Svētrīts

Svētrīts. Studijā mācītājs Guntis Kalme. Dziesmusvētki un kristīgā tradīcija.

Citāts no apustuļa Pāvila vēstules efesiešiem 6. nodaļas: Topiet stipri savā Kungā un viņa varenajā spēkā.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 11. nodaļas:

Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?"

Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Ejiet un sakiet Jānim , ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinās."

Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: "Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo? Ko jūs esat izgājuši redzēt, vai kādu cilvēku smalkās drēbēs? Redzi, kas smalkas drēbes valkā, tie dzīvo ķēniņu namos. Ko jūs esat izgājāt redzēt, vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. Viņš ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu savu sūtni Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu."

Svētrīts. Studijā Viļānu klostera priekšnieks tēvs Benedikts.

Lasījums no Marka evaņģēlija 4. nodaļas

Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar Dieva valstību notiek tā, it kā cilvēks būtu iesējis zemē sēklu. Vai viņš guļ vai ceļas, naktī vai dienā sēkla uzdīgst un izaug, viņam nezinot. Zeme pati no sevis nes augļus: vispirms zelmeni, tad vārpu, pēc tam briedušus graudus vārpā. Kad augļi ir ienākušies, viņš tūlīt laiž darbā sirpi, jo ir pienācis pļaujas laiks.”

Viņš arī vēl sacīja: “Kam lai pielīdzinām Dieva valstību vai ar kādu līdzību lai to attēlojam? Tā ir kā sinepju grauds, kas, zemē iesēts, ir mazāks par visām citām sēklām zemes virsū, bet, kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem dārza augiem, un tam izaug tik kupli zari, ka tā ēnā var apmesties debesu putni.”

Un Viņš tiem sludināja Vārdu ar daudzām līdzībām, cik tie spēja klausīties, un bez līdzībām Viņš tiem nekā nestāstīja. Bet saviem mācekļiem Viņš visu izskaidroja atsevišķi.

Svētrīts. Studijā Rīgas baptistu draudzes sludinātājs Kārlis Kārkliņš. Būt patiesiem ticībā un izvairīties no liekulības.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 11. un 12. nodaļas

Kamēr Viņš vēl tā runāja, kāds farizejs Viņu lūdza pie sevis uz azaidu. Un Viņš iegājis apsēdās. Farizejs, to redzēdams, brīnījās, ka Viņš nemazgājās priekš ēšanas.

Bet Tas Kungs tam sacīja: "Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību. Jūs bezprātīgie! Vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi? Dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un redzi, viss jums būs šķīsts. Vai jums, jūs farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā. Vai jums, jūs farizeji, jums patīk sinagogās sēdēt augstos krēslos un pilsētas laukumos tapt sveicinātiem. Vai jums! Jūs esat līdzīgi slepeniem kapiem; ļaudis, kas pāri staigā, to nezina."

Tad viens no bauslības mācītājiem Viņu pārtrauca, sacīdams: "Mācītāj, tā runādams, Tu apvaino arī mūs."

Un Viņš atbildēja: "Arī jums vai! Jūs bauslības vīri! Jo jūs uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši tām nepieskaraties ne ar vienu pirkstu. Vai jums! Jo jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos ir nokāvuši. Tā jūs apliecināt, ka jums patīk jūsu tēvu darbi; viņi tos nokāva, un jūs ceļat pieminekļus. Tāpēc arī Dieva gudrība saka: Es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, un viņi citus nokaus un citus vajās, lai no šīs cilts prasītu visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules sākuma, no Ābela asinīm līdz Zaharijas asinīm, kas nonāvēts starp altāri un Dieva namu. Patiesi Es jums saku: no šīs cilts viņas tiks prasītas. Vai jums! Jūs bauslības vīri! Jūs esat noslēpuši atzīšanas atslēgu; paši jūs neejat iekšā un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat aizkavējuši!"

Kad Viņš no turienes bija aizgājis, tad rakstu mācītāji un farizeji sāka Viņam pastāvīgi uzmākties ar visādiem jautājumiem, slepeni glūnēdami, vai neizdosies Viņu noķert kādos vārdos.

Kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt Saviem mācekļiem: "Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības. Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā. Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 10. nodaļas

Redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?"

Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?"

Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."

Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi."

Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?"

Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?"

Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja."

Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."

Svētās Trīsvienības svētkos mūs uzrunās Advenistu baznīcas Cēsu draudzes mācītājs Viesturs Reķis.

Lasījums :  Jāņa evaņģēlijs 16:12-15

" Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.

Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.

 Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.

 Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu."

Svētrīts. Studijā priesteris Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis.

Lasījums no Apustuļu darbu 2. nodaļas

Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.

Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, elāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam."

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas

Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Lūk, Viņš ir likts, lai daudzi Izraēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī. Un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies tā, ka atklāsies daudzu siržu domas."

Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas.

Tas Jeruzalemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē. Jūdi Viņu ielenca un sacīja: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!"

Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens."

Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu.

Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt?"

Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Jāņa pirmās vēstules 4. nodaļas

Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.