Svētrīts

Adventa laika nozīme. Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no no Lūkas evaņģēlija 3. nodaļas

Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī. 

Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu, kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.

Ļaužu pulkiem, kas nāca pie viņa kristīties, viņš sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums norādījis, kā izbēgsit nākamai dusmībai? Tad nu nesiet patiesus atgriešanās augļus un nesāciet pie sevis sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu! - Jo es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus! Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes: katru koku, kas nenesīs labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī."

Un ļaudis viņu jautāja: "Ko tad mums būs darīt?"

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no 73. psalma

Pie Tevis es palieku vienmēr, Tu mani turi pie manas labās rokas,

Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.

Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!

Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!

Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.

Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 8. nodaļas

Un, kad Jēzus no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt."

Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: "Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: "Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību."

Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas."

Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu."

Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara."

Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana."

Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

Svētrīts. Studijā Grobiņas baptistu draudzes mācītājs Haralds Bartkevičs.

Lasījums no pravieša Jesajas grāmatas 30. nodaļas

Jo tā saka Dievs Tas Kungs, Izraēla Svētais: "Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!"

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 4. nodaļas.

Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem."

Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam. Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 2. nodaļas:

Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšā uz Jeruzalemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus namu!"

Tad Viņa mācekļi atminējās, ka ir rakstīts: Dedzība par manu namu mani aprij. Bet jūdi uzstājās un sacīja: "Kādu zīmi Tu mums rādīsi tā rīkodamies?"

Jēzus atbildēja: "Sagraujiet šo templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu."

Tad jūdi sacīja: "Četrdesmit sešus gadus šis templis ir būvēts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?"

Bet Jēzus runāja par savas miesas templi. Kad Viņš bija uzcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Jēzus bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 4. nodaļas, kas iesākas ar stāstu par Jēzus kārdināšanu tuksnesī.

Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi."

Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."

Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi."

Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt."

Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi."

Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot."

Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.

Svētrīts. Studijā Daugavpils Jēzus sirds draudzes prāvests Andris Ševels.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 22. nodaļas

Līdzība par ķēniņa dēla kāzām.

Tajā laikā Jēzus atbildot farizejiem un tautas vecākajiem, atkal runāja līdzībās: "Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.  Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakiet aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc ejiet uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."

Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks.

Lasījums Lūkas evaņģēlija 8. nodaļas

Bet kad sanāca daudz ļaužu un no visām pilsētām steidzās pie Viņa, tad Viņš runāja līdzībā: Izgāja sējējs savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un debess putni to apēda. Cita krita uz klints un uzdīgusi nokalta, jo tai nebija mitruma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, kopā augot, nomāca to. Un cita krita labā zemē un uzdīgusi deva simtkārtīgus augļus.

To sacījis, Jēzus sauca: Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

Bet Viņa mācekļi jautāja, ko šī līdzība nozīmē?

Viņš tiem sacīja: Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot. Bet šī līdzība ir: sēkla ir Dieva vārds. Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird; pēc tam nāk velns un aiznes vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netiktu pestīti. Un kas uz klints, ir tie, kas dzirdēdami vārdu, priekā uzņem to, bet tiem nav saknes; kādu laiku viņi tic, bet kārdināšanas brīdī tie atkrīt. Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus. Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 7. nodaļas

Jēzus sacīja: "Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer. Kas man tic, kā rakstos sacīts, no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes."