Svētrīts

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 4. nodaļas

Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu."

Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem runāt: "Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts." Un visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Zarāns.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 24. nodaļas

Pēc Jēzus augšāmcelšanās divi Viņa mācekļi saviem biedriem pastāstīja, kas bija noticis ceļā uz Emausu un kā viņi pazina Jēzu pie maizes laušanas. Bet, kamēr viņi par to runāja, Jēzus pats nostājās viņu vidū un tiem sacīja: “Miers jums!” Bet viņi uztraukti un nobijušies domāja, ka redz garu.

Tad Jēzus tiem sacīja: “Kāpēc jūs uztrau­caties, un kāpēc šaubas ienāk jūsu sirdī? Apskatiet manas rokas un kājas – tas esmu Es! Aptaustiet mani un pārliecinieties, ka garam nav miesas un kaulu, kā jūs tos redzat man.”

Un, to pateicis, Viņš parādīja tiem rokas un kājas. Bet, kad viņi aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Jēzus tiem teica: “Vai jums šeit ir kas ēdams?” Tie pasniedza Viņam gabalu ceptas zivs. Un Viņš paņēmis ēda viņu priekšā.

Tad Jēzus tiem teica: “Šeit ir tie vārdi, kurus Es jums sacīju, kamēr vēl biju pie jums, – ka noteikti jāpiepildās visam, kas ir rakstīts par mani Mozus Likumā un praviešos, un psalmos.”

Pēc tam Viņš tiem apskaidroja prātu, lai viņi saprastu Rakstus. Un Viņš tiem teica: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un trešajā dienā augšāmcelsies no miroņiem un ka Viņa vārdā tiks sludināta atgriešanās no grēkiem un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi. Jūs esat tā liecinieki.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš.

Lasījums no Apustuļu darbu 16. nodaļas

Kādreiz, mums uz lūgšanas vietu ejot, mūs sastapa kāda jauna verdzene, kam bija zīlētājas gars, un zīlēdama tā atnesa saviem kungiem daudz peļņas. Tā Pāvilam un mums sekoja un sauca, sacīdama: "Šie cilvēki ir visuaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina pestīšanas ceļu."

To viņa darīja daudz dienu. Bet Pāvils, saskaities un pagriezies atpakaļ, sacīja garam: "Jēzus Kristus Vārdā es tev pavēlu iziet no tās." Un tas izgāja tanī pašā brīdī. Viņas kungi, redzēdami, ka zudusi viņu peļņas cerība, satvēra Pāvilu un Sīlu un vilka tos sev līdzi uz tirgus laukumu pie pilsētas valdes, un, tos pilsētas pārvaldnieku priekšā noveduši, sacīja: "Šie cilvēki ir jūdi un rada nemieru mūsu pilsētā, sludinādami ieražas, ko mums, romiešiem, neklājas ne pieņemt, ne piekopt."

Ļaužu pulks sacēlās pret tiem, un pilsētas pārvaldnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust rīkstēm. Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā un pavēlēja cietuma sargam tos stingri apsargāt. Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas. Bet cietuma sargs, uzmodies un redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja nonāvēties, domādams, ka cietumnieki izbēguši.

Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: "Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit." Viņš sauca pēc uguns, ieskrēja un drebēdams metās zemē Pāvila un Sīlas priekšā un, izvedis tos ārā, sacīja: "Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?"

 Viņi atbildēja: "Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti." Un viņi runāja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā. Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie. Viņš tos veda savā namā, sēdināja pie galda un priecājās ar visu savu namu, ka ticēja Dievam.

Kad diena bija uzaususi, pilsētas pārvaldnieki sūtīja tiesas kalpotājus, sacīdami: "Atbrīvo šos cilvēkus!" Cietuma sargs Pāvilam paziņoja šos vārdus: "Pilsētas pārvaldnieki sūtījuši, lai jūs atbrīvo. Tad izejiet un staigājiet ar mieru sirdī!"

Bet Pāvils viņiem sacīja: "Tie mūs, romiešus, bez tiesas sprieduma, visiem redzot, ir šautuši un iemetuši cietumā; un tagad tie mūs slepeni izmet? Tā ne; lai viņi paši nāk un mūs izved." 

