Svētrīts. Mācītāja Elmāra Pļaviņa pārdomas Lāčplēša dienā,.pieminot ikvienu, kas piedalījās Brīvības cīņās, kas neuzgrieza muguru šai valstij grūtā brīdī, bet ticēja, ka šo valsti ir jānosargā un ka tās pastāvēšana ir dzīvības vērta.

Svētrīts. Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas

Tajā laikā pie Jēzus nāca visi muitnieki un grēcinieki Viņā klausīties. Bet farizeji un Rakstu zinātāji kurnēja, sacīdami: “Šis pieņem grēciniekus un kopā ar viņiem ēd.”

Tad Viņš pastāstīja tiem šo līdzību. Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: “Tēvs, dod man to mantas daļu, kas man pienākas!” Un viņš sadalīja tiem mantu.

Pēc dažām dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālām zemēm un tur izšķērdēja savu mantu, izlaidīgi dzīvodams. Bet, kad viņš visu bija iztērējis, tajā zemē izcēlās liels bads un viņš sāka ciest trūkumu. Viņš aizgāja un apmetās pie kāda šīs zemes iedzīvotāja, un tas viņu sūtīja savā tīrumā ganīt cūkas. Un viņš ilgojās remdēt izsalkumu ar pākstīm, ko ēda cūkas, bet neviens viņam tās nedeva.

Tad apdomājies viņš sacīja: “Cik daudziem mana tēva algādžiem ir maizes papilnam, bet es te mirstu badā! Es celšos, iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: “Tēvs, es sagrēkoju pret Debesīm un pret tevi un vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!”” Un piecēlies viņš gāja pie sava tēva.

Bet, kad viņš vēl bija tālu, viņu ieraudzīja viņa tēvs un iežēlojās, un, izsteidzies pretī, krita viņam ap kaklu, un viņu noskūpstīja. Bet dēls viņam sacīja: “Tēvs, es sagrēkoju pret Debesīm un pret tevi. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu.”

Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: “Steigšus atnesiet vislabākās drēbes un apģērbiet viņu, uzvelciet viņam rokā gredzenu un kājās sandales! Atvediet nobarotu teļu un nokaujiet, un mēs ēdīsim un dzīrosim, jo šis mans dēls bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies.”

Un viņi sāka līksmoties. Bet vecākais dēls bija tīrumā. Un, nākdams atpakaļ un tuvodamies mājām, viņš izdzirdēja mūziku un dejas troksni. Pasaucis vienu no kalpiem, viņš jautāja, kas tas varētu būt. Tas viņam sacīja: “Ir pārnācis tavs brālis, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, tāpēc ka viņu ir veselu atguvis.”

Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad tēvs, izgājis ārā, sāka viņu lūgt. Bet tas atbildot sacīja savam tēvam: “Redzi, tik gadus es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu pavēli. Bet tu nekad man neiedevi ne kazlēnu, lai es varētu papriecāties ar saviem draugiem. Un, kad ir pārnācis šis tavs dēls, kurš tavu mantu ir izšķiedis ar netiklēm, tu viņa dēļ liki nokaut barotu teļu.”

Bet tēvs atbildēja: “Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss manējais ir arī tavs. Bet vajadzēja dzīrot un priecāties, jo šis tavs brālis bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies.”

Studijā Rīgas Marijas Magdalēnas draudzes prāvests priesteris Andris Kravalis. Pārdomas, tuvojoties Visu svēto dienai.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. 

Fragments no Marka evaņģēlija 1. nodaļas:

Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju."

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis.

Lasījums no Psalmu grāmatas 103.psalma

Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!

Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;

Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību.

Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Guntis Kalme.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 13. nodaļas

Kristus uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: "Redzi, sējējs izgāja sēt.  Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. Cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes. Cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca. Cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 16. nodaļas

Bet tagad Es aizeju pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej?Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku - jo tie netic Man. Taisnību - jo Es aizeju pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs pasludinās.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Lasījums no apustuļa Jēkaba vēstules 3. un 4. nodaļas

Kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība.Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru veicina.

No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.