Tiesas kalpotāji atstāstīja šos vārdus pilsētas pārvaldniekiem. Tie sabijās, dzirdēdami, ka viņi ir romieši. Un tie atnāca, viņiem atvainojās un izveduši lūdza iziet no pilsētas. Izgājuši no cietuma, viņi aizgāja pie Lidijas un apmeklēja brāļus, pamācīja tos un devās ceļā.

Svētrīts. Studijā bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Lasījums no Marka evaņģēlija 16. nodaļas

Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?" 

Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noejiet un sakiett to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis.

Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis.

Lasījums no Marka evaņģēlija

Kad Jēzus ar saviem pavadoņiem tuvojās Jeruzalemei un Betfagai, un Betānijai pie Eļļas kalna, Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Ejiet uz ciematu, kas ir jums pretī, un iegājuši jūs tūlīt atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens no cilvēkiem līdz šim nav sēdējis. Atraisiet to un atvediet šurp! Un, ja kāds jums teiktu: “Kāpēc jūs to darāt?” – tad sakiet: “Kungam tas ir vajadzīgs, un Viņš to tūlīt atsūtīs atpakaļ uz šejieni.”

Viņi aizgāja un atrada ēzelīti, piesietu durvju priekšā ārpusē uz ielas, un to atraisīja. Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, viņiem jautāja: “Ko jūs darāt, atraisīdami ēzelīti?” Viņi tiem atbildēja, kā Jēzus bija teicis. Un tie viņiem atļāva.

Un viņi atveda ēzelīti pie Jēzus un tam uzlika savas drēbes. Un Viņš uzsēdās tam virsū. Bet daudzi klāja uz ceļa savas drēbes, citi atkal zaļojošus zarus, ko bija sacirtuši tīrumos. 

Un tie, kas gāja pa priekšu, kā arī tie, kas sekoja, skaļi sauca: “Hosanna! Slavēts, kas nāk Kunga vārdā! Slavēta lai ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas tuvojas! Hosanna augstumos!

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no pravieša Jesaja grāmatas 55. nodaļas

Visi, kam slāpst, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu! Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savas pūles par to, kas neder uzturam? Klausieties uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību! Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausiet, tad atspirgs jūsu dvēsele! Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dots Manas žēlastības apsolījums. (..)

Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.

"Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs. "Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām. Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Lasījums no Salamana mācītāja grāmatas 11. nodaļas

Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.

Svētrīts. Studija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija

Pēc tam Viņš izdzina ļaunu garu, kas bija mēms. Kad nu ļaunais gars bija izgājis, tad mēmais sāka runāt, un ļaudis brīnījās. Bet daži no viņiem sacīja: “Viņš izdzen ļaunos garus caur Belcebulu, ļauno garu valdnieku.”

Bet citi, Viņu kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm. Bet Viņš, nopratis viņu domas, sacīja: “Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst. Ja nu sātans ar sevi ir naidā, kā tad viņa valsts pastāvēs? Jo jūs sakāt, ka Es ļaunos garus izdzenu caur Belcebulu. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu caur Belcebulu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā, bet, kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un izgreznotu. Tad viņš noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš.”

Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: “Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis.” Bet Viņš sacīja: “Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.”

Svētrīts. Studijā Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka.

Lasījums no Pirmās Jāņa vēstules 1. nodaļas

Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības vārdu – dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, - ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. To mēs rakstām, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas

Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Sargieties, ka jūs savu taisnību nedarītu cilvēku priekšā, lai viņi jūs redzētu, jo tad jums nebūs algas pie jūsu Tēva, kas ir Debesīs.

Tātad, kad tu dod nabagiem dāvanas, neliec savā priekšā pūst tauri, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki viņus slavētu. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet, kad tu dosi na­bagiem dāvanas, tava kreisā roka lai nezina, ko dara labā, lai tava nabagdāvana paliktu no­slēpumā. Bet tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev at­līdzinās.

Un, kad jūs lūdzaties, neesiet kā liekuļi, kas mīl, sinagogās un ielu stūros stāvēdami, lūgties, lai cilvēki viņus redzētu. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet, kad tu lūgsi Dievu, ieej savā istabā un, aizslēdzis durvis, lūdz savu Tēvu, kas ir slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.

Un, kad jūs gavējat, neesiet saīguši kā liekuļi! Jo viņi savu seju padara drūmu, lai parādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet tu, kad gavē, iesvaidi savu galvu un nomazgā savu seju, lai tu parādītos kā gavētājs ne cilvēku, bet gan sava Tēva priekšā, kas ir noslēpumā. Un tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.”